Sanāksmes laikā Lielbritānija iepazīstināja partnerus ar aktuālo informāciju par centieniem ierobežot Krievijas tā dēvētās "ēnu flotes" darbību, kas rada gan drošības, gan vides riskus reģionā. Darba kārtībā bija arī diskusijas par drošības situāciju Tuvajos Austrumos un Hormuza šaurumā, izvērtējot tās ietekmi uz globālo un reģionālo drošību no JEF dalībvalstu perspektīvas.
"Mūsu prioritāte paliek nemainīga – droša un stabila Baltijas jūras telpa un Tālie Ziemeļi. JEF ir efektīvs instruments, kas papildina NATO un ļauj reaģēt uz hibrīdajiem apdraudējumiem. Esam vienoti arī ilgtermiņa atbalstā Ukrainai, kas ir mūsu kopējās drošības pamats," uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Ministri pārrunāja progresu Tālo Ziemeļu, Arktikas un Baltijas jūras reģiona rīcības plāna īstenošanā, par ko iepriekš vienojušies valstu bruņoto spēku komandieri. Īpaša uzmanība tika pievērsta JEF valstu industriālajai sadarbībai, tostarp kopīgu aizsardzības industrijas iniciatīvu veicināšanai JEF ietvarā un militāro spēju attīstībai.
Gatavojoties gaidāmajam NATO samitam, JEF pārstāvji apsprieda pozīcijas par turpmāko atbalstu Ukrainai, apspriežot gan paplašinātās partnerības iniciatīvas, gan plašāka mēroga palīdzības mehānismus. Šī tikšanās ir stratēģisks turpinājums JEF valstu vadītāju sanāksmei martā un bruņoto spēku komandieru sanāksmei aprīlī.
JEF ir desmit līdzīgi domājošu valstu – Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas – koalīcija, kas ietver augstas gatavības spēkus ātrai reaģēšanai uz krīzēm Baltijas jūras reģionā, Tālajos Ziemeļos un Ziemeļeiropā. Koalīcija tika izveidota 2015. gadā pēc Lielbritānijas iniciatīvas.
