Aizritējis vēl viens gads kara ēnā. Kā tas atspoguļojies tiesību aktu izmaiņās

Valsts aizsardzības dienesta izveide

2023. gada 19. aprīlī stājās spēkā Valsts aizsardzības dienesta likums, ar ko Latvijā tiek atjaunots obligātais militārais dienests, lai nodrošinātu Latvijas pilsoņu sagatavošanu valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, kā arī stiprinātu valsts un sabiedrības noturību un reaģēšanas spējas kā daļu no visaptverošas valsts aizsardzības.

Valsts aizsardzības dienestam ir pakļauti pilsoņi – vīrieši –, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra.

Likums paredz, ka Valsts aizsardzības militārajā dienestā brīvprātīgi var pieteikties arī pilsoņi – vīrieši un sievietes – no 18 līdz 27 gadu vecumam.

Likums Sēlijas poligona izbūvei

Pērn jūlijā ar jaunu likumu un grozījumiem sešos likumos Saeima pieņēma nepieciešamo regulējumu militārā poligona “Sēlija” izbūvei.

Militārā poligona “Sēlija” izveides likums, kas stājās spēkā 2023. gada 29. jūnijā, nosaka īpašu tiesisko regulējumu militārā poligona robežu noteikšanai, tā teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināšanai, lietošanai un infrastruktūras izbūvei.

Atbilstoši likumam militārā poligona “Sēlija” infrastruktūras izbūves process ietver poligona teritorijas būvniecību un ar to saistītos darbus, visus būvniecības uzsākšanai nepieciešamos teritorijas sagatavošanas darbus (zemes ierīcības projektu izstrādi, zemes kadastrālo uzmērīšanu, atmežojamās meža zemes izvietojuma plāna sagatavošanu, atļauju saņemšanu koku ciršanai, koku un krūmu ciršanu meža zemē un ārpus meža, koksnes produktu transportēšanai nepieciešamo ceļu un krautuves vietu būvniecību un uzturēšanu un citus zemes gabala sagatavošanas darbus), kā arī citas darbības, kas nepieciešamas turpmākai militārā poligona teritorijas un infrastruktūras attīstībai un pilnveidei.

Likums paredz militārajam poligonam “Sēlija” noteikt nacionālo interešu objekta statusu. Paredzēts, ka valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī citām institūcijām visi iesniegumi un jautājumi, kas saistīti ar militārā poligona infrastruktūras izbūvi un ar to saistīto darbu nodrošināšanu un veikšanu, būs jāizskata un lēmumi jāpieņem prioritārā kārtībā pēc iespējas īsākā termiņā.

Sakārto militāro poligonu tiesisko regulējumu

Lai paredzētu tiesisko ietvaru jaunu militāro poligonu izveidei, kā arī jau esošo militāro poligonu infrastruktūras attīstībai un apsaimniekošanai, Saeima pērn pieņēma grozījumus sešos likumos, kas stājās spēkā vienlaikus ar Militārā poligona “Sēlija” izveides likumu.

• Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā papildina likumu ar militārā poligona definīciju: “Militārais poligons ir Ministru kabineta ģeogrāfiski noteikta Latvijas Republikas teritoriālās jūras vai sauszemes teritorija, kā arī gaisa telpa virs šīs teritorijas, kurā tiek īstenotas militārās mācības, manevri ar mācību un kaujas munīcijas lietošanu, taktiskā apmācība un uzņemošās valsts atbalsta sniegšana.”
• Grozījumi Medību likumā nosaka no vispārējā regulējuma atšķirīgu medību tiesību nodošanas kārtību un nomas maksu militārajos poligonos, ņemot vērā militārajos poligonos noteikto medību platību pieejas un attiecīgus medību tiesību izlietošanas ierobežojumus.
• Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteic, ka militāro poligonu teritorijā neveido jaunus mikroliegumus.
• Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” noteic, ka militārajos poligonos var izveidot jaunas aizsargājamās teritorijas, ja tajās paredzētais aizsardzības režīms nav pretrunā ar militārā poligona izveidošanas mērķi un par to ir vienošanās ar Aizsardzības ministriju.
• Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” noteic, ka militāro poligonu infrastruktūras izbūvei nepiemēro ietekmes sākotnējo izvērtējumu un ietekmes uz vidi novērtējumu, izņemot Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000).
• Grozījumi Meža likumā nosaka, ka pienākums atjaunot mežaudzi pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes, ja mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, kā arī nodrošināt atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes kopšanu neattiecas uz militāro poligonu teritorijās esošo mežu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem.

Nodrošina, ka informācija par amatpersonu ienākumiem Zemessardzē vairs nebūs publiska

2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredz, ka amatpersonas deklarācijā norādītā informācija par amatu, kuru valsts amatpersona ieņem kā zemessargs, kā arī ienākumi, kurus valsts amatpersona guvusi, pildot dienestu Zemessardzē vai Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībā atbilstoši līgumam par dienestu Zemessardzē, nebūs publiski pieejama.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, šādas informācijas pieejamība publiskajā telpā var kaitēt valsts drošības interesēm, jo tā atklāj datus par Zemessardzes (kas ir NBS sastāvdaļa) personālresursiem, publiski atklājot to personu loku, kas dien Zemessardzē, kā arī šo personu ieņemamos amatus. Tāpat skaidrots, ka šādas informācijas publiska pieejamība var kaitēt arī pašas personas vai tās ģimenes interesēm, jo pieteikums dienēt Zemessardzē ir brīvprātīgs.

Finansējums valsts aizsardzībai sasniegs 3% no IKP

2024. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz nodrošināt pakāpenisku aizsardzības finansējuma pieaugumu. Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju, lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas, nodrošinot straujāku valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, likumā paredzēts pakāpeniski palielināt aizsardzības finansējumu arī pēc 2025. gada, proti, 2026. gadā tam atvēlot ne mazāk kā 2,75%, bet 2027. gadā un turpmākajos gados – ne mazāk kā 3% no attiecīgajam gadam prognozētā IKP.

Finansējums aizsardzības nozarei 2024. gadā sasniegs 1 280 380 620 miljonus eiro jeb 2,4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 141,56 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Visiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem noteikts pienākums būt lojāliem Latvijas Republikai un tās Satversmei

2024. gada 18. janvarī stājās spēkā grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā, ar kuriem nostiprināts ikviena valsts pārvaldē nodarbinātā pienākums būt lojālam Latvijas Republikai un tās Satversmei. Izmaiņas likumā rosināja Saeimas Nacionālās drošības komisija, ņemot vērā 13 165 pilsoņu parakstīto un Saeimai iesniegto kolektīvo iesniegumu “Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām”.

Likums papildināts ar 102. pantu “Lojalitātes pienākums”. Tā otrā daļa paredz, ja “publiskas personas institūcijā nodarbinātais ir paudis publisku viedokli vai veicis citas darbības, kas nepārprotami liecina, ka viņš nav lojāls Latvijas Republikai un tās Satversmei, un viņa turpmāka nodarbinātība attiecīgajā publiskas personas institūcijā var būtiski apdraudēt šīs institūcijas darbību vai valsts intereses, tad lojalitātes pienākuma neievērošana uzskatāma par patstāvīgu pamatu nodarbinātības attiecību izbeigšanai ar jebkuru šādu darbinieku un valsts dienesta attiecību ietvaros nodarbinātu personu”.

Likuma grozījumu anotācijā pamatots, ka tie nepieciešami, “ievērojot pašreizējo ģeopolitisko situāciju”, lai “aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu”.

Ar speciālu likumu, aizliedzot 9. maija svinības, vēsta, ka Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšana netiks pieļauta

Arī otrajā kara gadā tika pieņemts speciāls likums “Par atsevišķu publisku pasākumu rīkošanas aizliegumu 9. maijā”, lai novērstu jebkāda veida publisku āra pasākumu, kas noniecina un apdraud Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību, slavina vardarbību un atbalsta karu Ukrainā, rīkošanu. 9. maijā visu diennakti, kā arī 10. maijā laikā līdz plkst. 7. 00 tika aizliegta pirotehnisko izstrādājumu izmantošana.

Latvijai kā agresora – Krievijas Federācijas – robežvalstij, kurā atrodas samērā liels Krievijas pilsoņu skaits, šobrīd ir ievērojami plašāka rīcības brīvība veikt valsts drošības (Satversmes 116. panta izpratnē – sabiedrības drošības) aizsardzības labad veicamos pasākumus, tostarp ierobežojot cilvēktiesības,” vēstīts likumprojekta anotācijā.

Izbeigta Krievijas Federācijas atbalsta punkta – Maskavas nama – darbība

2024. gada 20. janvārī stājās spēkā likums “Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai”, ar ko Latvijas valsts īpašumā tiek pārņemts tā sauktais Maskavas nams, kas atrodas Rīgā, Marijas ielā 7. Likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un laikus novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

“Maskavas nams jau kopš tā dibināšanas ir izmantots kā atbalsta punkts dažādiem Krievijas Federācijas īstenotiem un pret Latvijas Republikas interesēm vērstiem ietekmēšanas pasākumiem. Tas ir Krievijas Federācijas ārpolitikas instruments, ar kura palīdzību tā apzināti izplata savu agresīvo rīcību attaisnojošu propagandu un prokremliskas ievirzes vēstures interpretācijas. Neviens nedrīkst vērsties pret demokrātisku tiesisku valsti un noliegt tās eksistenci,” teikts likuma preambulā.

Likumdevējs, pieņemot šādu likumu, ir norādījis: “Šādos apstākļos Latvijas Republikai kā demokrātiskai un tiesiskai valstij ir pienākums veikt īpašus pašaizsargājošās demokrātijas principam atbilstošus pasākumus un personām jābūt gatavām tam, ka dažas no to tiesībām var tikt ierobežotas, lai mazinātu valsts drošības apdraudējumu un stiprinātu valsts demokrātiskās iekārtas noturību, stabilitāti un efektivitāti.”

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka par Maskavas Starptautiskās sadarbības centra faktisko īpašnieku uzskatāms Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins.

Pastiprina kriminālatbildību par noziegumiem pret valsti

Krimināllikums ir viens no tiesību aktiem, kurš aizvadītajā gadā ticis grozīts vairākas reizes – kopumā četras (vēl vairāk izmaiņu – piecus grozījumus – pērn piedzīvoja vēl tikai Ukrainas civiliedzīvotāju likums). Divi no grozījumiem Krimināllikumā ir saistīti ar bargāku soda mēru noteikšanu par noziedzīgiem nodarījumiem pret valsts drošību.

2023. gada 30. decembrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem tika pastiprināta kriminālatbildība par noziegumiem pret valsti, kā arī genocīda, noziegumu pret cilvēci un mieru un kara noziegumu attaisnošanu.

Grozījumus sākotnēji iniciēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, rosinot ne tikai pastiprināt iespējamā soda bardzību, bet arī izslēgt no vairākiem Krimināllikuma X nodaļas (“Noziegumi pret valsti”) pantiem tādas sankcijas kā īslaicīga brīvības atņemšana, sabiedriskais darbs vai naudas sods, to vietā paredzot iespēju līdztekus brīvības atņemšanai piemērot arī papildsodu – mantas konfiskāciju.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pieminot Krievijas Federācijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā gadadienu, uzrunā Saeimas ārkārtas sēdē 2024. gada 22. februārī uzsvēra: “Tiesu varai ir laiks aptvert, ka noziegumi pret valsti nav ierindas huligānisms. Sodiem ir jābūt bargiem un taisnīgiem.”

Bargāki sodi par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai

Ņemot vērā, ka “turpina pieaugt Krievijas un Baltkrievijas organizētais nelegālās migrācijas spiediens pret NATO Austrumu robežu no Somijas līdz Polijai” (no Ārlietu ministra ikgadējā ziņojuma par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2023. gadā),  2023. gada 20. oktobrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paredz bargākus sodus par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai.

Tie cita starpā paredz būtiski pastiprināt kriminālatbildību par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, ja tas tiks izdarīts pastiprinātas robežapsardzības režīma laikā vai ārkārtējās situācijas laikā, kas izsludināta valsts robežas neaizskaramības apdraudējuma dēļ.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, grozījumi pieņemti, reaģējot uz Baltkrievijas organizēto hibrīduzbrukumu, kas pārpludina Eiropas Savienības kaimiņvalstis ar migrantu straumēm un mākslīgi rada migrācijas krīzi uz starpvalstu robežām.

Lielais valsts robežu šķērsotgribētāju skaits rada vilinošus apstākļus arī tiem, kas vēlas organizēt vai īstenot nelegālo imigrantu pārvietošanu Eiropas Savienības iekšienē. Tas rada būtisku sabiedrības un valsts drošības apdraudējumu, tāpēc pret minētajiem pārkāpumiem ir jāvēršas ar maksimālu likuma bardzību un kriminālsodiem jābūt tādiem, kas attur citas personas iesaistīties šādās noziedzīgās darbībās.

Likumā skaidri nosaka robežsarga tiesības nepieļaut nelikumīgu ieceļošanu valstī

2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Valsts robežsardzes likumā, ar kuriem tiek skaidri noteikts, ka robežsargam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības neļaut personai ieceļot valstī tam neparedzētā vietā un laikā (ja nepieciešams, atbilstoši iespējām sniedzot primāro nodrošinājumu), ja nepastāv objektīvi pamatoti apstākļi par tūlītēju ieceļošanas nepieciešamību.

Likumā noteikts, ka robežsargam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot fizisko spēku, speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus, kā arī izmantot dienesta suņus, lai novērstu personas nelikumīgu ieceļošanu valstī tam neparedzētā vietā un laikā.

“Robežu kontrole ir būtiska valsts funkcija, kas Eiropas Savienības ietvaros kalpo ne tikai dalībvalsts, bet arī attiecīgi visas Eiropas Savienības ārējo robežu aizsardzībai. Turklāt par atbalstāmu ir uzskatāma tikai likumīga ieceļošana valstī jeb valsts robežas šķērsošana tai paredzētajās vietās un kārtībā,” skaidroja Iekšlietu ministrija.

Ministru kabineta tiesības izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu

2023. gada 14. jūlijā stājās spēkā grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā, ar ko likumdevējs noteica Ministru kabinetam tiesības izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu (līdz tam vienīgais risinājums bija īpaša tiesiskā režīma izsludināšana atbilstoši likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” regulējumam).

Pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu izsludina, konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaitu, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu.

2023. gada 30. novembrī stājās spēkā vēl vieni grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā, ar kuriem tika paplašināts Ministru kabineta tiesību apjoms, izsludinot pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu.

Tādējādi, izsludinot pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, Ministru kabinetam ir tiesības visā pierobežā vai tās daļā noteikt vienu vai vairākus šādus pasākumus:

• īpašu pārvietošanās un pulcēšanās kārtību;
• īpašu kārtību transportlīdzekļu kustībai vai šīs kustības ierobežojumus;
• konkrētu robežšķērsošanas vietu darbības pilnīgu vai daļēju apturēšanu, vienlaikus nodrošinot personām iespēju īstenot tiesības un likumiskās intereses, no kurām nav pieļaujama atkāpe;
• īpašu saimnieciskās darbības kārtību vai šīs darbības ierobežojumus;
• īpašu kārtību preču, medikamentu, energoresursu, pakalpojumu un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai;
• tiesības nepiemērot publisko iepirkumu regulējumu vai noteikt īpašu kārtību publisko iepirkumu veikšanai attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas nepieciešami būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai;
• attiecīgā apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā iesaistīto amatpersonu tiesības iekļūt nedzīvojamās telpās un zemesgabalu teritorijās, lai pamatotu aizdomu gadījumā atklātu nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu slēpšanās vietas vai atklātu pāri valsts robežai ārpus robežšķērsošanas vietām pārvietotu preču slēpšanas vietas, vai notvertu šādas personas vai izņemtu šādas preces;
• attiecīgā apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā iesaistīto amatpersonu tiesības iekļūt dzīvojamās telpās, lai pamatotu aizdomu gadījumā notvertu nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu vai novērstu personu dzīvības apdraudējumu;
• ierobežot tiesības personām atrasties noteiktās vietās bez atļaujas;
• uzdot atsevišķu uzdevumu izpildi valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām atbilstoši to kompetencei;
• attiecīgā apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā iesaistīto amatpersonu tiesības pamatotu aizdomu gadījumā apturēt transportlīdzekļus un veikt to apskati, pieprasīt personai personu apliecinošu dokumentu un saņemt to pārbaudei, kā arī pieprasīt informāciju un dokumentus, lai pārliecinātos par personas atrašanās tiesiskumu Latvijas Republikas teritorijā;
• attiecīgā apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā iesaistīto amatpersonu tiesības aizturēt personu, par kuru pastāv pamatotas aizdomas, ka tā nelikumīgi šķērsojusi valsts robežu vai veikusi personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, vai nodrošinājusi iespēju personai nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, līdz brīdim, kad tā tiek nodota kompetentajai iestādei.

Likumā paredz, ka robežsargiem var noteikt lielāku pieļaujamo virsstundu apjomu

Lai nodrošinātu valsts robežas apsardzību pastiprinātas robežapsardzības sistēmas darbības režīmā, bija nepieciešami likuma grozījumi, lai precizētu darba (dienesta pienākumu izpildes) laika organizācijas aspektus. 2023. gada 20. oktobrī stājās spēkā izmaiņas Latvijas Republikas valsts robežas likumā, kas noteica, ka, ievērojot dienesta pienākumu raksturu un intensitāti, darbiniekiem var noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz likumos noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka līdz šim noteiktais darba (dienesta pienākumu izpildes) laika limits, ievērojot samērīguma principu, nebūtu piemērojams, ja attiecīgo robežsargu nodarbināšana būtu nepieciešama tādu uzdevumu izpildei, kas vitāli nepieciešami, lai nodrošinātu sabiedrības intereses, piemēram, būtisku sabiedrības apdraudējumu novēršanu vai būtisku attiecīgo seku likvidēšanu.

Izmaiņas likumos, lai paātrinātu robežas infrastruktūras izbūvi

Aizvadītajos divpadsmit mēnešos nav mazinājusies arī Latvijas robežas izbūves problemātika, ko likumdevējs ir mēģinājis risināt ar vairākiem grozījumiem likumos, kuru mērķis, novēršot tiesiskus šķēršļus, ir bijis padarīt to ātrāku.

2023. gada 8. martā stājās spēkā grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā, kas sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamajā infrastruktūrā ietilpstošo robežuzraudzības tehnisko līdzekļu – klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu un ar to saistītās infrastruktūras izbūves procesu deleģē valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.

Līdz tam brīdim Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums neparedzēja, kas speciālais regulējums ir attiecināms arī uz tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi.

Likumprojekta anotācijā skaidrots:  tā kā tehnoloģiskā risinājuma izbūve ir apjomīgs projekts, kura ietvaros ir nepieciešams īstenot dažādas darbības un procesus, tas jāuztic institūcijai ar atbilstošu pieredzi un kompetenci.

2023. gada 8. novembrī stājās spēkā grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā, kas pieņemti, lai padarītu valsts robežas aprīkošanu ar modernajām tehnoloģijām ātrāku un efektīvāku. Piemēram, izmaiņas likumā novērš vienu no iepriekš konstatētajām problēmām – ilgo saskaņošanas procedūru ar zemes īpašniekiem –, kas nereti robežas labiekārtošanas darbus esot apgrūtinājusi vai pat padarījusi neiespējamus.

Ar grozījumiem likums ir papildināts ar jaunu 5.¹ pantu, kas noteic, ka turpmāk, izbūvējot tehnoloģisko infrastruktūru vai tās darbības nodrošināšanai nepieciešamu jaunu energoapgādes komersanta objektu vai privātu elektronisko sakaru tīklu un tā infrastruktūras inženierbūves, energoapgādes komersantam un privātā elektronisko sakaru tīkla īpašniekam ir tiesības izbūves nosacījumu saskaņošanas procedūru aizstāt ar nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informēšanu, izmaksājot vienreizēju atlīdzību enerģētikas un elektronisko sakaru jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā apmērā un kārtībā.

Ar grozījumiem likumā ir paredzēts, ka nepieciešamie dokumenti inženiertīklu būvniecībai tiek izdoti saīsinātā termiņā.

2023. gada 21. decembrī stājās spēkā grozījums Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā, kas paredz valstij tiesības vienpusēji atkāpties no saistībām, kuras nodibinātas ārējās robežas infrastruktūras izbūvei, ja to neizpilde apdraud vai var apdraudēt valsts robežas neaizskaramību un valsts drošības intereses.

Kā paskaidrots grozījumu anotācijā, tie nepieciešami, lai risinātu problēmas, kuras radušās ar noslēgtajiem līgumiem par valsts robežas infrastruktūras gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu izbūvi, kas noslēgti, pirms Saeimā tika pieņemts Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums, kas stājās spēkā 2021. gada 14. novembrī.

Valsts valodas pamatzināšanu prasība Krievijas pilsoņiem, kuri iepriekš atteikušies no Latvijas pilsonības vai nepilsoņa statusa

2023. gadā pat divas reizes grozīts Imigrācijas likums, pagarinot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešamo dokumentu, kas apliecina valsts valodas pamatprasmes, iesniegšanas termiņu.

Šeit jāpiebilst, ka Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi un kuri bija saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, līdz šim nebija jāapliecina valsts valodas pamatprasmes, lai saglabātu tiesisko pamatu uzturēties Latvijā. 2022. gada 22. septembrī Saeima lēma, ka izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas šiem Krievijas pilsoņiem ir derīgas līdz 2023. gada 1. septembrim. Likumdevējs noteica papildu nosacījumus jaunas uzturēšanās atļaujas saņemšanai. To vidū arī prasība apliecināt valsts valodas apguvi pamatzināšanu (A2) līmenī.

2023. gada 20. aprīlī stājās spēkā jauni grozījumi Imigrācijas likumā. Izmaiņas arvien paredz, ka Krievijas Federācijas pilsonim, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, tā ir derīga līdz 2023. gada 1. septembrim. Taču, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir saņēmusi informāciju, ka persona risina problēmu (persona līdz 2023. gada 1. septembrim vismaz vienu reizi ir kārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi, un šai personai noteikta atkārtota valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošana līdz 2023. gada 30. novembrim), pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir derīga līdz 2023. gada 31. decembrim. Savukārt tiem, kas iesnieguši visus nepieciešamos dokumentus, pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir derīga līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienai.

Turklāt ar minētajiem grozījumiem noteikts, ka šīm personām ir iespēja saņemt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu.

Savukārt Imigrācijas likuma pārejas noteikumi papildināti ar normām, kas nosaka: ja persona ir kārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi, bet līdz 2023. gada 30. novembrim to nav nokārtojusi vai ir konstatēts, ka persona valsts valodas prasmes pārbaudi nav kārtojusi attaisnojošu iemeslu dēļ, tai ir tiesības pieprasīt atļauju uzturēties Latvijas Republikā, ko izsniedz uz diviem gadiem.

Minētā atļauja uzturēties Latvijas Republikā ir pielīdzināma termiņuzturēšanās atļaujai. Lai saņemtu šādu atļauju, personai jāapņemas atļaujas derīguma laikā apgūt valsts valodu.

Norma tikusi grozīta trešo reizi, paredzot vēl citus tiesiskos pamatus, uz kuriem persona var turpmāk uzturēties Latvijā tādā gadījumā, ja tā nav izpildījusi Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai noteiktās prasības. Grozījumi Imigrācijas likumā, kas stājās spēkā 2023. gada 19. septembrī, paredz iespēju personai tiesības pieprasīt jaunu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz šī likuma 24. panta pirmās daļas 7. punktu (ārzemnieks nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju).

Pārtrauc iespēju Krievijas un citu trešo valstu pilsoņiem izmantot Latvijas repatriācijas regulējumu, lai iegūtu tiesības uzturēties Eiropas Savienībā

2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Repatriācijas likumā, kas paredz no 2024. gada pārtraukt piešķirt repatrianta statusu. Izmaiņu mērķis bija samazināt apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai, ierobežojot tādu personu plūsmu uz Latviju, kuru ieceļošana neatbilst Repatriācijas likuma preambulā ietvertajai pamatidejai.

Proti, regulējums iepriekš paredzēja, ka repatriantam – personai, kurai viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs), – un viņa ģimenes loceklim pēc pirmā iesnieguma pamata tika piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

Pastāvīgās uzturēšanās atļauja deva iespēju personām brīvi ceļot Šengenas līguma dalībvalstu zonā, saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un citas sociālās garantijas, iepriekš nepierādot ne to, ka personas tiešām dzīvo Latvijā, ne arī to, ka tiek izpildīts integrācijas kritērijs (valsts valodas zināšanas A2 līmenī).

Gan pirms, gan īpaši pēc Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā tika novērota pastiprināta Krievijas pilsoņu interese izmantot Latvijas repatriācijas regulējumu.

Turpmāk trešo valstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuru viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs), ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā. To paredz grozījumi Imigrācijas likumā, kas stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā.

Saeima 2023. gada 19. oktobrī pieņēma speciālu likumu, ar ko noteikts, ka Repatriācijas likums zaudēs spēku 2028. gada 1. jūlijā.

Apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija tikai valsts valodā

2024. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, nosakot, ka turpmāk priekšvēlēšanu aģitācijas periodā elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio un televīzijas programmās, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, periodiskajos izdevumos (laikrakstos un žurnālos), biļetenos, grāmatās un citos iespiedtehnikā sagatavotajos izdevumos un internetā apmaksāti priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli izvietojami un apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija veicama valsts valodā, tai skaitā latgaliešu rakstu valodā, vai lībiešu valodā.

Vienlaikus izmaiņas aģitācijas regulējumā paredz ES oficiālo valodu lietojumu Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, kā arī sadala kontroles funkcijas starp uzraugošajām institūcijām.  

Valsts valodas lietojuma prasība attiecas tikai uz apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju un tās materiāliem. Aģitējot klātienē, deputāta amata kandidāti vēlētājus varēs uzrunāt arī citā valodā.

Likuma grozījumu anotācijā pamatots, ka tie esot nepieciešami, lai stiprinātu valsts valodas pozīcijas priekšvēlēšanu aģitācijas jomā – mediju programmās un raidījumos, publiskās lietošanas telpās, laikrakstos un žurnālos.

Dzērājšoferiem konfiscētos spēkratus nodod Ukrainai

2023. gada 21. februārī stājas spēkā grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz iespēju dzērājšoferiem konfiscētos transportlīdzekļus nodot bez atlīdzības (ziedot) Ukrainas valdības īpašumā – vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai.

Lēmumu par valstij piekritīgo transportlīdzekļu nodošanu katrā konkrētajā gadījumā pieņem Ministru kabinets atbilstoši noteikumiem par kārtību, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā.

Līdz tam dzērājšoferiem konfiscētos transportlīdzekļus valsts varēja realizēt, pārdodot, nododot pārstrādei vai izjaukšanai rezerves daļās.

Cīņa pret Krievijas Federācijā reģistrēto auto patvaļu uz Latvijas ceļiem

2023. gada 15. novembrī stājās spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, ar kuriem Latvijā no 2024. gada 14. februāra tiek aizliegts piedalīties ceļu satiksmē ar Krievijas Federācijā reģistrētiem transportlīdzekļiem. Krievijā reģistrētu transportlīdzekli izmantot ceļu satiksmē Latvijā var tikai tad, ja persona Latvijas teritoriju šķērso tranzītā diennakts laikā (noteikti arī izņēmumi, piemēram, diplomātiem).

Likuma grozījumi paredz, ka, konstatējot Krievijas Federācijā reģistrēta transportlīdzekļa neatļautu izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā, amatpersona transportlīdzekli izņem (konfiscē). Lai nodrošinātu Krievijas Federācijā reģistrēta transportlīdzekļa izņemšanu un konfiskāciju, amatpersona var uzlikt transportlīdzeklim imobilizatoru (riteņu bloķētāju).

