“Latvijas un Kanādas parakstītā ceļa karte detalizēti atspoguļo jau paveikto darbu gan politiskajā, gan militārās plānošanas un sadarbības jomā, kā arī definē turpmāko darbu un ceļā uz NATO brigādi. Kanādas paustā apņemšanās vairāk nekā divas reizes palielināt Latvijā izvietoto Kanādas karavīru skaitu līdz 2026. gadam ir skaidrs un nepārprotams apliecinājums Kanādas nodomam stiprināt ne tikai Latvijas, bet arī visa NATO austruma flanga drošību un aizsardzības spējas,” uzsver aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.
Ceļa karte nosaka, ka pakāpeniski tiks palielināts pastāvīgi izvietoto NATO spēku un ekipējuma apmērs Latvijā. Savukārt Latvija apliecina savu apņemšanos ieguldīt resursus turpmākai nacionālo aizsardzības spēju celšanā un nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu sabiedrotajiem, t.sk. izveidot jaunu militāro poligonu “Sēlija”. Plānots, ka brigāde savu pilno kaujas gatavību sasniegs līdz 2026. gadam.
“Brigādes izveidošana un izvietošana Latvijā nav viegls uzdevums, jo tas prasa nozīmīgus resursus no visām iesaistītajām pusēm. Latvija ir pateicīga Kanādai par tās vadošo lomu šajā procesā. Esmu pārliecināta, ka ciešā sadarbībā ar mūsu NATO sabiedrotajiem mums izdosies sasniegt izvirzīto mērķi un stiprināt gan Latvijas, gan visas alianses drošību,” pauž I.Mūrniece.
Kanāda jau ir paziņojusi par ievērojamu klātbūtnes stiprināšanu, tostarp apņemoties Latvijā šogad izvietot 15 “Leopard 2” tankus ar atbalstošo personālu.
10. jūlijā, dienu pirms NATO samita Viļņā, darba vizītē Latviju apmeklēja Kanādas premjerministrs Džastins Trudo (Justin Trudeau) un Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda (Anita Anand) un tikās ar premjerministru Krišjāni Kariņu un aizsardzības ministri Ināru Mūrnieci. Vizītes laikā Latvijas un Kanādas amatpersonas apmeklēja Ādažu bāzi, kurā ir izvietota Kanādas vadītā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupa.
Jau ziņots, ka pagājušā gada NATO samitā Madridē Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri parakstīja kopīgu deklarāciju par Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu palielināšanu no bataljona līdz brigādes līmenim.
Kanāda vada NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu, kas izvietota Latvijā kopš 2017. gada. Šobrīd to veido vairāk nekā 1700 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Polijas, Kanādas, Melnkalnes, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas, Islandes un Ziemeļmaķedonijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā. Latvijā izvietotā kaujas grupa ir kļuvusi par vismultinacionālāko NATO militāro vienību.
Kanāda ir tuva Latvijas sabiedrotā un tai ir izveidojušās ciešas attiecības ar Latviju. Kanāda bija starp pirmajām NATO valstīm, kas ratificēja Latvijas iestāšanās līgumu aliansē 2004. gadā.
