SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
28. februārī, 2022
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Drošība
20
20

Brīvprātīgie Latvijas pilsoņi varēs doties palīdzēt Ukrainas bruņotajiem spēkiem

Stājas spēkā 01.03.2022.

FOTO: Ivars Soikāns, LETA

Pirmdien, 28. februārī, tika sasaukta ārkārtas Saeimas sēde, lai tajā steidzamības kārtībā skatītu likumprojektus, kas Latvijas pilsoņiem nodrošina iespēju brīvprātīgā kārtā iesaistīties karadarbībā Ukrainā tās bruņoto spēku struktūrās vai pretošanās kustības sastāvā. Izmaiņas regulējumā neattiecas uz profesionālā dienesta karavīriem. Vienlaikus Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki, pirms iesaistīšanās aktīvā karadarbībā Ukrainā, aicina pilsoņus ļoti nopietni izvērtēt savas militārās zināšanas un iemaņas, kuras miera apstākļos ir iespējams iegūt, uzsākot dienestu Latvijas bruņotajos spēkos, iestājoties Zemessardzē vai izejot brīvprātīgo rezervistu apmācību.

Nacionālās drošības likuma 3.1 pants aizliedz Latvijas pilsonim dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā (milicijā) vai tieslietu institūciju dienestā, izņemot gadījumu, kad Latvijas pilsonis dienē Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO), Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas vai Jaunzēlandes dienestā, vai tādas valsts dienestā, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu.

Tāpat izņēmums ir spēkā, ja Latvijas pilsonis dienē tādā dienestā, kas nav atzīstams par brīvprātīgu citas savas pilsonības (pavalstniecības) valstī, ar kuru dubultā pilsonība ir izveidojusies atbilstoši Pilsonības likuma nosacījumiem.

Latvijas nepilsonim aizliegts dienēt ārvalsts dienestā jebkurā gadījumā.

Izņēmums tiek attiecināts uz Ukrainu

Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” papildina likuma 3.1 panta pirmās daļas 1. punktu, nosakot, ka izņēmums aizliegumam Latvijas Republikas pilsoņiem dienēt ārvalstu bruņotajos spēkos tiek attiecināts arī uz Ukrainu.

Šis likumprojekts ir izstrādāts saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto militāro konfliktu Ukrainā, kā arī, ņemot vērā pieejamo informāciju un pieņēmumu, ka vairāki Latvijas Republikas pilsoņi varētu iesaistīties bruņotā karadarbībā Ukrainas bruņoto spēku vai tās pretošanās kustības sastāvā.

Saskaņā ar Ukrainas prezidenta 2022. gada 27. februārī parakstīto dekrētu ir izveidots Ukrainas Starptautiskais teritoriālās aizsardzības leģions, kuru  veidos no ārzemniekiem, kuri vēlas piedalīties Krievijas militārpersonu uzbrukumu atvairīšanā. Atbilstoši šim dekrētam, lai reģistrētos Starptautiskā teritoriālās aizsardzības leģionā, paredzēts, ka personas var vērsties savas valsts Ukrainas vēstniecībā pie aizsardzības jautājumu atašeja.

Izmaiņas regulējumā neattiecas uz profesionālā dienesta karavīriem.

Nacionālie bruņotie spēki norāda, ka profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem, kuriem ir spēkā līgums par dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, dalība citas valsts bruņotā konfliktā nav atļauta. 

Vienlaikus šajā likumprojektā paredzētais izņēmums neattiecas uz Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri iesaistītos karadarbībā Ukrainas teritorijā Krievijas Federācijas bruņoto spēku vai separātiskās struktūrās vai iesaistītos darbībās ar mērķi graut Ukrainas valstisko neatkarību un suverenitāti. Attiecībā uz šīm personām atbilstoši līdzšinējai kārtībai tiek paredzēts Nacionālā drošības likuma 3.1 pantā noteiktais aizliegums un Krimināllikumā noteiktā atbildība.

Proti, Krimināllikuma 95.1 pants nosaka, ka par normatīvajos aktos noteiktā aizlieguma dienēt ārvalsts militārajā organizācijā pārkāpšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Steidzamības kārtībā tika skatīts arī likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā”, ar ko tiek novērsts risks, ka dienests Ukrainas valsts bruņotajos spēkos būtu uzskatāms par apstākli, kas ierobežotu personas tiesības iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā vai būtu uzskatāms par iemeslu Latvijas pilsonības atņemšanai.

Patlaban Pilsonības likums paredz, ka dienests kādas citas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā ir šķērslis personas uzņemšanai Latvijas pilsonībā. Likuma 24. pants šobrīd nosaka, ka gadījumā, ja Latvijas pilsonis bez Ministru kabineta atļaujas brīvprātīgi dien kādas citas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā (izņemot, ja likumā ir noteikts izņēmums uz attiecīgo valsti vai organizāciju), personai tiek atņemta Latvijas pilsonība.

Abi likumprojekti ir izsludināti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un stājas spēkā 2022. gada 1. martā.

Kā notiks pieteikšanās 

Aizsardzības ministrija skaidro, ka brīvprātīgajiem, kuri vēlas stāties Ukrainas bruņoto spēku jaundibinātajā Starptautiskajā teritoriālās aizsardzības bataljonā, jāvēršas Ukrainas vēstniecībā Latvijā. Sīkāka informācija būs pieejama Ukrainas vēstniecības Latvijā mājaslapā.

Pēc apstiprinājuma saņemšanas no vēstniecības brīvprātīgajam jāziņo Nacionālo bruņoto spēku Mobilizācijas pārvaldei, rakstot fiziski vai elektroniski parakstītu vēstuli (adrese: Krustabaznīcas iela 9, Rīga, LV-1006; elektroniskā pasta adrese: rpus@mil.lv), norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, dienesta veidu un dienesta valsti. Sīkāka informācija būs pieejama Ukrainas vēstniecības Latvijā mājaslapā.

Aicina izvērtēt savas iemaņas un tās uzlabot, iestājoties Zemessardzē

Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki pirms iesaistīšanās aktīvā karadarbībā Ukrainā aicina pilsoņus ļoti nopietni izvērtēt savas militārās zināšanas un iemaņas, kuras miera apstākļos ir iespējams iegūt, uzsākot dienestu Latvijas bruņotajos spēkos.  

Aizsardzības ministrija aicina visus Latvijas pilsoņus izrādīt savu patriotismu un stāties Zemessardzē vai iziet brīvprātīgo rezervistu apmācību. Savukārt dienestā jau esošie karavīri un zemessargi ir tie, kuri var nodrošināt augstvērtīgu jaunpienākušo apmācību un integrēšanos savās vienībās.

Aizsardzības ministrija ir regulārā saziņā ar Ukrainas Aizsardzības ministriju un bruņotajiem spēkiem. Ukrainas amatpersonas norāda, ka partnervalsts karavīriem un civiliedzīvotājiem galvenokārt nepieciešamas nodrošinājuma piegādes ar kaujas ekipējumu, munīciju, degvielu, medicīnas ierīcēm un medikamentiem. Aizsardzības resors sadarbībā ar citām valsts pārvaldes iestādēm un nevalstiskajām organizācijām kopš 24. februāra nepārtraukti strādā, lai īstenotu Ukrainas iedzīvotājiem nepieciešamās piegādes.

Labs saturs
20
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU