Valsts aizsardzības dienesta likums stājās spēkā 2023. gada 19. aprīlī un līdz šim ir grozīts vienu reizi – 2024. gada nogalē pēc pirmo trīs iesaukumu organizēšanas, kad Aizsardzības ministrija identificēja steidzami risināmus jautājumus.
Kopš likuma stāšanās spēkā sekmīgi organizēti jau seši valsts aizsardzības dienesta iesaukumi.
Kā norādīts likumprojekta “Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā” anotācijā, iesaukumu īstenošanā atkal konstatētas vairākas normatīvā regulējuma nepilnības un praktiskās piemērošanas problēmas, kas ietekmē VAD atlases procesa efektivitāti, dienesta izpildes organizāciju, kā arī VAD karavīru tiesības un sociālās garantijas:
“Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā pieredzi, kas iegūta, organizējot līdzšinējos iesaukšanas atlases procesus, kā arī secinājumus, kas izriet no VAD īstenojošo Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Zemessardzes (ZS) vienību iegūtās pieredzes, veicot VAD apmācību procesu.”
Likumprojekta publiskā apspriešana norisināsies līdz šā gada 1. aprīlim.
Brīvprātīgi pieteikties dienestam varēs arī 17 gadu vecumā
Šobrīd jauniešiem, kuri pilngadību sasniedz laikposmā starp brīvprātīgās pieteikšanās termiņa noslēguma un atlases pēc nejaušības principa dienu, nav tiesisku iespēju pieteikties dienestam brīvprātīgi. Esošajā situācijā netiek nodrošināta vienlīdzīga pieeja brīvprātīgai dienesta izpildei visiem pilsoņiem, kas atbilst vecuma kritērijam.
Lai novērstu esošajā regulējumā radīto ierobežojumu, likumprojektā paredzēts, ka arī 17 gadus veciem pilsoņiem būs tiesības pēc brīvprātīgās pieteikšanās sākuma un ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms plānotā iesaukuma dienas brīvprātīgi pieteikties VAD.
Kā akcentēts anotācijā, Aizsardzības ministrija (AM) minēto brīvprātīgi pieteikušos jauniešu atbilstību VAD sāks izvērtēt tikai pēc viņu pilngadības sasniegšanas.
Pēc VAD pieteikuma anketas aizpildīšanas būs iespējams mainīt izvēlēto dienesta veidu
Veidi, kādos pilda valsts aizsardzības militāro dienestu, noteikti likuma 3. pantā.
Patlaban pēc VAD pieteikuma anketas aizpildīšanas nav paredzēta iespēja mainīt izvēlēto dienesta veidu.
Likumprojektā noteikts, ka turpmāk iesaucamajam līdz veselības pārbaužu pabeigšanai būs tiesības iesniegt AM iesniegumu, kurā izteikta vēlme mainīt brīvprātīgajā pieteikumā norādīto dienesta veidu.
“Dienesta veida maiņa, piemēram, no 11 mēnešiem uz VAD piecu gadu dienesta formām, atlases laikā līdz veselības pārbaudes uzsākšanai palielinās brīvprātīgo loku, kuri veiktu dienestu, jo iesaucamais varēs reaģēt uz mainīgajiem faktiskās dzīves apstākļiem. Šāda iespēja samazinās dienesta atlikšanas iesniegumu skaitu tālākajā atlases procesā. Pēc veselības pārbaudes dienesta veida maiņa jāierobežo, lai visiem brīvprātīgajiem būtu vienādas iespējas un netiktu ietekmēta dienesta vietu taisnīga sadale,” paskaidrots anotācijā.
VAD izpildi svarīgu iemeslu dēļ varēs atlikt līdz 24, nevis 26 gadu vecumam
Pamats valsts aizsardzības dienesta atlikšanai noteikts likuma 9. pantā.
Pašreiz VAD izpildi dažādu svarīgu iemeslu dēļ iespējams atlikt līdz 26 gadu vecumam.
Kā pausts anotācijā, tāds regulējums var radīt situācijas, kurās iesaucamais tiek iesaukts tikai tad, kad viņa dzīves apstākļi jau ir būtiski mainījušies (piemēram, izveidota ģimene, uzsāktas studijas, radušies finansiāli apgrūtinājumi):
“Šādi apstākļi var ietekmēt VAD sekmīgu izpildi. Tāpat var rasties situācijas, kad apstrīdēta iesaukšanas lēmuma galīgais regulējums stājas spēkā brīdī, kad persona vairs neatbilst likumā noteiktajam iesaukšanas vecumam.”
Tādējādi likumprojektā paredzēts, ka VAD izpildi svarīgu iemeslu dēļ turpmāk būs iespējams atlikt ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
Transporta kompensāciju izmaksās arī pilsonim, kura dzīvesvieta atrodas ārvalstīs
Šobrīd spēkā esošā likuma redakcijas 11.1 panta pirmā daļa noteic, ka VAD iesaucamajiem un iesauktajiem tiek izmaksāta kompensācija par sabiedriskā transporta izdevumiem no personas deklarētās dzīvesvietas uz veselības pārbaudes un dienesta izpildes vietu.
Līdz ar to pašreizējais transporta kompensāciju regulējums likumā nenodrošina iespēju saņemt kompensācijas ārvalstīs dzīvojošajiem pilsoņiem, kas no savas mītnes zemes ierodas uz veselības pārbaudēm un dienesta izpildes vietu Latvijā, norādīts anotācijā.
Ar likumprojektu tiek precizēts iepriekš minētais pants, nosakot, ka turpmāk transporta kompensācijas izmaksās arī pilsonim, kura dzīvesvieta atrodas ārvalstīs.
