DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
10. jūlijā, 2023
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Drošība

Samita priekšvakarā sešu valstu spīkeri pieņem paziņojumu Ukrainas atbalstam dalībai NATO

FOTO: Ieva Ābele, Saeima.

“Ukraiņi karo par brīvu, spēcīgu, neatkarīgu valsti un savu bērnu nākotni. Par Ukrainu Eiropas Savienībā un NATO. Šis mērķis ir augstākā motivācija ikvienam Ukrainas karavīram, kas šobrīd cīnās par mūsu kopīgajām vērtībām un sargā mūsu valstu robežas,” pēc Baltijas valstu, Polijas un Ukrainas parlamentu spīkeru tikšanās pirmdien, 10.jūlijā, pauda Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns. Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra – Ukraina ir nopelnījusi savu vietu NATO un Eiropas Savienības saimē.

Gatavojoties šonedēļ Viļņā gaidāmajam NATO samitam, Saeimas priekšsēdētājs E. Smiltēns, Rīgikogu priekšsēdētājs Lauri Husars (Lauri Hussar), Lietuvas Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen), Polijas Sejma maršale Elžbeta Viteka (Elżbieta Witek), Ukrainas Verhovna Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks (Ruslan Stefanchuk) un Vācijas Bundestāga prezidente Berbele Bāsa (Bärbel Bas) pieņēma kopīgu paziņojumu par atbalstu Ukrainas drošībai un dalībai NATO.

Tikšanās laikā spīkeri sprieda par reģionālo drošību un atbalstu Ukrainai tās ceļā uz dalību NATO un Eiropas Savienībā. Parlamentu priekšsēdētāji bija vienisprātis, ka NATO samitam Viļņā jātuvina Ukrainu dalībai aliansē.

Paziņojumā parlamentu priekšsēdētāji aicina sabiedrotos apņemties nodrošināt to, ka Ukraina kļūst par NATO dalībvalsti un alianse veic darbības, kas nepieciešamas, lai sagatavotu Ukrainas ceļu uz NATO.

Spīkeri aicina atbalstīt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska (Volodymyr Zelensky) miera formulu, kuras mērķis ir panākt visaptverošu, taisnīgu un ilgtspējīgu mieru Ukrainā, uzlabojot globālo drošību. Paziņojumā spīkeri uzsver arī nepieciešamību turpināt koordinētus pasākumus, lai apmierinātu Ukrainas neatliekamās vajadzības pēc militārā un aizsardzības aprīkojuma.

Tāpat parlamentārieši aicina palīdzēt Ukrainai stiprināt tās aizsardzības spējas un potenciālu līdz Ukraina pilnībā atjaunos savu teritoriālo integritāti un suverenitāti starptautiski atzītajās 1991.gada robežās, un atbalstīt NATO praktiskās palīdzības sniegšanā Ukrainai, lai panāktu Ukrainas pilnīgu sadarbspēju ar aliansi un visaptverošu pāreju uz NATO standartiem.

Paziņojumā uzsvērta transatlantiskās vienotības nozīme, aicinot sabiedrotos pacelt NATO un ES stratēģisko partnerību nākamajā līmenī, tostarp koncentrējot sadarbību uz Ukrainas un citu partnervalstu spēju pilnveidošanu drošības jomā. Parlamentu priekšsēdētāji aicina arī izveidot krīzes konsultāciju mehānismu.

 

Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Polijas Republikas, Vācijas Federatīvās Republikas un Ukrainas parlamentu priekšsēdētāju

KOPĪGAIS PAZIŅOJUMS


(Pieņemts 2023. gada 10. jūlijā Rīgā, Latvijā)

Igaunijas Republikas Rīgikogu priekšsēdētājs Lauri Husars, Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena, Polijas Republikas Sejma maršale Elžbeta Viteka, Vācijas Bundestāga prezidente Berbele Bāsa un Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks sapulcējušies Rīgā 2023. gada 10. jūlijā,

atgādinot, ka Krievija, kas uzsāka savu neprovocēto, nepamatoto un nelikumīgo agresijas karu pret Ukrainu, joprojām ir galvenais drauds ne tikai neatkarīgai un demokrātiskai Ukrainai, bet arī visai eiroatlantiskajai zonai, globālajam mieram un stabilitātei;

atbalstot visus starptautiskās sabiedrības centienus, tostarp Ukrainai sniedzamo būtisko militāro, politisko, humanitāro un finansiālo palīdzību, kuras mērķis ir Ukrainas uzvara, un vienlaikus paužot pārliecību, ka ilgstošs miers ir iespējams tikai tad, ja tiek saglabāta vienotība un stiprinātas alianses un savienības uz kopīgu vērtību un principu pamata;