Likumā arī noteikts, ka lēmumu par soda piemērošanu par Krievijas Federācijā reģistrēta transportlīdzekļa neatļautu izmantošanu ceļu satiksmē pieņem pārkāpuma konstatēšanas vietā neatkarīgi no transportlīdzekļa īpašnieka klātbūtnes. Lēmumā par soda piemērošanu tiek noteikta transportlīdzekļa konfiskācija.

Ceļu satiksmes likums tika mainīts pēc tam, kad Eiropas Komisija 2023. gada septembrī lēma, ka Eiropas Savienībā aizliegts ievest Krievijas pilsoņu privātos automobiļus, telefonus, rotaslietas un citas preces, kas uzskatāmas par aizliegto importu. Atbilstoši iepriekšminētajam Krievijā reģistrētu automašīnu ievešana ES uzskatāma par sankcionētu preču eksportu no Krievijas uz Eiropas Savienību, pat ja tās izmanto personīgiem iemesliem.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka konfiscētos Krievijas Federācijā reģistrētos transportlīdzekļus nodos Ukrainai.

Likumdevējs lēma, ka šāda prasība netiek attiecināta uz Baltkrievijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem, kā bija paredzēts sākotnēji.

Pārtrauc tiesisko sadarbību ar Krieviju civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās

2024. gada 3. februārī stājās spēkā likums “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās denonsēšanu”.

Divpusējais līgums tika noslēgts 1993. gadā, lai veicinātu sadarbību tiesiskās palīdzības jomā. Tāpat kā daudzi citi divpusējie līgumi, tas balstījās uz savstarpējo uzticību un paļāvību, kas Krievijas agresīvās politikas un uzsāktās karadarbības rezultātā ir zaudēta.

Pēc denonsēšanas līgums darbosies vēl sešus mēnešus no likuma spēkā stāšanās dienas, savukārt tiesiskā sadarbība pēc tam notiks, pamatojoties uz starptautiski saistošiem dokumentiem, piemēram, Eiropas Padomes Konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās un Hāgas konvencijām civillietās.

Latvijas sporta spēļu valsts izlasēm tiek aizliegts spēlēt pret Krievijas un Baltkrievijas izlasēm

2024. gada 27. februārī stājas spēkā grozījumi Sporta likumā, ar kuriem Latvijas valsts komandu sporta spēļu izlasēm tiek aizliegts spēlēt pret Krievijas un Baltkrievijas izlasēm. Aizliegums būs spēkā arī gadījumā, ja šo valstu sportisti piedalās sacensībās neitrālā statusā.

Tāpat likuma grozījumi paredz, ka Latvijā nedrīkst organizēt komandu sporta spēļu valsts izlases sacensības, kurās piedalās Krievijas vai Baltkrievijas nacionālās izlases zem sava karoga vai neitrālā statusā. Tas attiecas kā uz pieaugušo, tā uz jauniešu un junioru sacensībām.

Tiek aizliegta Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu ievešana (imports) Latvijā

2024. gada 8. martā stāsies spēkā grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, ar kuriem līdz 2025. gada 1. jūlijam tiek aizliegta lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana Latvijā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas. Aizliegts arī ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no citām trešajām valstīm, ja to izcelsme ir Krievijas Federācija vai Baltkrievijas Republika.

Ministru kabinetam ir uzdots izstrādāt noteikumus, tajos norādot lauksaimniecības un lopbarības produktus, kuru imports Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas būs aizliegts.

Tāpat likumā ir ietverts izņēmums attiecībā uz produktiem, kurus paredzēts piegādāt uz citu ES valsti.

Latvija ir pirmā Eiropas valsts, kas pieņēmusi šādu lēmumu.

Lai atvieglotu uzņēmējiem iespēju izvērtēt sadarbības partneru vai klientu sankciju risku, ziņas par sankciju subjektiem tiek apkopotas Uzņēmumu reģistrā

12. oktobrī stājās spēkā likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” grozījumi, kas padarīja pieejamāku informāciju par reģistrēto tiesību subjektu vai personu sasaisti ar sankciju subjektiem, uz kuriem attiecas Eiropas Savienības vai NATO dalībvalstu sankcijas.

Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē līdz tam nebija pieejamas ziņas par to, vai tiesību subjekts ir sankcionēts (proti, vai pats subjekts vai kāda uzņēmuma amatpersona ir pakļauta sankcijām).

Stājoties spēkā likuma grozījumiem, Uzņēmumu reģistram tīmekļvietnē pie katra subjekta ir jānorāda pilnīga informācija par piemērotajām sankcijām.

Likuma grozījumu mērķis bija atvieglot sākotnējo sadarbības partneru vai klientu sankciju risku izvērtēšanas procesu, tai skaitā publisko iepirkumu jomā. Viegli pieejamā informācija ļauj identificēt tos potenciālos sadarbības partnerus, uz kuriem attiecināmas sankcijas.

Ar likumu aizliedz elektroenerģijas tirdzniecības darījumus ar Krieviju un Baltkrieviju

2023. gada 6. jūlijā stājās spēkā grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kuri nosaka: “Elektroenerģijas tirdzniecības darījumi ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, kā arī elektroenerģijas piegāde tirdzniecībai, izmantojot Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas elektroenerģijas sistēmu, ir aizliegta”. 

Šāds lēmums tika pieņemts, “ņemot vērā Krievijas uzsākto militāro agresiju pret Ukrainu, kuras dēļ Īr paaugstinājušies elektroenerģijas apgādes drošuma riski”.

Tomēr līdz pilnīgai Baltijas valstu elektrotīklu desinhronizācijai no Krievijas sistēmas nepieciešams saglabāt iespēju pārvades sistēmas operatoram apmainīt balansēšanas elektroenerģiju drošas tīkla darbības nodrošināšanai.

Tāpēc likuma 13.¹ pants tika papildināts ar devīto daļu, kurā noteikts, ka pārvades sistēmas operatoram atļauts veikt balansēšanas elektroenerģijas apmaiņu ar Krievijas pārvades sistēmas operatoru vai tirgotāju, izmantojot Krievijas elektrotīklus, lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu, balansēšanu un stabilitāti Latvijas pārvades sistēmā. Tas atļauts līdz sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem, nodrošinot, ka no Krievijas pārvades sistēmas operatora vai tirgotāja saņemtās balansēšanas elektroenerģijas apjoms nav lielāks par Krievijas pārvades sistēmas operatoram vai tirgotājam nodoto balansēšanas elektroenerģijas apjomu.

Lēmums tomēr nebūvēt Skultes sašķidrinātās gāzes termināli

Lai mazinātu atkarību no Krievijas dabasgāzes piegādēm, Saeima pieņēma 2022. gada 29. septembrī pieņēma likumu “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli”. Tā definētais mērķis bija stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību, kā arī radīt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu sekmīgu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidi.

2023. gada 21. decembrī stājās spēkā likums “ “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu”.

Likumdevēja ieskatā 2023. gadā situācija bija mainījusies un valsts drošības intereses neparedz jaunu LNG termināli. Likumprojekta autori atsaucas uz Valsts drošības dienesta 2022. gada publiskajā pārskatā pausto, ka “ir rūpīgi jāvērtē arī LNG termināļa būvniecības ekonomiskais pamatojums un ilgtermiņa darbības perspektīva laikā, kad Baltijas jūtas reģionā notiek aktīva LNG piegāžu jaudu attīstība un vienlaikus mazinās dabasgāzes patēriņš”.

Ieguldījumi fosilajā (dabasgāzes) infrastruktūrā arī neatbilst Eiropas Savienības pamatnostādnēm par atjaunīgās enerģijas attīstīšanu, uzsvērts likumprojekta anotācijā.

Visvairāk grozītais likums 2023. gadā – Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums

Ukrainas civiliedzīvotāju tiesiskā situācija un pieeja valsts atbalstam Latvijā bija aktuāla arī otrā kara gadā. Likums, kas to regulē, pērn ticis grozīts piecas reizes.

2023. gada 22. martā stājās spēkā grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz iespēju Ukrainas jauniešiem Latvijas skolās nekārtot noteiktos valsts pārbaudes darbus,  mācību gadu pabeidzot ar liecību. Atbilstoši likuma grozījumiem 2022./2023. mācību gadā par attiecīgās pakāpes vispārējās izglītības programmas apguvi Ukrainas skolēns saņēma liecību un 12. klasē bija tiesīgs atkārtoti apgūt visus izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetu kursus.

2023. gada 7. aprīlī stājās spēkā grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, ar kuriem tika precizēts regulējums, lai novērstu birokrātiskus šķēršļus un nodrošinātu iespēju ukraiņiem saņemt psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Ar grozījumiem tika noteikts, ka īslaicīgas profesionālās darbības atļauju veselības aprūpes jomā un farmācijas jomā Ukrainas pilsoņiem izsniedz uz diviem gadiem.

2023. gada 3. jūnijā stājās spēkā grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, ar kuriem tika pagarināts valsts nodrošinātais primārais atbalsts Ukrainas iedzīvotājiem kas saistīts ar izmitināšanu un pārtikas nodrošināšanu Latvijā, līdz 2023. gada decembrim.

Savukārt, lai 2024. gadā netiktu pārtraukta virkne atbalstu pasākumu ukraiņiem, kuri raduši patvērumu Latvijā, 2023. gada 23. novembrī stājās spēkā vēl vieni grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Ar tiem cita starpā arī tika noteikts, ka Saeima, kā arī cita atvasināta publiska persona drīkst noteiktā kārtībā ziedot tās valdījumā esošo valsts kustamo mantu Ukrainai.