Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Krimināllikumā paredzēta atbildība tikai par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, nevis par draudiem radīt jebkādu kaitējumu.
FOTO: Freepik
Lai arī šobrīd administratīvā atbildība tiek paredzēta par sīko huligānismu, savukārt kriminālatbildība – par rupju huligānismu, vajāšanu, draudiem izdarīt slepkavību, kā arī nodarīt smagu miesas bojājumu, – par agresīvu uzvedību pret citiem cilvēkiem spēkā esošo normu piemērošana pēc tajās noteiktajām kvalificējošajām pazīmēm rada grūtības. Šī iemesla dēļ Saeimā tiek skatīti grozījumi likumā, kas paredz atsevišķi noteikt administratīvo atbildību par agresiju, kas tiek vērsta pret personu. Neņemot vērā to, ka Saeima grozījumus pirmajam lasījumam ir atbalstījusi, piedāvāto grozījumu esošā redakcija būs jāprecizē, jo diskusiju rezultātā tajā konstatēti vairāki problēmjautājumi.
LV portāls jau rakstīja, ka, ņemot vērā sabiedrībā novērojamo agresīvas uzvedības, draudu un neiecietības pieaugumu, kas apdraud sabiedrisko kārtību un traucē cilvēku mieru gan reālajā, gan virtuālajā vidē, Saeimā tiek skatīts likumprojekts “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” (turpmāk – likumprojekts).
Plašāk par tēmu:
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi nodrošināt iespēju efektīvi reaģēt uz personas agresīvo rīcību pret citiem cilvēkiem, ja tā izpaužas kā draudu izteikšana, personas uzmācīga vajāšana, kā arī vairākkārtēja nevēlama saziņa ar personu.
LV portāls skaidro, kāpēc likumprojekta autoru ieskatā nepieciešams atsevišķi noteikt administratīvo atbildību par agresiju, kas vērsta pret personu, un kāpēc nepietiek ar šobrīd jau spēkā esošajām tiesību normām.
Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (turpmāk – Administratīvo sodu likums) 11. pants jau šobrīd paredz atbildību par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personu mieru, iestāžu, komersantu vai citu institūciju darbu, vai apdraudot savu vai citu personu drošību (sīkais huligānisms).
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, kaut arī minētā tiesību norma paredz administratīvā soda piemērošanu personai, kura izrāda agresiju pret citām personām, Valsts policijas un pašvaldību policijas pārstāvji norāda uz sarežģījumiem šīs likuma normas piemērošanas gadījumos, kad:
Atsaucoties uz Saeimas deputāta Andreja Judina teikto Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē (turpmāk – apakškomisijas sēdē), tiesību normu par sīko huligānismu var piemērot gadījumos, ja tiek traucēts vairāku cilvēku miers vai institūciju darbība, bet nevar piemērot, ja nepieciešams aizsargāt viena cilvēka (indivīda) mieru.
“Gadījumu, kad tiek traucēts tieši viena cilvēka miers, ir ļoti daudz, piemēram, tie paši ārsti, kuri elektroniski saņem draudus. Tie netiek izteikti citu klātbūtnē, tostarp publiski, sociālajos tīklos, bet tiek sūtīti individuāli. Lai arī citi izteiktos draudus neredz, šim vienam cilvēkam tie var sagādāt gan neērtības, gan uztraukumu, un, manā skatījumā, šādos gadījumos valsts nevar palikt vienaldzīga,” norāda A. Judins.
Krimināllikuma (KL) 231. pants paredz kriminālatbildību par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), vai organizāciju darbu (huligānisms).
Saskaņā ar KL komentāriem sabiedriskā kārtība ir tiesību normām un sadzīves noteikumiem atbilstoša kārtība sabiedrībā, kas nodrošina iestāžu, uzņēmumu un organizāciju netraucētu darbību, cilvēku mierīgu dzīvi, darbu un atpūtu, kā arī īpašuma un citu tiesību aizsardzību, bet sabiedriskais miers ir viens no sabiedriskās kārtības pamatelementiem.
Kā norādīts KL komentāros, lai tiktu piemērota kriminālatbildība par huligānismu, vainīgajam rupji, t. i., ievērojamā mērā, būtiski un nopietni, traucējot sabiedrisko kārtību, tīši aizskaroši jāvēršas pret citiem sabiedrības locekļiem, paužot atklātu, cinisku sabiedrisko interešu nonievāšanu, tām pretī izvirzot savas personiskās intereses, proti, jāizrāda acīmredzama necieņa pret sabiedrību vai bezkaunība.
Vienlaikus huligānismu KL izpratnē raksturo aktīvas darbības, kas var izpausties kā:
Proti, gadījumos, ja sabiedriskās kārtības traucēšana nav vērtējama kā rupja, persona var tikt saukta pie administratīvās atbildības par sīko huligānismu.1
Pēc A. Judina ieskatiem, par katru nodarījumu nevajadzētu paredzēt kriminālatbildību. Savukārt atbilstoši iepriekš minētajam sīkā huligānisma piemērošana personai, kura izrāda agresiju pret citiem cilvēkiem, šobrīd praksē ir problemātiska.
KL 132. pants paredz kriminālatbildību par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti.
KL izpratnē draudi ir tāda vainīgā rīcība, kas pauž reālu apņemšanos noslepkavot citu personu vai nodarīt tai smagu miesas bojājumu,2 piemēram, dzīvības apdraudējumu, paliekošu veselības traucējumu, grūtniecības pārtraukumu u. c.
Kā skaidro A. Judins, minētajā KL pantā atbildība ir paredzēta tikai par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, tādējādi likumprojektā tiek piedāvāts noteikt administratīvo atbildību arī par:
KL 132.1 pants paredz kriminālatbildību par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību.
KL izpratnē vajāšana ir viens no vardarbības veidiem, kas izpaužas kā vairākkārtēja vai ilgstoša:
Kā skaidrots KL komentāros, kriminālatbildība par vajāšanu iestājas tad, ja personai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību, uz ko var norādīt, piemēram, ziņas par to, ka:
To, vai draudi bijuši reāli, katrā konkrētajā gadījumā izlemj tiesa, ņemot vērā gan faktiskos lietas apstākļus, gan arī cietušā psihisko attieksmi pret izteiktajiem draudiem.4
“Ja persona regulāri vajā un nevēlamā veidā sazinās ar citu personu, bet nedraud šai personai, sanāk, ka nav pamata baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību. Bet, vai tiešām šādās situācijās, kad tiek traucēts cilvēka miers, vienīgajai iespējai, kā risināt problēmu, jābūt tiesību aizsardzībai civiltiesiskā kārtībā?” pārdomās dalās A. Judins. Viņaprāt, arī situācijas, kad personu vajā, bet tai nedraud, ir jānovērš, proti, jāsūta sabiedrībai signāls, ka arī šādos gadījumos var iestāties atbildība.
LV portāls jau rakstīja, ka atbilstoši apakškomisijas sēdē dzirdētajam, lai likumprojekts stātos spēkā, jārisina vēl vairāki problēmjautājumi, piemēram, tas, vai likumprojektā lietotais jēdziens “agresija” ir piemērots. Proti, likumprojekts paredz papildināt Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (turpmāk – likums) ar jaunu 11.1 pantu, kura nosaukums ir “Pret personu vērsta agresija” un kurā noteikta administratīvā atbildība par agresīvu uzvedību pret citu personu, kas traucē viņas mieru.
Tieslietu ministrijas (TM) Krimināltiesību departamenta direktores Indras Gratkovskas ieskatā jaunā panta nosaukumā lietotais formulējums “agresija” no krimināltiesiskā aspekta rada bažas. “Starptautiskajās tiesībās agresija ir neatbilstoša spēka lietošana pret citas valsts suverenitāti, teritoriālo neaizskaramību un cita veida neatkarībām,” skaidro I. Gratkovska. Viņa norāda, ka no krimināltiesiskā viedokļa jēdziens “agresija” tiek lietots citā kontekstā, tāpēc jaunā panta dispozīcijā lietotais formulējums “agresīva uzvedība” būtu piemērotāks likumprojekta pamatmērķim.
Arī Saeimas Juridiskais birojs apakškomisijas sēdē vērsa uzmanību, ka jēdziens “agresija” šī likumprojekta kontekstā nebūtu piemērotākais, jo panta tekstā tiek runāts par agresīvu uzvedību. Pēc biroja ieskatiem, panta nosaukums ir jāsalāgo ar tā tekstu.
Vairākiem apakškomisijas sēdē klātesošajiem radās bažas arī par to, kā praksē tiks nošķirtas likumprojektā paredzētās tiesību normas no KL noteiktajām.
Piemēram, I. Gratkovska vērš uzmanību tam, ka likumprojektā formulētie draudi radīt kaitējumu personas veselībai būs grūti nošķirami no KL paredzētās atbildības par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ņemot vērā, ka arī KL kontekstā tā ir personas veselība. “Mazliet ir bažas par to, kā praksē varēs norobežot un saprast, ka likumprojektā lietotais formulējums “personas veselība” ir viss cits kaitējums, kas nav draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu,” norāda I. Gratkovska. Pēc viņas ieskatiem, likumprojekta tekstu nepieciešams formulēt precīzāk, lai būtu pilnībā skaidra šo divu likumu nošķiršana.
Tas attiecas arī uz likumprojektā paredzēto administratīvo atbildību par personas uzmācīgu vajāšanu, kas izpaužas kā personas izsekošana, novērošana vai nevēlama, uzbāzīga un traucējoša saziņa ar šo personu. Kā norāda I. Gratkovska, šobrīd nav skaidrs, kā KL paredzētā atbildība par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu atšķirsies no likumprojektā definētās uzmācīgās vajāšanas.
Arī TM Valststiesību departamenta Administratīvās atbildības politikas nodaļas jurists Sandis Vilcāns uzskata, ka likumprojektā administratīvajai atbildībai par pārkāpumiem jābūt formulētai tā, lai to spētu skaidri nošķirt no atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem. Viņaprāt, administratīvā atbildība un kriminālatbildība pārklāsies, kas praksē radīs negatīvu efektu, proti, aizsardzības līmenis, ko nodrošina KL, tiks samazināts, jo biežāk tiks piemērota administratīvā atbildība, ņemot vērā, ka tā ir vienkāršāka un vieglāk pierādāma.
Vienlaikus A. Judins atgādina, ka jau šobrīd atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 5. panta trešajai daļai administratīvā atbildība par likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētajiem pārkāpumiem iestājas, ja par šiem pārkāpumiem nav paredzēta kriminālatbildība.
1 Liholaja, V. Noziedzīgi nodarījumi pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību. Krimināllikuma komentāri: trešā daļa (XVIII—XXV nodaļa), otrais papildinātais izdevums. Rīga, Tiesu namu aģentūra: 2019, 298.—299. lpp.
2 Liholaja, V. Noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību. Krimināllikuma komentāri: otrā daļa (IX—XVII nodaļa), otrais papildinātais izdevums. Rīga, Tiesu namu aģentūra: 2018, 336. lpp.
3 Turpat, 339. lpp.
4 Turpat, 340. lpp.