Dienesta pirmajā gadā VAD karavīri varēs brīvprātīgi pāriet uz 11 mēnešu dienestu
Atbilstoši anotācijā sniegtajai informācijai AM ir saņēmusi vairāku VAD karavīru iesniegumus, kuros tiek prasīta dienesta veida maiņa uz 11 mēnešu dienestu, taču pašlaik likums neparedz iespēju mainīt dienesta veidu, pārejot uz 11 mēnešu dienestu, balstoties uz personas brīvu gribu.
Pāreja uz 11 mēnešu dienestu patlaban notiek tikai piespiedu kārtā gadījumos, kad:
- ZS dienestā esošais valsts aizsardzības dienesta karavīrs bez attaisnojoša iemesla nepilda valsts aizsardzības militāro dienestu (neapgūst dienesta gadam paredzēto apmācības programmu), viņu pārceļ 11 mēnešus ilga valsts aizsardzības militārā dienesta izpildei NBS vienībā;
- karavīrs bez attaisnojoša iemesla nepilda (neapgūst dienesta gadam paredzēto apmācības programmu) valsts aizsardzības militāro dienestu augstskolu un koledžu studentiem paredzētās rezerves virsnieka programmas ietvaros militārās izglītības iestādē un NBS vienībā.
Tādējādi likumprojektā noteikts, ka VAD karavīram militārā dienesta pirmajā apmācību gadā būs tiesības pāriet uz 11 mēnešu dienestu, iesniedzot attiecīgu iesniegumu NBS vai ZS vienībai, kurā tiek īstenots konkrētais dienests.
Papildus anotācijā uzsvērts, ka pāreja no 11 mēnešu dienesta uz citu dienesta veidu netiek plānota, jo viens no VAD primārajiem mērķiem ir NBS vienību štatu aizpildīšana, kas iespējama tikai caur 11 mēnešu VAD izpildi.
Karavīru dienesta tiešās izpildes laikā būs iespējams izmitināt ne tikai kazarmā, bet arī lauka apstākļos – teltī
Pašreiz likuma 29. panta pirmā daļa paredz, ka valsts aizsardzības militārā dienesta tiešās izpildes laikā VAD karavīru nodrošina ar telpu dzīvošanai kazarmā. Savukārt, pildot valsts aizsardzības militārā dienesta pienākumus lauka apstākļos, VAD karavīram nodrošina izmitināšanu atbilstoši dienesta uzdevumu izpildes apstākļiem.
“Šobrīd VAD infrastruktūras izbūvē ir izaicinājumi, kas var radīt zināmas nobīdes VAD karavīru plānotajā izmitināšanā dienesta vietās saistībā ar kavēšanos būvniecības termiņos. Lai nodrošinātu lielāku elastību iesaukumu plānošanā un VAD karavīru uzdevumu veikšanā, aptverot visu Latvijas teritoriju, nepieciešams, ka VAD karavīrus atbilstoši situācijai var izmitināt arī pagaidu infrastruktūrā dienesta tiešās izpildes laikā,” skaidrots anotācijā.
Likumprojektā noteikts, ka turpmāk valsts aizsardzības militārā dienesta tiešās izpildes laikā VAD karavīru nodrošina vai nu ar telpu dzīvošanai kazarmā, vai lauka apstākļos – teltī.
Karavīriem, kuri pēc 11 mēnešu VAD uzsāks profesionālo dienestu, piešķirot atvaļinājumu, ņems vērā nodienēto laiku
Pašlaik VAD karavīri, kuri pārgājuši uz profesionālo dienestu un beiguši VAD, pirmo atvaļinājumu var izņemt tikai pēc sešiem mēnešiem. Kā norādīts anotācijā, rodas situācija, ka pēc 11 mēnešu VAD, turpinot profesionālo dienestu, persona aktīvajā dienestā kopumā atrodas vismaz 17 mēnešus.
Ar likumprojektu plānots papildināt likuma 31. pantu ar ceturto daļu, nosakot, ka valsts aizsardzības dienesta karavīram, kurš noslēdz profesionālā dienesta līgumu, ikgadējā atvaļinājuma noteikšanai tiek ņemts vērā arī nodienētais laiks šā likuma 3. panta pirmās daļas 1. punkta militārā dienesta veidā (11 mēneši NBS regulāro spēku vai ZS vienībā).
Precizē personu loku, kuras nav pakļautas dienestam
Ņemot vērā, ka 2026. gada 1. septembrī darbu oficiāli uzsāks Ģenerāļa Pētera Radziņa profesionālā vidusskola, kurā, tāpat kā Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā, būs iespējams iegūt jaunākā militārā instruktora kvalifikāciju, likumprojektā paredzēts, ka VAD nebūs pakļauts pilsonis, kurš ir aizsardzības ministra pakļautībā esošas profesionālās vidusskolas absolvents.
Patlaban likumā noteikts, ka VAD nav pakļauts tikai Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolvents.
Līdzīgi likumprojektā paredzēts, ka zemessargi, kuri norīkoti dienesta uzdevumu izpildei kādā no starptautiskajām militārajām operācijām, turpmāk netiks pakļauti VAD.
Anotācijā minēts, ka šobrīd VAD var tikt iesaukti zemessargi, kuri ar ZS komandieri ir noslēguši līgumu par dalību starptautiskā operācijā:
“Vienlaikus šādi zemessargi ir ne tikai apguvuši militāro pamatapmācību un specialitāti, bet arī izgājuši intensīvu pirmsoperāciju apmācību procesu, kā arī pildījuši dienesta uzdevumus starptautiskā operācijā, tādējādi izpildot visas prasības, kas noteiktas VAD apmācību programmā. Šādi zemessargi sniedz lielāku ieguldījumu valsts aizsardzībā, turpinot dienestu ZS, nekā gadījumos, kad viņi tiktu iesaukti VAD.”
|
