SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
21. decembrī, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Drošība
14
14

Plāno noteikt administratīvo atbildību par agresīvu uzvedību pret citiem

Likumprojekts izstrādāts ar nolūku nodrošināt iespēju efektīvi reaģēt uz personas agresīvo rīcību pret citiem cilvēkiem, ja tā izpaužas draudu izteikšanā, personas uzmācīgā vajāšanā, kā arī vairākkārtējā nevēlamā saziņā ar personu, tai skaitā virtuālajā vidē.

FOTO: Freepik

Ņemot vērā, ka sabiedrībā pēdējā laikā gan reālajā, gan virtuālajā vidē novērojams agresīvas uzvedības, draudu un neiecietības pieaugums, kas apdraud sabiedrisko kārtību un traucē cilvēku mieru, Saeimas Juridiskā komisija 2021. gada 15. decembrī atbalstīja likumprojektu, kas paredz noteikt administratīvo atbildību par agresiju, kas vērsta pret personu. Kādu sodu par attiecīgo pārkāpumu vēlas noteikt un kāpēc nepieciešamas izmaiņas, – lasiet LV portālā.

īsumā
  • Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam atbalstījusi likumprojektu, kas paredz noteikt administratīvo atbildību par agresīvu uzvedību pret citiem cilvēkiem.
  • Kaut gan tiesību norma par sīko huligānismu paredz administratīvā soda piemērošanu personai, kura izrāda agresiju pret citām personām, Valsts policijas un pašvaldību policijas pārstāvji norāda uz sarežģījumiem tās piemērošanai praksē.
  • Likumprojekts izstrādāts ar nolūku nodrošināt iespēju efektīvi reaģēt uz personas agresīvo rīcību pret citiem cilvēkiem, ja tā izpaužas draudu izteikšanā, personas uzmācīgā vajāšanā, kā arī vairākkārtējā nevēlamā saziņā ar personu.
  • Plānots, ka administratīvo sodu par pret personu vērstu agresiju būs iespējams piemērot, konstatējot agresīvas uzvedības faktus, un nebūs nozīmes tam, vai agresija realizēta, tieši komunicējot ar personu, vai notikusi attālināti.
  • Kaut arī Saeimas Juridiskā komisija likumprojektu, kura mērķis ir mazināt personu agresīvas uzvedības izpausmes pret citiem sabiedrības locekļiem, pirmajam lasījumam ir atbalstījusi, skaidrs, ka šī brīža piedāvāto grozījumu redakcija vēl būs jāprecizē.

Pirmajā variantā likumprojekts “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” (turpmāk – likumprojekts), kuru izstrādājuši pieci Saeimas deputāti, paredz papildināt Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (turpmāk – likums) ar jaunu 11.1 pantu “Pret personu vērsta agresija”, kas noteiktu naudas sodu no 14 līdz 100 naudas soda vienībām (no 70 līdz 500 eiro) par agresīvu uzvedību pret citu personu, kas traucē viņas mieru un ir saistīta ar:

  • draudiem radīt kaitējumu personas vai viņas tuvinieku veselībai vai dzimumneaizskaramībai, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt īstenoti;
  • mantisko interešu apdraudējumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt īstenoti;
  • personas uzmācīgu vajāšanu, kas izpaužas kā personas izsekošana, novērošana vai nevēlama, uzbāzīga un traucējoša saziņa ar šo personu.

Otrajā variantā, kuru priekšlikumu veidā piedāvā Iekšlietu ministrija (IeM), likumprojekts paredz:

  • likuma 11. pantā “Sīkais huligānisms” aizstāt vārdus “personu mieru” ar vārdiem “vienas vai vairāku personu mieru”;
  • papildināt likuma 11. pantu ar trešo daļu, nosakot, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, piemēro naudas sodu no 40 līdz 150 naudas soda vienībām (no 200 līdz 750 eiro);
  • papildināt likumu ar jaunu 11.1 pantu “Draudi izdarīt smagu noziegumu”, nosakot, ka par personai izteiktiem draudiem izdarīt slepkavību vai citu smagu noziegumu, kas saistīts ar vardarbību, traucējot sabiedrisko kārtību, piemēro naudas sodu no 14 līdz 100 naudas soda vienībām (no 70 līdz 500 eiro);
  • papildināt likumu ar jaunu 11.2 pantu “Diskriminācijas aizlieguma pārkāpšana”, nosakot, ka par diskrimināciju rasu, nacionālās, etniskās vai reliģiskās piederības dēļ vai par cita veida diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, piemēro naudas sodu no 50 līdz 110 naudas soda vienībām (no 250 līdz 550 eiro);
  • papildināt likumu ar jaunu 11.3 pantu “Sociālā naida un nesaticības izraisīšana”, nosakot, ka par darbību, kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ, piemēro naudas sodu no 50 līdz 110 naudas soda vienībām (no 250 līdz 550 eiro).

Kāpēc grozījumi ir nepieciešami

Šobrīd likuma 11. pants paredz administratīvo atbildību par sabiedriskās kārtības traucēšanu jeb sīko huligānismu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personu mieru, iestāžu, komersantu vai citu institūciju darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, kaut gan minētā tiesību norma paredz administratīvā soda piemērošanu personai, kura izrāda agresiju pret citām personām, Valsts policijas un pašvaldību policijas pārstāvji norāda uz sarežģījumiem šīs likuma normas piemērošanas gadījumos, kad:

  • agresīvas rīcības ir veiktas pret vienu personu, klāt neesot citiem cilvēkiem;
  • agresija un draudi pret cilvēkiem pausti, izmantojot sociālos tīklus;
  • personai vai viņas tuviniekiem ir izteikti draudi radīt kaitējumu, tomēr tie nav tik konkrēti, lai būtu pamats tos vērtēt kā draudus atņemt personai dzīvību vai nodarīt nopietnu kaitējumu veselībai.

Likumprojekts izstrādāts ar nolūku nodrošināt iespēju efektīvi reaģēt uz personas agresīvo rīcību pret citiem cilvēkiem, ja tā izpaužas draudu izteikšanā, personas uzmācīgā vajāšanā, kā arī vairākkārtējā nevēlamā saziņā ar personu, skaidrots anotācijā.

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā sabiedrībā novērojams agresijas, draudu un neiecietības pieaugums gan pret atsevišķu profesiju pārstāvjiem, gan pret dažādām iedzīvotāju grupām, kas veicina sabiedrības polarizāciju, kā arī to, ka šādas darbības tiek veiktas gan reālajā, gan virtuālajā vidē, kas nenoliedzami apdraud sabiedrisko kārtību un traucē cilvēku mieru, jārod risinājums, lai personas, kuras klaji ignorē sabiedrībā vispārpieņemtās uzvedības normas, tiktu sauktas pie atbildības, savu nostāju pauž IeM.

Saeimas deputāts Andrejs Judins, viens no likumprojekta iesniedzējiem, vērš uzmanību, ka likumprojekts nav radīts tikai šī brīža aktualitātes dēļ: “Nav tā, ka, aktualitātei zūdot, zudīs arī likumprojekta jēga.”

Plānots, ka sodu piemēros, ja tiks konstatēti agresīvas uzvedības fakti

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka administratīvo sodu par pret personu vērstu agresiju būs iespējams piemērot, konstatējot agresīvas uzvedības faktus, un nebūs nozīmes tam, vai agresija realizēta, tieši komunicējot ar personu, vai notikusi attālināti, t. sk., sūtot vēstules, publicējot informāciju sociālajos tīklos, kā arī, veicot darbības, kas vērstas uz nedrošības sajūtas radīšanu citai personai.

Tāpat anotācijā teikts, ka jauno tiesību normu piemērošana nebūs atkarīga no iemesliem un mērķiem, kuru dēļ pret citu personu vērsta agresija, kā arī to piemērošanā nebūs nozīmes tam, vai agresīvas uzvedības iemesls ir saistīts ar:

  • personiskām nesaskaņām;
  • citas personas profesionālo nodarbošanos vai ieņemamo amatu;
  • kādas konkrētas personas rīcību;
  • citiem apstākļiem.

Proti, administratīvo sodu saskaņā ar likumprojektā paredzēto būs iespējams piemērot, ja likumpārkāpēja rīcība objektīvi apdraud citas personas mieru, rada pamatotu uztraukumu par personas vai tās tuvinieku aizsargātajām interesēm.

A. Judins norāda, ka likumprojektam šobrīd ir vairāki piedāvājumi, bet tiem ir kopīgs mērķis, un atšķiras tikai pieeja, kā risināt attiecīgos jautājumus. “Skaidrs, ka ar likumprojektu jāturpina strādāt, jāiesniedz priekšlikumi, kas pieņemamo normu pilnveidos un precizēs, jo pēc diskusijām Saeimas komisijā jau šobrīd tiek norādīts uz vairākām iespējamām problēmām,” secina A. Judins.

Likumprojekts vēl jāpilnveido un jāprecizē

Kaut arī Saeimas Juridiskā komisija likumprojektu, kura mērķis ir mazināt personu agresīvas uzvedības izpausmes pret citiem sabiedrības locekļiem, pirmajam lasījumam ir atbalstījusi, skaidrs, ka šī brīža piedāvāto grozījumu redakcija vēl būs jāprecizē.

Ņemot vērā 14. decembra Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē dzirdēto, norādāmi vairāki problēmjautājumi, kas turpmākajās sarunās jārisina:

  • pastāv risks dekriminalizēt Krimināllikumā noteikto atbildību par draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagus miesas bojājumus;
  • jēdziena “agresija” lietošana nav korekta, jo starptautiskajās tiesībās agresija ir neatbilstoša spēka lietošana pret citas valsts suverenitāti, teritoriālo neaizskaramību un cita veida neatkarībām;
  • pastāv bažas par to, kā praksē tiks nošķirtas likumprojektā paredzētās tiesību normas no Krimināllikumā noteiktajām;
  • pastāv bažas par to, kā Krimināllikumā paredzētā kriminālatbildība par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu (par vajāšanu) atšķirsies no likumprojektā paredzētās administratīvās atbildības par uzmācīgu vajāšanu.

Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl 3 lasījumos jāatbalsta Saeimai.

Labs saturs
14
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU