Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Pēdējos divos gados Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) stratēģiskā prioritāte ir informatīvās telpas aizsardzība un drošība. Satura pārkāpumu un citu iemeslu dēļ šajā laikā skatītāju piekļuve ir ierobežota 68 televīzijas programmām, no tām 28 programmas tika aizliegtas pēc 24. februāra, dienas, kad Krievija uzsāka neizprovocētu plaša mēroga iebrukumu Ukrainā. Regulējums nemitīgi tiek pilnveidots, un patlaban NEPLP strādā pie sadarbības procedūru veidošanas ar “Facebook”. Viens no darbības virzieniem ir arī aplikācijas, caur kurām ir pieejams ierobežoto programmu saturs.
Lai NEPLP varētu pilnvērtīgi darboties un rūpēties par informatīvās telpas drošību, ir stiprināts monitoringa departaments, augusi darbinieku profesionālā kvalifikācija, pilnveidota normatīvo aktu bāze, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas sēdē 5. aprīlī, vērtējot NEPLP lēmumus un turpmākos plānus Krievijas propagandas mazināšanai, informēja NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.
NEPLP pieņemtie lēmumi ir tiesiski pamatoti, balstoties uz konkrētām likuma normām, uzsvēra A. I. Druviete. NEPLP pēdējos divos gados ir ierobežojusi 68 programmas, no tām 28 programmas ierobežotas kopš 24. februāra.
Tam ir dažādi iemesli un pamatojumi. Pirmkārt, septiņi elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir ierobežoti satura pārkāpuma dēļ.
Šīs programmas ir:
Otrkārt, NEPLP veic elektronisko plašsaziņas līdzekļu īpašnieku patiesā labuma guvēja (PLG) pārbaudes, tai skaitā, vai programmu īpašnieki nav pakļauti Eiropas Savienības un ASV noteiktajām sankcijām.
2020. gadā tika grozīts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, lai NEPLP iegūtu jaunu kompetenci, reģistrējot apraides atļauju vai retranslācijas atļauju, iespēju pārbaudīt programmas PLG. Grozījumos Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas stājās spēkā 2020. gada 6. jūlijā, papildināts 18. pants, ka NEPLP, izvērtējot informāciju par PLG, ņem vērā, vai:
Ņemot vērā NEPLP rīcībā esošo informāciju, kā arī kompetentās iestādes sniegto informāciju par PLG, NEPLP var pieņemt lēmumu par apraides atļaujas izsniegšanu elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim vai lēmumu par atteikumu izsniegt apraides atļauju, vai lēmumu par izsniegtās apraides atļaujas anulēšanu. Turklāt lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Saistībā ES un ASV sankcijām PLG pārbaudes notikušas vairāk nekā 30 elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.
ES sankcijas ir attiecinātas uz “RT” (sākotnēji “Russia Today” – “Krievija šodien”, ir Krievijas valdības finansēts, starptautiskajai sabiedrībai paredzēts televīzijas tīkls, kas radīts 2005. gadā; šeit un turpmāk – red. piez.) un “Sputnik” (ziņu aģentūra, kuru izveidojusi Krievijas valdībai piederošā aģentūra “Rossija Segodnya”).
Kopš 2019. gada NEPLP ir iespējams nelegālas televīzijas programmu retranslāciju ierobežot arī internetā. Ja internetā tiek izplatīta TV programma, kurai nav NEPLP izsniegtas retranslācijas atļaujas vai tās izplatīšana Latvijas teritorijā pašlaik ir ierobežota, pieeju mājaslapai ir iespējams slēgt līdz diviem gadiem.
“Šīs mājaslapas pamatā ir no Krievijas, un tās ir līdzīgas interneta televīzijas pakalpojumu nodrošinātājiem – ietver programmu sarakstus. Jāņem vērā, ka pašlaik tiek īstenots masīvs informatīvais karš, izmantojot dažādas platformas, tostarp internetu,” skaidroja A. I. Druviete.
Bieži vien programmas tiek pārraidītas bez retranslācijas atļaujas, kā arī tiek izplatītas tādas programmas, kuras ir aizliegtas Latvijas teritorijā.
Kopš 2019. gada NEPLP, cīnoties ar nelegālās televīzijas programmu retranslācijas ierobežošanu internetā, ir bloķējusi 417 domēna vārdus un otrā līmeņa domēna vārdus. Savukārt kopš 24. februāra ir ierobežotas 20 mājaslapas, jo tās izplatīja programmas, kuras ir aizliegtas Latvijas teritorijā.
NEPLP ierobežo arī tās interneta mājaslapas, kuru saturs apdraud valsts drošību.
Iepriekš, lai ierobežotu kādu programmu, bija nepieciešama aptuveni gadu ilga procedūra, lai saņemtu saskaņojumu ar Eiropas Komisiju. Šobrīd pirmo reizi vēsturē NEPLP iedarbināja normu, ka, konstatējot gadījumu, kas būtiski apdraud valsts drošību, programmas slēgšanu ir iespējams īstenot paātrinātā procedūrā. Tādējādi tika ierobežotas ES jurisdikcijā esošās programmas: “Rossija RTR”, “Rossija 24”, “TV Centre International” (TVCI) un “RTVi”. Šādu kārtību, sekojot NEPLP piemēram, ir izmantojušas arī citas valstis, piemēram, Lietuva, Igaunija, Polija u. c.
Šogad, 12. martā, stājās spēkā grozījumi Elektronisko sakaru likumā, kas nosaka, ka NEPLP, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru tiek ierobežota piekļuve tādām Latvijas teritorijā pieejamajām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresēm.
Lai pieņemtu šādu lēmumu, ir nepieciešamas ne tikai NEPLP, bet arī citas kompetentās institūcijas atzinums, kā arī šos lēmumus ir tiesības apstrīdēt tiesā.
Līdz šim, balstoties uz grozījumiem Elektronisko sakaru likumā, ir ierobežotas 73 mājaslapas, bet NEPLP turpina pārbaudes, un ir sagaidāmi jauni lēmumi (plašāk, piemēram, šeit: NEPLP saistībā ar apdraudējumu valsts drošībai ierobežo tīmekļvietnes Latvijā).
Lai stiprinātu informatīvās telpas aizsardzību, NEPLP ļoti aktīvi iesaistījusies starptautiskajā sadarbībā gan ar regulatoriem citās valstīs, gan Eiropas Komisijas līmenī.
Sekmīga sadarbība ir arī ar video koplietošanas tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļvietni “YouTube”. Visi NEPLP prasījumi ir bijuši pamatoti, un saturs un profili tiek ierobežoti, uzsvēra A. I. Druviete.
Patlaban NEPLP veido jaunu sadarbības procedūru ar “Facebook”. Ja tiks konstatēts saturs, kas apdraud valsts drošību, būs noteikta kārtība, kā par to ziņot.
Jauna joma, kurā NEPLP ir sākusi darboties, ir aplikācijas, caur kurām ir pieejams ierobežoto programmu saturs. Ir uzsākta veiksmīga sadarbība ar “Google”, “Huawei” un “Apple”.
12. martā stājās spēkā grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā, kura 7. pants papildināts ar otro daļu, paredzot, ka par nelegālas sistēmas uzstādīšanu, ierīkošanu, instalēšanu vai izmantošanu personīgiem mērķiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 140 naudas soda vienībām (viena vienība – 5 eiro) jeb 700 eiro.
Tas nozīmē, ka tiek noteikta atbildība par nelegālu ierīču uzstādīšanu, kā arī administratīvā atbildība gala lietotājam par iekārtu nelegālu izmantošanu.
Ar ierobežojumiem piekļūt kaitnieciskam saturam, visticamāk, nav pietiekami, jāpiedāvā kvalitatīva alternatīva. Vai obligāti krievu valodā? Attiecībā par elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturu, NEPLP pārstāve norādīja, ka bezmaksas zemes apraidē ir iekļauta programma “Ukraina 24”, kurai ir valodas celiņi ukraiņu, krievu un angļu valodā.
Kabeļoperatoriem ir brīvas iespējas izvēlēties savu piedāvājumu, bet NEPLP ir aicinājusi papildināt piedāvājumu ar programmām, kuras sniedz kvalitatīvu un objektīvu informāciju. Kabeļoperatori ir bijuši ļoti atsaucīgi.
Taču būtisks ir jautājums, kā uzrunāt mazākumtautību auditoriju, lai visi Latvijas iedzīvotāji dzīvotu vienotā informatīvajā telpā, secina A. I. Druviete. Pašlaik kopā ar nozari tiekot strādāts pie risinājumiem, tiem ir jābūt kompleksiem. Viņa pieļauj, ka, iespējams, varētu tikt veidota arī jauna TV programma mazākumtautību iedzīvotājiem. Taču ir jautājums – vai iedzīvotāji, kuri līdz šim ir skatījušies Krievijas mediju saturu, izvēlēsies vietējo saturu?
Saeimas deputāts Edvīns Šnore pauda nostāja, ka mazākumtautību pārstāvji, ja vēlas, spēj atrast informāciju, tāpēc vietējā satura paplašināšana krievu valodā, viņaprāt, neveicinās krievvalodīgo vēlmi iekļauties Latvijas informatīvajā telpā.
NEPLP pārstāve tam nepiekrita, atgādinot, ka pieprasījums pēc satura krievu valodā ir liels un jārēķinās, ka šī vieta tukša nepaliks. Tehniski apraide Latgalē ir nodrošināta 99% apmērā. Tomēr pierobežā ir uztveramas TV programmas no Krievijas, un iedzīvotājs izvēlas to, ko līdz šim ir lietojis, sacīja NEPLP pārstāve.
Deputāts Ivans Klementjevs rosināja piesaistīt mazākumtautību skatītāju Latvijas televīzijai, tās saturā iepludinot raidījumus arī krievu valodā. Taču arī viņš neslēpa šaubas, vai speciāli izveidots kanāls krievu valodā uzrunās mērķauditoriju.
