“Lai arī esam valstis Eiropas ziemeļos un dienvidos, tomēr līdzīgi uzskatām, ka Ukrainai ir jāturpina sniegt atbalstu – tādu, kas tai ir nepieciešams, lai varētu uzvarēt karā pret Krievijas agresiju un tik ilgi, cik tas būs nepieciešams,” uzsvēra K. Kariņš.
Kariņš ar Micotaki pārrunāja gaidāmo NATO samitu Viļņā, NATO aizsardzības spēju stiprināšanu un abu valstu ieguldījumus aizsardzībā. Ministru prezidents atzīmēja, ka Grieķija ir viena no NATO dalībvalstīm, kas visvairāk iegulda aizsardzībā. Latvija turpina kāpināt ieguldījumus aizsardzībā un plānots, ka jau 2024. gadā tie sasniegs 3% no IKP.
Abu valstu vadītāji arī pārrunāja migrācijas jautājumu un nepieciešamību stiprināt ES ārējās robežas, jo abās valstīs sargā ES ārējās robežas. K. Kariņš pauda, ka ES ārējo robežu kontroles nodrošināšana ir priekšnosacījums brīvai kustībai Šengenas zonā.
“Esam vienoti turpināt atbalstu Ukrainai, esam vienoti, ka ir jāiegulda mūsu individuālā un kolektīvā aizsardzībā NATO ietvaros, un migrācijai ir jābūt paredzamai, pārredzamai, kontrolētai ar drošām Eiropas Savienības ārējām robežām,” pauda K. Kariņš.
