Gads likumdošanā kara ēnā

Jau pirmajā visaptverošā kara dienā, ko uzsāka Krievijas Federācija ar pilna apmēra iebrukumu Ukrainas teritorijā, Latvijas likumdevējs – Saeima – vienbalsīgi izdeva Paziņojumu par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, kurā stingri nosodīja Krievijas Federācijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā un Baltkrievijas iesaisti uzbrukumā.

2022. gadā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” tika publicēti 316 likumi, un gandrīz katrs piektais bija saistīts “ar nepieciešamību stiprināt valsts drošību” vai mērķi sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, reaģējot uz Krievijas Federācijas militāro agresiju un plaša mēroga militāro iebrukumu Ukrainā. Šajā apkopojumā ieskats būtiskākajos likumu grozījumos, jaunos likumos un paziņojumos hronoloģiskā to pieņemšanas secībā.

Latvijas sniegtais atbalsts Ukrainai sasniedzis 1% no IKP un turpināsies, cik ilgi būs nepieciešams.

Ieskaties apkopotajā informācijā par Latvijas valdības, sabiedrības un nevalstiskā sektora sniegto atbalstu, kas aptver:

militāro atbalstu;
humāno palīdzību;
atbalstu kara bēgļiem;
starptautiskās iemaksas.

Atceļ šķēršļus doties palīgā kaujas laukā

Četras dienas pēc plaša mēroga iebrukuma Ukrainā, 28. februārī, Saeima steidzamības kārtā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā un grozījumus Pilsonības likumā, ar kuriem tika atcelts aizliegums Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi iesaistīties karadarbībā Ukrainas pusē tās bruņoto spēku struktūrās vai pretošanās kustības sastāvā. Izmaiņas nekavējoties, tajā pašā dienā, tika izsludinātas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un stājās spēkā 1. martā.

^{Līdz tam par šādu rīcību draudēja kriminālatbildība un pilsonības atņemšana. Ar šādām sekām arvien jārēķinās, pievienojoties jebkuras citas trešās valsts militārajām struktūrām. Nacionālās drošības likums aizliedz Latvijas pilsonim dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā (milicijā) vai tieslietu institūciju dienestā, izņemot Eiropas Savienības (ES), NATO, ES dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, NATO dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai Ukrainas dienestā vai tādas valsts dienestā, ar kuru Latvija ir noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu. Latvijas nepilsonim aizliegts dienēt jebkādas ārvalsts dienestā.}

Atceļ ierobežojumus nodrošināt asinis Ukrainai

Kā viens no pirmajiem likumiem, kas Saeimā tika pieņemts saistībā ar potenciālu nepieciešamību sniegt atbalstu Ukrainai plaša mēroga karā, bija 3. marta grozījumi Ārstniecības likumā, kas stājās spēkā 5. martā. Ar tiem likumdevējs deleģēja Ministru kabinetu izstrādāt cilvēka asins un asins komponentu ievešanas un izvešanas noteikumus. Līdz tam brīdim Latvijas tiesiskajā regulējumā šāda iespēja vispār nebija paredzēta.

^{“Ņemot vērā būtisko ievainoto skaitu Krievijas Federācijas izraisītajā bruņotajā konfliktā Ukrainā, lai nodrošinātu cietušo un ievainoto pacientu glābšanai nepieciešamos papildu asins krājumus, var rasties nepieciešamība asins komponentu apmaiņai ārpus valsts robežām. Lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk nodrošinātu asins un asins komponentu pieejamību un medicīniskās palīdzības sniegšanu cietušo veselības un dzīvības glābšanai, likumprojekts virzāms steidzamības kārtā,” paskaidrots likumprojekta anotācijā.}

Attiecīgi grozījumi Ministru kabineta noteikumos stājās spēkā 11. martā.

Likums bēgļu no Ukrainas atbalstam

Nedēļas laikā pēc Krievijas uzsāktā plaša mēroga iebrukuma Ukrainā, Latvijas Saeima 3. martā galīgajā lasījumā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu. Likums bija nepieciešams, lai iespējami ātrāk, bez liekas birokrātijas sniegtu atbalstu Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas militārā iebrukuma dēļ. Tajā noteikts atbalsta apjoms, kā tiek regulētas tiesības uz nodarbinātību Latvijā, tai skaitā reglamentētajās profesijās, piemēram, medicīnas un izglītības jomā, atkāpes no prasībām zināt valsts valodu, veselības aprūpes, sociālā atbalsta pieejamība u. c. jautājumi.

Piemēram, ar šo likumu ir noteikts, ka Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus tādā pašā apjomā kā Latvijas iedzīvotājiem. Tiem Ukrainas bēgļiem, kuri nav sociāli apdrošināti Latvijā, nav arī jāveic pacienta līdzmaksājumi. Tāpat noteikts, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tādas pašas tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, kādas ir noteiktas Latvijas iedzīvotājiem.

Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums ir visvairāk grozītais likums aizvadītā gada laikā – līdz 2023. gada 24. februārim tajā veikti četrpadsmit grozījumi, pielāgojot atbalsta pasākumus aktuālajai situācijai.

Uz likuma pamata izdoti vairāki Ministru kabineta noteikumi. Noteikts, ka likums ir spēkā tik ilgi, kamēr ilgst bruņotais konflikts.

Aizliedz okupācijas režīmu, militārās agresijas un kara noziegumu slavināšanu publiskos pasākumos

31. martā Saeima pieņēma grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, ar ko publisku pasākumu laikā tika aizliegts “popularizēt un slavināt nacistiskā un komunistiskā režīma ideoloģiju saturošus notikumus, tajā skaitā šo ideoloģiju pārstāvošu personu dzimšanas dienas, kauju un uzvaru atceres dienas, brīvu un neatkarīgu valstu teritoriju vai to daļu okupāciju slavināšanas dienas.”

Ar likuma grozījumiem publiskos pasākumos tika aizliegts izmantot militāru agresiju un kara noziegumus identificējošā stilistikā lietotus simbolus.

Likumā tika ietverts ierobežojums rīkot pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Latvijas teritorijā esoša padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.

Likumdevējs ar grozījumiem palielināja arī iespējamo administratīvā soda apmēru par publisku izklaides un svētku pasākumu rīkošanas un norises kārtības pārkāpšanu, nosakot, ka fiziskai personai par šādu rīcību var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 400 eiro (iepriekš 350 eiro), bet juridiskai personai līdz 3200 eiro (iepriekš 2900 eiro).

Foto: Zane Bitere, LETA

Ievieš administratīvo sodu par militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolu izmantošanu publiskā vietā

31. martā, pieņemot grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, Saeima noteica, ka par militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolu izmantošanu publiskā vietā, izņemot gadījumus, kad nav mērķa šos noziegumus attaisnot vai slavināt, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 350 eiro, bet juridiskajai personai – līdz 2900 eiro.

LV portāla skaidrojumā par jauno regulējumu kā piemērs situācijai, kad varētu tikt piemērots sods, minēts gadījums, kad auto īpašnieks ir apzīmējis savu spēkratu ar burtu “Z”, kas simbolizē Krievijas armijas vienības, kas veikušas neizprovocētu iebrukumu Ukrainas teritorijā.

Aptur pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem

Saeima 7. aprīlī pieņēma plašus grozījumus Imigrācijas likumā, nosakot, ka uz laiku līdz 2023. gada 30. jūnijam tiek apturēta pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem.

Likumā paredzēti izņēmuma gadījumi, piemēram, ja persona ir Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa ģimenes loceklis (laulātais, vecāki), ja termiņuzturēšanās atļauja nepieciešama starptautiskās aizsardzības, nodarbinātības, studiju, humānu apsvērumu dēļ vai ir valsts interesēs (kārtība tika nostiprināta ar 22. septembra grozījumiem).

Paredz iespēju anulēt termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas par Krievijas pastrādāto noziegumu slavināšanu

Līdz ar 7. aprīļa grozījumiem Imigrācijas likums tika papildināts ar normu, kas paredz gadījumos, ja tiek konstatēts, ka ārzemnieks ir publiski slavinājis, noliedzis vai attaisnojis genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu, ir sniedzis būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, vai arī ārzemnieks pats ir veicis šādu darbību vai ir citādi rīkojies pretēji valsts drošības vai sabiedriskās kārtības un drošības interesēm:

atteikt uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu;
anulēt termiņuzturēšanās atļauju;
anulēt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

2022. gada 9. maijs – Ukrainā cietušo un bojāgājušo piemiņas diena

Saeima, 7. aprīlī pieņemot speciālu likumu, noteica, ka 2022. gada 9. maijs ir Ukrainā cietušo un bojāgājušo piemiņas diena, kad visā Latvijā tiks godināti pret Ukrainu uzsāktās Krievijas Federācijas militārās agresijas rezultātā cietušie un bojāgājušie Ukrainas civiliedzīvotāji un bruņoto spēku militārpersonas.

Likuma mērķis bija vērst Latvijas sabiedrības uzmanību uz Krievijas Federācijas uzsākto militāro agresiju Ukrainas teritorijā un solidarizēties ar Ukrainas tautu cīņā par Ukrainas valsts suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti.

Drošības iestādes, tuvojoties zīmīgajam datumam, uzsvēra, ka “pulcēšanās pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem tiks uztverta arī kā klaja necieņa pret tiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kuri kļuva par komunistiskā režīma upuriem”.

Aizliedz Padomju armiju slavinošu pieminekļu tuvumā rīkot arī sapulces, gājienus un piketus

21. aprīlī Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, kas paredz aizliegt organizēt sapulces, gājienus un piketus tuvāk par 200 metriem no jebkura Latvijas teritorijā esoša padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.