ņemot vērā Ziemeļatlantijas līguma organizācijai iesniegto Ukrainas pieteikumu, kurā aicināts pieņemt lēmumu par Ukrainas dalību NATO kā obligātu priekšnoteikumu Ukrainas un visas eiroatlantiskās zonas iedzīvotāju drošības garantēšanai un kuru 2022. gada 30. septembrī parakstīja Ukrainas prezidents, Augstākās Radas priekšsēdētājs un premjerministrs;

ņemot vērā Ukrainas tautas apliecināto apņēmību integrēties eiroatlantiskajā kopienā;

atzīstot, ka jautājums par Ukrainas dalību NATO ir neatgriezenisks un ka Ukraina, tiklīdz apstākļi to pieļaus, būtu jāaicina pievienoties NATO ar politisku lēmumu līdzīgi, kā tas notika Somijas gadījumā;

paužot gandarījumu par plašo atbalstu Ukrainas dalībai NATO, kas, atsaucoties uz priekšsēdētāja secinājumiem, pausti NATO valstu parlamentu priekšsēdētāju augsta līmeņa sanāksmē Viļņā 2023. gada 1.–3. jūnijā;

atzīstot Ukrainas armijas iespaidīgo sniegumu un pieredzi, kas apliecina Ukrainas izredzes kļūt par drošības garantu un nozīmē, ka Ukrainas dalība NATO stiprinātu aliansi kopumā un Ziemeļatlantijas telpas drošību;

atzinīgi vērtējot NATO Parlamentārās asamblejas 2023. gada 22. maija deklarāciju Nr. 482 “Vienoti un apņēmīgi atbalstīt Ukrainu” un Eiropas Parlamenta 2023. gada 15. jūnija rezolūciju par Ukrainas ilgtspējīgu atjaunošanu un integrāciju eiroatlantiskajā kopienā;

atzinīgi vērtējot Bulgārijas Republikas, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Polijas Republikas parlamentu rezolūcijas, kurās pausts atbalsts Ukrainas eiroatlantiskajiem centieniem;

atzinīgi vērtējot NATO – Ukrainas padomes pirmo, konstitutīvo sanāksmi, kas notiks NATO samitā Viļņā un veicinās mūsu sadarbību nolūkā panākt Ukrainas dalību NATO.

Ņemot vērā gaidāmo NATO samitu Viļņā, mēs aicinām sabiedrotos:

apņemties nodrošināt to, ka Ukraina kļūst par NATO dalībvalsti un alianse veic darbības, kas nepieciešamas, lai sagatavotu Ukrainas ceļu uz NATO;

cieši sadarboties, lai izstrādātu Ukrainai tādas drošības garantijas, kas nekādā gadījumā nebūs alternatīvas Ukrainas dalībai NATO un nekavēs Ukrainas virzību uz dalību NATO;

atbalstīt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska miera formulu, kuras mērķis ir panākt visaptverošu, taisnīgu un ilgtspējīgu mieru Ukrainā, tādējādi uzlabojot globālo drošību;

turpināt koordinētus pasākumus, lai apmierinātu Ukrainas neatliekamās vajadzības pēc militārā un aizsardzības aprīkojuma, koncentrējoties tieši uz pretgaisa aizsardzības sistēmām, tāldarbības artilēriju un nepieciešamo munīciju, tankiem un kaujas lidaparātiem;

palīdzēt Ukrainai stiprināt tās aizsardzības spējas un potenciālu, tostarp sauszemes, jūras un gaisa komponentus, līdz Ukraina pilnībā atjaunos savu teritoriālo integritāti un suverenitāti starptautiski atzītajās 1991. gada robežās;

izveidot krīzes konsultāciju mehānismu, lai konsultētos ar Ukrainu gadījumā, ja tiek apdraudēta Ukrainas vai kādas NATO dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība;

atbalstīt NATO praktiskās palīdzības sniegšanā Ukrainai, vēl vairāk stiprinot visaptverošās palīdzības paketi, kuras mērķis ir panākt Ukrainas pilnīgu sadarbspēju ar aliansi un visaptverošu pāreju uz NATO standartiem;

pacelt NATO un ES stratēģisko partnerību nākamajā līmenī, uzsverot transatlantiskās vienotības nozīmi, un koncentrēt NATO un ES sadarbību uz taustāmu rezultātu sasniegšanu prioritārajās transatlantiskās drošības jomās, tostarp uz Ukrainas un citu partnervalstu spēju pilnveidošanu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI