“Latvijas drošības stiprināšana un sabiedroto klātbūtne mūsu reģionā ir mūsu kopīga atbildība. Mēs turpinām būt aktīvi un uzticami NATO sabiedrotie, kas iegulda gan savas spējas, gan resursus kopējā aizsardzībā, t.sk. sniedzot atbalstu Ukrainai” uzsver aizsardzības ministrs A. Sprūds.
Būtisks aizsardzības ministra un NATO Militārās komitejas priekšsēdētāja sarunu temats bija NATO aizsardzības un atturēšanas plāni. Tāpat tika pārrunāts Latvijas progress pēc Hāgas samita šovasar, tostarp apstiprinātais Latvijas drošības un aizsardzības budžets 2026. gadam, kur kopējais aizsardzības finansējums sasniegs 2,16 miljardus eiro.
Sarunā tika izcelts, ka Latvijas aizsardzības finansējums, saskaņā ar NATO definīciju, jau 2026. gadā sasniegs 4,91% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2027. gadā – 5% no IKP, bet 2028. gadā – 4,87% no IKP, apliecinot Latvijas apņēmību ilgtermiņā nodrošināt valsts aizsardzības spēju stiprināšanu un ieguldījumu kopējā drošībā.
Dž. Kavo Dragone pateicās par Latvijas līdzšinējo ieguldījumu alianses kopīgā aizsardzībā un atbalstā Ukrainai, kā arī uzsvēra Latvijas līderību attiecībā uz aizsardzības izdevumu palielināšanu turpmākajos gados.
Jau ziņots, ka Hāgas samitā šī gada 25. jūnijā Ziemeļatlantijas padome pieņēma deklarāciju, kurā NATO dalībvalstis apņēmās līdz 2035. gadam novirzīt aizsardzībai un drošībai vismaz 5% no IKP. Pēc šī brīža prognozēm Latvija šo mērķi varētu sasniegt jau 2027. gadā.