Ar likumu tika noteikts, ka šādu pasākumu, kas tiek rīkoti ne tuvāk par 200 metriem no padomju armiju slavinošiem pieminekļiem, laikā aizliegts:

^{vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, kā arī aicināt nepildīt likumus;}
^{sludināt vardarbību, naidu, nacisma vai komunisma ideoloģiju;}
^{propagandēt karu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus;}
^{izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, to bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu (formas tērpus), šā apģērba elementus, kuru kopums (apģērba gabali, aksesuāri, atpazīšanas zīmes, kokardes, uzpleči, aprīkojums) pēc to vizuālā izskata nepārprotami ļauj identificēt minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes, Georga lentes un padomju simbolus – sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni –, izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem;}
^{popularizēt un slavināt nacistiskā un komunistiskā režīma ideoloģiju saturošus notikumus, tai skaitā šo ideoloģiju pārstāvošu personu dzimšanas dienas, kauju un uzvaru atceres dienas, brīvu un neatkarīgu valstu teritoriju vai to daļu okupāciju slavināšanas dienas, izņemot gadījumus, kad šā pasākuma mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem;}
^{izmantot militāru agresiju un kara noziegumus identificējošā stilistikā lietotus simbolus, izņemot gadījumus, kad nav mērķa šos noziegumus attaisnot vai slavināt;}
^{rīkoties veidā, kas rada draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai.}

Ar likuma grozījumiem tika paplašinātas arī pašvaldības tiesības aizliegt pasākuma norisi gadījumos, ja tiek konstatēts, ka pasākuma rīkošana veicinās nacistiskās un komunistiskās ideoloģijas popularizēšanu, kara propagandu, militāru agresiju, naida un nesaticības vairošanu.

Likumprojekta autori uzsvēra, ka ieviešot šādus nosacījumus, mūsu valsts ne vien vēršas pret kara propagandu, vardarbību, nacisma un komunisma ideoloģiju, bet arī pauž savu solidāro attieksmi pret Ukrainu, kā arī nosoda Krievijas īstenoto agresiju.

Foto: Edijs Pālens, LETA

Latvijas pilsonības atņemšana par kara noziegumu slavināšanu, genocīda attaisnošanu

21. aprīlī Saeima pieņēma grozījumus Pilsonības likumā, paredzot, ka Latvijas pilsonību var atņemt, ja persona ir sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, vai arī ja persona pati ir piedalījusies šādu darbību veikšanā.

Informāciju par to, ka attiecīgā persona veikusi kādu no minētajām darbībām, sniedz valsts drošības iestādes.

Svarīgs piekšnosacījums – Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā šī persona nekļūst par bezvalstnieku.

Likumā nosaka pienākumu veidot energoapgādes drošuma rezerves, paredzot neplānotas desinhronizācijas no Krievijas energosistēmas iespējamību

Saeima 21. aprīlī pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz veidot energoapgādes drošuma rezerves.

To mērķis – noteikt, ka tiek izveidotas energoapgādes drošuma rezerves, kas tiks uzglabātas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, lai nodrošinātu dabasgāzes nepārtrauktu apgādi un novērstu enerģētiskās krīzes iestāšanos.

^{Grozījumu anotācijā skaidrots, ka Baltijas valstis strādā sinhroni ar Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām (BRELL). Vairāku elektroenerģijas sistēmu sinhrons darbs nozīmē, ka tās ir saistītas savā starpā ar maiņstrāvas saitēm, sistēmas darbojas vienā frekfencē un elektroenerģijas plūsmas starp sistēmām nosaka ražošanas un patēriņa attiecība katrā no sistēmām.}

^{Ņemot vērā Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā un tā rezultātā Krievijai, Baltkrievijai un tās fiziskajām personām piemērotās starptautiskās sankcijas, var tikt apdraudēta Latvijas (Baltijas) energosistēmas paralēls darbs ar Krievijas energosistēmu un potenciāli novest pie priekšlaicīgas atvienošanās no BRELL elektrotīkla pirms 2025. gada, kad ir paredzēta plānotā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem.}

Likums noteica veidot drošības rezerves arī pirms tam, taču tās bija paredzēts izmantot tikai jau izsludinātas enerģētiskās krīzes situācijā un tikai nodrošināmo lietotāju apgādei.

Valsts aizsardzībai novirzīs 2,5% no IKP

21. aprīlī Saeima pieņēma grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, paredzot turpmāko trīs gadu laikā pakāpeniski palielināt finansējumu valsts aizsardzībai līdz 2,5% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma.

Likuma tekstā paskaidrots, ka palielināt budžetu nepieciešams, ņemot vērā notikušās ģeopolitiskās izmaiņas, kas saistītas ar Krievijas pilna mēroga militāro iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī, un mērķi paātrināt Nacionālo bruņoto spēku attīstību.

