Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Lai mazinātu personu agresīvas izpausmes pret citiem sabiedrības locekļiem, šodien stājas spēkā likuma grozījumi, ar kuriem noteikta administratīvā atbildība par agresīvu uzvedību. Par draudiem, kuri izteikti, piemēram, interneta vidē, personu varēs sodīt ar naudas sodu līdz 500 eiro. Tāpat administratīvā atbildība būs paredzēta par militāras agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolu izmantošanu publiskajā telpā.
To paredz grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, kas stājas spēkā 3. maijā.
Tie papildināti ar 11.1 pantu, paredzot, ka administratīvo atbildību turpmāk varēs piemērot par agresīvu uzvedību, kura traucē citas personas mieru un ir saistīta ar draudiem radīt kaitējumu personas vai viņas tuvinieku veselībai vai dzimumneaizskaramībai, ja bijis pamats baidīties, ka šie draudi varētu tik īstenoti.
Par šādu pārkāpumu varēs piemērot naudas sodu no 14 līdz 100 naudas soda vienībām (no 70 līdz 500 eiro).
Tāds pats sods paredzēts arī mantisko interešu apdraudējuma gadījumā, ja ir bijis pamats baidīties, ka draudi var tikt īstenoti, kā arī par personas uzmācīgu vajāšanu, kas izpaužas kā izsekošana, novērošana vai nevēlama, uzbāzīga un traucējoša saziņa.
Turpmāk likums paredz iespēju piemērot administratīvo sodu par personas uzmācīgu vajāšanu, kas izpaužas kā izsekošana, novērošana vai nevēlama, uzbāzīga un traucējoša saziņa.
Administratīvo atbildību piemēros neatkarīgi no tā, vai agresija īstenota, komunicējot ar personu tieši vai attālināti, tostarp sūtot vēstules, publicējot informāciju sociālajos tīklos vai veicot citas darbības, kas vērstas uz nedrošības sajūtas radīšanu, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Administratīvo atbildību varēs piemērot neatkarīgi no mērķiem, kāpēc pret personu ir vērsta agresija. Tāpat nebūs nozīmes tam, vai agresīvas uzvedības iemesls būs saistīts ar personiskām nesaskaņām, profesionālo darbību vai ieņemamo amatu.
“Sabiedriskās kārtības aizsardzība tiesību aktos ir vēsturiski nostiprināta. Piemēram, ir noteikta kriminālatbildība par rupju sabiedriskā miera traucēšanu, administratīvā atbildība par sīko huligānismu, ja ir radīts kaitējums vairākiem cilvēkiem, ja tiek traucēts vairāku cilvēku miers. Tomēr ir gana daudz gadījumu, tostarp interneta vidē, kuros tiek apdraudētas vienas personas tiesības. Policija bieži vien norāda, ka ir bezspēcīga ietekmēt situāciju, jo nav vairāku cietušo un nav traucēta sabiedriskā kārtība. Šo likuma grozījumu mērķis ir aizsargāt tieši indivīda mieru,” skaidro Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Viņš atgādina, ka jau pašlaik par draudu izteikšanu personai ir paredzēta kriminālatbildība. “Līdz šim persona varēja palikt nesodīta, piemēram, otram pasakot “es tevi piekaušu”, kaut arī šie vai līdzīgi vārdi rada gan bailes, gan ir traucēts miers. Ja cilvēks saņēma draudus, kuri radīs kaitējumu īpašumam, automašīnai, tiesībsargājošās iestādes nebija tiesīgas rīkoties. Atlika gaidīt, vai persona, kura izteica draudus, par to aizmirsīs, vai arī draudi tiks īstenoti.
Ir svarīga proaktīva rīcība, nepieļaujot šādu situācijas attīstību. Regulējumā tiek noteikts, ja persona pret citu personu rīkojas agresīvi, uzmācīgi vajā, izsaka draudus radīt kaitējumu mantai, tad personai tiks piemērota administratīvā atbildība.”
Vienlaikus likumsargiem būs jāvērtē, vai personai patiešām ir bijis iemesls baidīties.
Līdz ar grozījumiem likums papildināts arī ar 131. pantu, ar kuru tiek noteikta administratīvā atbildība par militārās agresijas un kara noziegumu simbolu izmantošanu publiskā vietā, izņemot gadījumus, kad nav mērķa šos noziegumus attaisnot vai slavināt. Par šādu pārkāpumu piemēros brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 70 naudas soda vienībām (350 eiro), bet juridiskajai personai – līdz 580 naudas soda vienībām (2900 eiro).
A. Judins skaidro, ka grozījumi pēc būtības papildina Krimināllikuma 74.1 pantu, kurā noteikta atbildība par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma, tai skaitā PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu.
Situācija, kad varētu tikt piemērots administratīvais sods, varētu būt, piemēram, gadījumos, kad auto īpašnieks ir apzīmējis savu spēkratu ar burtu “Z”, kas simbolizē Krievijas armijas vienības, kas veikušas neizprovocētu iebrukumu Ukrainas teritorijā.