Ar grozījumiem likumā nostiprināts, ka valsts aizsardzībai paredz finansējumu:

2023. gadā — 2,25% no attiecīgajam gadam prognozētā IKP apjoma, bet ne mazāk kā 886 466 480 eiro;
2024. gadā — 2,4% no attiecīgajam gadam prognozētā IKP apjoma, bet ne mazāk kā 1 002 485 480 eiro;
2025. gadā un turpmākajos gados — 2,5% no attiecīgajam gadam prognozētā IKP apjoma, bet ne mazāk kā 1 103 916 480 eiro.

Saeima atzīst Krievijas agresiju Ukrainā par genocīdu pret ukraiņu tautu

21. aprīlī Saeima vienbalsīgi pieņēma paziņojumu par Krievijas Federācijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā, paužot solidaritāti ar Ukrainu un ukraiņu tautu un nosodot Krievijas Federācijas varas iestāžu centienus noliegt Krievijas bruņoto spēku pastrādātos noziegumus Ukrainā, tos nepatiesi pasniedzot kā Ukrainas radikālo spēku provokāciju vai inscenējumu.

Paziņojumā Saeima atzīst, ka Krievija šobrīd veic genocīdu pret ukraiņu tautu.

Plašāk par tēmu >>

Par genocīda jēdziena izpratni

FOTO: REUTERS/Fabian Bimmer (Scanpix)

Latvijas sportistiem un sporta komandām aizliedz piedalīties sporta sacensībās Krievijā un Baltkrievijā

28. aprīlī Saeima pieņēma grozījumus Sporta likumā, nosakot aizliegumu Latvijā reģistrētām sporta spēļu komandām neatkarīgi no to juridiskā statusa piedalīties:

Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas nacionālajos čempionātos un nacionālo kausu izcīņās;
sporta sacensībās tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kur vairāk nekā puse dalībnieku ir komandas no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas.

Stājoties spēkā likumdevēja lēmumam, Latvijas sportistiem un sporta darbiniekiem ir aizliegts piedalīties sporta sacensībās, kas norisinās Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā.

Savukārt tos sportistus un sporta darbiniekus, kuri neievēro noteikto aizliegumu, nedrīkst iekļaut valsts izlases sastāvā. Sporta treniņu un sacensību izdevumu segšanai viņi nedrīkst saņemt valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļus.

^{Sporta likumā ar grozījumiem arī noteikts ierobežojums iecelt Latvijas Nacionālās sporta padomes amatpersonas, Latvijas Sporta federācijas padomes, Latvijas Olimpiskās komitejas, Latvijas Paralimpiskās komitejas, Latvijas Olimpiskās vienības locekļa amatā personu, kura ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks un kura ir bijusi LPSR Valsts drošības komitejas darbinieks vai informators likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" izpratnē.}

Likumā noteikts, ka Latvijas Republikā reģistrētām sporta organizācijām, Latvijas sportistiem un Latvijas sporta speciālistiem ir aizliegts sadarboties ar sporta aģentiem no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas.

Atceļ juridiskos šķēršļus padomju okupācijas režīma un tā noziegumus slavinošā pieminekļa nojaukšanai

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī Latvija ir denonsējusi vairākus starptautiskus līgumus, kas noslēgti ar Krieviju vai Baltkrieviju. Visplašāk izskanējuši 12. maijā Saeimas pieņemtie grozījumi likumā “Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem”.

Tie paredz, ka līdz brīdim, kad Krievijas Federācija izbeigs starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, tai skaitā izvedīs savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un pilnībā atjaunos Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti atbilstoši starptautisko tiesību prasībām, un pilnībā atlīdzinās Ukrainai par izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, apturēt Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 13. pantu.

Minētais 13. pants paredz, ka saskaņā ar starptautisko praksi Latvijas puse nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā ari neliek šķēršļus militāro pensionāra un viņu ģimenes locekļu apbedīšanas rituālu veikšanai.

Plašāk par tēmu >>

Foto: Edijs Pālens, LETA

Paplašina NEPLP tiesības ierobežot audiovizuālas programmas no valstīm, kuras apdraud citu valstu drošību

Saeima 26. maijā pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, liedzot audiovizuālo programmu retranslāciju un audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu, ja to jurisdikcijas valsts grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību. Identiski ierobežojumi tika noteikti arī elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audioprogrammas izplatīšanai.

Attiecīgās izmaiņas paredz, ka, piemēram, tādu valstu, kuras nav ES, Eiropas Ekonomikas zonas, NATO vai Konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstis un apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību, televīzijas kanāli Latvijā vairs nav pieejami.

Šādu programmu izplatīšana Latvijas teritorijā ir pretēja Latvijas nacionālajām interesēm un neatbilst elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu politikai, kā arī negatīvi ietekmē Latvijas informatīvo telpu, uzsvērts grozījumu anotācijā.

Minētais regulējums pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir attiecināms, piemēram, uz plašsaziņas līdzekļiem, kuri atrodas Krievijas jurisdikcijā.

NEPLP iepriekš varēja ierobežot programmu vai audiovizuālu pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijas teritorijā, ja patiesais labuma guvējs bija iekļauts sankciju sarakstā.

Vairāk par tēmu >>

Atbalsta mehānisms uzņēmējiem, lai pārvarētu Krievijas militārās agresijas ekonomiskās sekas

Saeima 2. jūnijā pieņēma Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumu.

Likuma mērķis ir noteikt atbalsta pasākumus saimnieciskās darbības veicējiem, kurus skārušas pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisītās ekonomiskās sekas, un šo atbalsta pasākumu finansēšanas kārtību.

Likums līdz 2023. gada 24. februārim ticis grozīts divas reizes.

Uz tā pamata izdoti vairāki Ministru kabineta noteikumi:

2022. gada 14. jūnija Noteikumi par aizdevumu programmu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radīto ekonomisko seku mazināšanai;
2022. gada 21. jūnija Noteikumi par garantiju programmu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radīto ekonomisko seku mazināšanai;
2022. gada 11. oktobra noteikumi “Kārtība, kādā tiek piešķirts un administrēts atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku”;
papildināti 2021. gada 6. jūlija Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi investīciju projektiem komersantiem konkurētspējas veicināšanai.

Aizliedz nodrošināt piekļuvi retranslējamo programmu sarakstā neiekļautajām audiovizuālajām programmām

9. jūnijā Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, ar kuriem tika aizliegts nodarboties ar uzņēmējdarbību, kas nodrošina piekļuvi audio vai audiovizuālajām programmām, kuras nav iekļautas Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā.

Ar grozījumiem bija paredzēts risināt konstatētu problēmu, proti, nereti, lai piesaistītu vairāk klientu (piemēram, kafejnīcās un viesnīcās), tika izziņotas tādas programmas, kuru izplatīšana Latvijas teritorijā ir aizliegta, jo tās izplata kaitīgu saturu – dezinformāciju, aicinājumus uz karu, kas var apdraudēt valsts drošību.

Ar likuma grozījumiem paredzēta administratīvā atbildība par minēto programmu publisku izziņošanu, proti, jebkuru darbību, ar kuru programma vai tās fiksācija tiek padarīta pieejama sabiedrībai.

Par programmas izziņošanas ierobežojuma pārkāpšanu var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskai personai līdz 140 naudas soda vienībām (700 eiro), bet juridiskai personai līdz 2800 naudas soda vienībām (14 tūkstoši eiro).

^{Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka līdz grozījumu pieņemšanai Valsts policija varēja vērsties pret šāda satura izziņošanu, ja tās bija ar autortiesībām vai blakustiesībām aizsargātas programmas, kas visbiežāk ir Eiropas Savienībās rezidējoša raidorganizācija vai tās tiesību pārstāvis. Savukārt Valsts policijas rīcībā esošie dati liecina, ka 80 – 90% gadījumu programmas, kas izplata kaitīgu saturu, ir ietvertas Krievijas Federācijas raidorganizācijas “NTV plus” paplašinātajā televīzijas programmu pakā.}

LV portāla vizuālis.

Aizliedz Krievijas un Baltkrievijas fiziskām un juridiskām personām gūt būtisku līdzdalību nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā

Saeima 16. jūnijā pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, nosakot, ka Krievijas Federācija vai Baltkrievijas Republika, tās pilsoņi vai juridiskās personas, kuras ir reģistrētas Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā, nevar iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā vai kļūt par nacionālajai drošībai nozīmīgas personālsabiedrības biedru, kā arī būt par nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības patieso labuma guvēju.

Atbilstoši Nacionālās drošības likuma 37. pantam nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība:

^{ir elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū, kuram noteiktas tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistības Elektronisko sakaru likumā paredzētajā kārtībā;}
^{ir audiāls elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura programmas aptveršanas zona, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, atbilstoši NEPLP izsniegtajai apraides atļaujai ir Latvija vai vismaz 60% no tās teritorijas, vai ir audiovizuāls elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura programmas aptveršanas zona, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, atbilstoši NEPLP izsniegtajai apraides atļaujai ir Latvija vai vismaz 95% no tās teritorijas;}
^{ir Latvijā saņēmusi licenci dabasgāzes pārvadei, sadalei, uzglabāšanai vai tai pieder sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades vai sadales sistēmu;}
^{ir elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražotājs, kura uzstādītā faktiskā jauda pārsniedz 50 megavatus;}
^{ir siltumenerģijas pārvades un sadales operators, kuram pieder siltumtīkli vismaz 100 kilometru garumā;}
^{ir Latvijā saņēmusi licenci elektroenerģijas pārvadei;}
^{ir Latvijā esošas meža zemes vismaz 10 000 hektāru platībā īpašniece;}
^{ir Latvijā esošas lauksaimniecības zemes vismaz 4000 hektāru platībā īpašniece;}
^{ir piekļuve vēlētāju personas datiem, kā arī deputātu kandidātu personas datiem, kuri nav publicējami saskaņā ar likumu u. c.}

Likumā aizliedz okupācijas režīmu slavinošu objektu eksponēšanu un nosaka t. s. Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā nojaukšanas termiņu

16. jūnijā Saeima pieņēma likumu “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”.

Pieņemot šo likumu, Latvijā ir aizliegts publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā (izņemot akreditētus muzejus) eksponēt pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940. gada un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu;
slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju;
ietver padomju varas vai nacisma simbolus.

Aizliegums neattiecas uz piemiņas vietām, kur atrodas karā kritušo karavīru apbedījumu vietas, kā arī padomju vai nacistiskā terora upuru piemiņas vietas.

Likuma 4. pantā noteikts, ka ir demontējams Rīgā, Uzvaras parkā esošais monuments “Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”. Savukārt citus nojaucamos objektus nosaka Ministru kabinets.

Plašāk par tēmu >>

Stājas spēkā demontējamo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu saraksts

Likumā nostiprina aizliegumu partijām vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību

16. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Politisko partiju likumā, tajā nostiprinot aizliegumu partijām savā darbībā:

vērsties pret Latvijas Republikas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību;
izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas Republikas vai citas demokrātiskas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu;
aicināt nepildīt likumus, ja tādējādi tiek apdraudēta valsts drošība, sabiedriskā drošība vai kārtība;
sludināt vardarbību vai terorismu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju;
propagandēt karu;
veikt darbības, kas vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu, reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu;
slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus.

Ar likuma grozījumiem politiskajām partijām to darbībā tiek aizliegts sniegt atbalstu, tajā skaitā arī informatīvu (propagandas), personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.

Likumā nostiprina aizsardzības pasākumus pret apdraudējumiem kibervidē

Saeima, 16. jūnijā pieņemot grozījumus Nacionālās drošības likumā un grozījumus Nacionālo bruņoto spēku likumā, noteica lēmumu pieņemšanas kārtību aktīvās kiberaizsardzības operāciju veikšanai un speciālo operāciju veikšanai ārvalstīs.

Piemēram, Nacionālās drošības likuma 11. pants papildināts ar piekto daļu, nosakot, ka “aizsardzības ministrs, izvērtējot valsts drošības un aizsardzības intereses, pieņem lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku speciālo operāciju īstenošanu ārvalstīs un aktīvās kiberaizsardzības operāciju īstenošanu. Aizsardzības ministrs lēmumu saskaņo ar Ministru prezidentu un ārlietu ministru. Par speciālās operācijas norisi un rezultātiem informē Nacionālās drošības padomi”.

^{NATO dalībvalstis, ņemot vērā arvien pieaugošos drošības riskus, kas saistīti ar trešo valstu darbībām kibervidē, ir atzinušas, ka kibervide ir atsevišķa operacionāla vide, līdzīgi kā sauszeme, gaiss, jūra un kosmoss. NATO dalībvalstu un valdību vadītāji 2021. gada 14. jūnija NATO samita deklarācijā atzinuši, ka kiberuzbrukums var būt iemesls Ziemeļatlantijas līguma 5. panta aktivizācijai, ja tā lemj Ziemeļatlantijas Padome. Vienlaikus tajā ir pausta skaidra apņemšanās izmantot pilna mēroga spējas, lai atturētu un aizsargātu alianses dalībvalstis no pilna spektra kiberuzbrukumiem.}

Atbalsta Zviedrijas Karalistes un Somijas Republikas pievienošanos NATO

14. jūlijā Saeima pieņēma likumus:

Saeima ar pieņemtajiem likumiem apstiprināja 2022. gada 5. jūlijā Briselē parakstītos Protokolus par Zviedrijas Karalistes un Somijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam.

Ar grozījumiem likumā cer panākt Latvijas Pareizticīgās Baznīcas neatkarību no Maskavas Patriarhāta

8. septembrī Saeima pieņēma grozījumus Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā, nosakot, ka Latvijas Pareizticīgā Baznīca ar visām tās diecēzēm, draudzēm un iestādēm ir pilnīgi patstāvīga un neatkarīga no jebkādas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas (autokefālā baznīca).

Ar veiktajām izmaiņām likumā tā 3. pantā vēlreiz ir uzsvērts: “Likums pilnā mērā nostiprina Baznīcas autokefālo statusu” un Baznīcu vada Baznīcas galva, kas ir neatkarīgs no jebkādas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas.”

Papildus minētajam likumā ir ietverta norma, kas paredz Baznīcas pienākumu par tās galvas, metropolītu, arhibīskapu un bīskapu iecelšanu (kā arī atcelšanu) amatā rakstveidā informēt Valsts prezidenta kanceleju, kas lēmumu paziņo oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Grozījumus likumā Saeimā iesniedza Valsts prezidents Egils Levits, to nepieciešamību pamatojot ar valsts drošības apsvērumiem.

Plašāk par tēmu >>

LV portāla skaidrojums: Par Latvijas Pareizticīgās Baznīcas statusu

Grozījumi informatīvās telpas aizsardzībai un latviešu valodas veicināšanai TV programmās

Saeima 22. septembrī pieņēma vēl vienus grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz:

nodrošināt, ka Latvijas teritorijā netiek izsniegtas apraides atļaujas tādu TV programmu apraidei, kuras jau ir izslēgtas no Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksta vai NEPLP pēdējo piecu gadu laikā pieņēmusi lēmumu par šīs programmas retranslācijas aizliegumu Latvijas teritorijā;
veicināt elektronisko plašsaziņas līdzekļu patieso labuma guvēju lielāku caurskatāmību un novērst iespējamu slēptu ietekmi;
veicināt latviešu valodas izmantošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, nosakot, ka tās programmas, kurām tiek veidots valodas celiņš, kas nav kādā no Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts oficiālajām valodām, no 2023. gada maija ir pienākums primāri nodrošināt ar valodas celiņu valsts valodā.

Prasību apliecināt latviešu valodas zināšanas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai attiecina arī uz Krievijas pilsoņiem

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Saeima jau iepriekš lēma uz laiku apturēt pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

22. septembrī pieņemtie apjomīgie grozījumi Imigrācijas likumā uz pastāvīgu laiku nostiprina izmaiņas uzturēšanās atļauju pieprasīšanas un pagarināšanas kārtībā Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Piemēram, likums papildināts ar 23.¹ pantu, kas nosaka, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem termiņuzturēšanās atļaujas var tikt piešķirtas tikai tad, ja tas ir saistīts ar:

ģimenes apvienošanos;
starptautisko aizsardzību;
valsts interesēm;
humāniem apsvērumiem.

Krievijas pilsoņiem termiņuzturēšanās atļaujas iespējams pieprasīt, piemēram, ja persona atzīta par cilvēktirdzniecības upuri, ja personai Latvijā ir laulātais vai vecāki, ja personai piešķirta pagaidu aizsardzība saskaņā ar Patvēruma likumu, ja persona iecelta par aizbildni vai aizgādni kādam Latvijas pilsonim vai nepilsonim, ja personas uzturēšanās nepieciešama saistībā ar tiesvedību, piemēram, laulības šķiršanu, bērna dzīvesvietas noteikšanu, krimināllietas izskatīšanu u. c.

Ierobežojumi attiecībā uz Baltkrievijas pilsoņiem ieviesti šaurākā apmērā, lai, kā norādīts Imigrācijas likuma grozījumu anotācijā, varētu turpināt sniegt atbalstu Baltkrievijas tautai – tiem, kuri cietuši represijās, pilsoniskajai sabiedrībai, neatkarīgajiem medijiem, uzņēmumiem u. c.

Ar grozījumiem noteikts, ka Krievijas pilsoņiem nebūs iespējams arī saņemt un pagarināt ilgtermiņa vīzas gadījumos, ja vīzas izsniegšana saistīta ar nodarbinātību Latvijā vai uzturēšanos Latvijā, lai veiktu attālinātu darbu pie darba devēja, kas reģistrēts citā OECD dalībvalstī, vai kā OECD dalībvalstī reģistrētai pašnodarbinātai personai.

Papildināti arī Imigrācijas likuma pārejas noteikumi, nosakot, ka Krievijas pilsonim, kurš pirms Krievijas pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, pastāvīgās uzturēšanās atļauja būs derīga līdz 2023. gada 1. septembrim. Ja persona vēlēsies atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tai līdz attiecīgā termiņa beigām būs jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi.

Vairāk par tēmu >>

Pašvaldībām jāpilnveido civilās aizsardzības plāni, aptverot arī rīcību kara gadījumā

22. septembrī Saeima pieņēma grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas paredz pašvaldību pienākumu izstrādāt civilās aizsardzības plānus, aptverot arī rīcību militāra apdraudējuma vai kara gadījumā.

Līdz izmaiņām likumā bija noteikts, ka tiek izstrādāts un katrā pašvaldībā apstiprināts sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāns, kas aptver:

likuma 6. panta pirmās daļas 9. punktā minētās katastrofas, kuras koordinē pašvaldība (katastrofas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kuras saistītas ar ēku un būvju sabrukšanu, avāriju siltumapgādes, ūdensapgādes, notekūdeņu vai kanalizācijas sistēmā);
likuma 6. panta pirmās daļas 5. punktā minētās katastrofas, kuras koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (katastrofas, kuras saistītas ar bīstamu ķīmisko vielu un maisījumu noplūdi, izņemot noplūdi jūrā un iekšējos ūdeņos no bāzes līnijas līdz jūras krasta līnijai, tostarp gadījumos, kad piesārņots jūras krasts, ar radiācijas avāriju, kā arī ar vētrām, viesuļiem, lietusgāzēm, paliem, plūdiem, krusu, stipru salu, apledojumu, sniega sanesumiem, ledus sastrēgumiem vai lielu karstumu).

Līdz ar grozījumiem Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas stājās spēkā 17. oktobrī, noteikts, ka pašvaldībām ir jāizstrādā daudz visaptverošāks civilās aizsardzības plāns. Tas nozīmē, ka šiem plāniem jāaptver arī jautājumi, kas saistīti, piemēram, ar valsts apdraudējuma, sabiedrisko nekārtību, terora aktu vai militāra iebrukuma un kara laiku.

Līdzšinējais Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktais deleģējums neparedzēja pietiekami skaidrus pašvaldību pienākumus, piemēram, militāra iebrukuma un kara laikā, teikts likumprojekta anotācijā.

Plašāk par tēmu >>

Pašvaldību civilās aizsardzības plāni – gatavi miera laika katastrofām, ne karam

Jauni likumi paredz atvieglotu kārtību atjaunīgās enerģijas ražošanas attīstībai, lai veicinātu Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību

Saeima 29. septembrī pieņēma Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu, kas stājās spēkā 5. decembrī.

Speciālā likuma mērķis ir sekmēt atjaunīgās enerģijas ražošanu, veicināt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību, kā arī mazināt klimata un vides negatīvo pārmaiņu procesus.

Jaunais likums nosaka atvieglotu kārtību šādām darbībām:

^{vēja elektrostaciju, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 megavatu, un tām nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai;}
^{saules paneļu (iekārtu) darbībai nepieciešamo ārējo inženiertīklu ierīkošanai un citu saistīto būvju būvniecībai, ja saules paneļu (iekārtu) kopējā jauda vienam objektam ir vismaz 10 megavatu;}
^{būvdarbiem, kas nepieciešami siltumenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai vai nomaiņai, ja siltumenerģiju plānots ražot no atjaunojamiem energoresursiem, attiecīgās iekārtas jauda ir vismaz pieci megavati un siltumenerģija tiks nodota centralizētās siltumapgādes sistēmai;}
^{energoapgādē izmantojamu būvju Latvijas iekšējos jūras ūdeņos un teritoriālajā jūrā un tām nepieciešamās sadales, pārvades vai uzglabāšanas infrastruktūras būvniecībai.}

Vienlaikus ar jauno likumu stājas spēkā arī grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un likums “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli”, kas nosaka Skultes sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, cauruļvada savienojumam ar dabasgāzes pārvades sistēmu un ar to saistītajām būvēm nacionālo interešu objekta statusu un rada tiesiskus priekšnoteikumus sekmīgai termināļa izveidei.

Freepik

Lēmums par pāreju uz izglītību latviešu valodā mazākumtautību skolās līdz 2025. gadam

29. septembrī Saeima pieņēma grozījumus Vispārējās izglītības likumā un grozījumus Izglītības likumā.

Grozījumi Izglītības likumā paredz īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs, minēts anotācijā.

Pāreja uz mācībām latviešu valodā notiks šādā secībā:

^{2023. gada 1. septembrī – attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas un vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 1., 4. un 7. klasē;}
^{2024. gada 1. septembrī – attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 2., 5. un 8. klasē;}
^{2025. gada 1. septembrī – attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 3., 6. un 9. klasē.}

Pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā skolēniem būs tiesības saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, ja tas būs nepieciešams, paredz grozījumi Vispārējās izglītības likumā.

Izglītības likums papildināts ar normu, kas paredz pašvaldības pienākumu nodrošināt iespēju mazākumtautību bērniem, kuri tās administratīvajā teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs apgūst pirmsskolas izglītības vai pamatizglītības programmu, bez maksas apgūt arī mazākumtautību izglītības saturu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmās. Lai nodrošinātu mazākumtautību izglītojamajiem iespēju apgūt šīs programmas, pašvaldība var deleģēt šādu programmu īstenošanu privātpersonai.

Līgumi ar Lietuvu un Igauniju par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai

27. oktobrī Saeima pieņēma likumus, kas paredz Latvijas valdības solidaritātes pasākumus gāzes piegādes drošības aizsardzībai ar Lietuvu un Igauniju:

Līgums par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai ar katru no Baltijas valstīm sastāv no 19 pantiem, kas ietver nosacījumus solidaritātes pieprasījuma sniegšanai un saņemšanai. Līgumā iekļauti trīs solidaritātes principi – tirgus pasākumi, izsoles mehānisma pasākumi un ārpustirgus pasākumi.

Ierobežo personu loku, kas var kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās

27. oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, nosakot, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātu un Eiropas Parlamentā nevar ievēlēt pilsoni, kurš ir bijis PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks (izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki), kā arī personu, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSRS Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

Tādējādi Eiropas Parlamentā liegts atkārtoti tikt ievēlētai, piemēram, Tatjanai Ždanokai, kura, kā informē LETA, pēc 1991. gada 13. janvāra bijusi Komunistiskās partijas biedre.

Likums papildināts ar normu, kas nosaka, ka “Eiropas Parlamenta deputāts, kas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, zaudē savu mandātu un viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputāts”.