NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
21. aprīlī, 2022
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Kultūra
5
5

Nelegālā satura patēriņš pieaug. Vērtēs kriminālatbildības ieviešanu

FOTO: Freepik

Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs lieto nelegālo TV saturu, legālajiem pakalpojumu izplatītājiem gadā liedzot gūt ienākumus vairāk nekā 30 miljonu eiro apmērā. Turklāt pirātisma apjomi pieaug, līdz ar to pastiprināta cīņa pret nelegāla satura izmantošanu ir ļoti būtiska gan industrijai, gan nacionālajai drošībai.

īsumā
  • 2021. gadā Valsts policija veikusi 27 pārbaudes. Pēc Krimināllikuma 148. panta, kas paredz kriminālatbildību par autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu, uzsākti seši kriminālprocesi par nelicencētu audiovizuālā satura izplatīšanu.
  • Komisijas sēdē bija diskusijas, vai Krimināllikumā vajadzētu iestrādāt pantu, kas ieviestu kriminālatbildību par nelegālu iekārtu izmantošanu.
  • Lielam satura apjomam, kas līdz šim bijis pieprasīts, kļūstot nepieejamam, ir pieaudzis pirātisms – cilvēki meklē iespējas to patērēt nelegālā veidā.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas sēdē 19. aprīlī Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 3. nodaļas (Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas) priekšnieks Ruslans Grigs informēja, ka policija 2021. gadā kopumā veikusi 27 pārbaudes pēc Krimināllikuma 148. panta, kas paredz atbildību par autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu, uzsākti seši kriminālprocesi par nelicencētu audiovizuālā satura izplatīšanu. Kriminālvajāšanas uzsākšanai prokuratūrai nodoti četri kriminālprocesi.

Pēdējā mēnesī divos kriminālprocesos veiktas procesuālās darbības, vairākas kratīšanas, vienai personai piemērojot drošības līdzekli – apcietinājumu.

Noziedzīgās darbības pāriet uz digitālo vidi

Pēdējā laikā VP ir novērojusi lielāku nelegālo aktivitāti tiešsaistē. Nelegālie pakalpojumi tiek piedāvāti interneta vidē, vairāk tieši “Android” aplikācijām.

Sadarbībā ar VP reģionālajām pārvaldēm ir sagatavota darbības ceļa karte, sniegts metodiskais atbalsts, pastiprinātas pārbaudes publiskās vietās un tiešsaistē saistībā ar nelegālu audiovizuālā satura izplatīšanu. “Pašreizējās tendences liecina par to, ka noziedzīgās darbības pāriet uz digitālo vidi, tāpēc sekojam līdzi straumēšanas serveriem,” uzsvēra R. Grigs.

Uz apakškomisijas priekšsēdētāja Ainara Latkovska jautājumu, kā tiek kontrolēta satelīttelevīzijas izmantošana, kā arī par vēršanos pret galalietotājiem, kuri izmanto dažādus piekļuves veidus nelegālajam TV saturam, VP pārstāvis atbildēja, ka pašlaik uzmanība ir vērsta pakalpojuma izplatītājiem. Tomēr ir veiktas arī pirmās pārbaudes saistībā ar grozījumiem Aizsargāta pakalpojuma likumā, kas stājās spēkā 12. martā. Tie paredz administratīvo atbildību par iekārtu nelegālu izmantošanu arī gala lietotājam.

Uzzini vairāk >>

Vērtēs, vai ieviest kriminālatbildību

Komisijas sēdē bija diskusijas, vai Krimināllikumā vajadzētu iestrādāt pantu, kas paredzētu kriminālatbildību par nelegālu iekārtu izmantošanu.

A. Latkovskis šādu pieeju salīdzināja ar savulaik aktuālo cīņu pret tā sauktā “spaisa” lietošanu (sintētiskie kanabinoīdi jeb spaiss (no angļu val. spice –  “garšvielas”) ir psihoaktīvs produkts, kas sastāv no augu un ķīmisku vielu maisījuma, kuru lieto, lai iegūtu marihuānas iedarbību; šeit – red. piez.). Kad jauniešu vidū kļuva populāra šīs vielas izmantošana un ierastās metodes, lai pret to cīnītos, nebija iedarbīgas, ieviešot kriminālatbildību, “spaisa” tirgošanas “straumīte” apsīka.

Ir izstrādāts priekšlikums jaunam Krimināllikuma pantam, kas ieviestu kriminālatbildību par ierobežotas piekļuves sistēmu prettiesisku ražošanu, importēšanu, izplatīšanu, iznomāšanu, pārdošanu vai cita veida atsavināšanu komerciāliem mērķiem, kā arī par nelegālu sistēmu uzstādīšanu, ierīkošanu, instalēšanu vai izmantošanu komerciāliem mērķiem. Tas paredzētu sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.

R. Grigs uzskata, ka, ieviešot Krimināllikumā jaunu pantu, būtu jāvērtē pierādījumu savākšanas process. Jau tagad tas ir apgrūtināts. Piemēram, strādājot ar Krimināllikuma 148. pantu (“Autortiesību un blakustiesību pārkāpšana”), VP seko līdzi nelegālo izplatītāju finanšu plūsmai. Daudzi nelegālo pakalpojumu sniedzēji izmanto dažādus ārvalstu kredītiestāžu risinājumus un maksāšanas iespējas. Starptautiskās sadarbības aspekts sarežģī kriminālprocesu izmeklēšanu.

Tiek domāts arī par citiem risinājumiem. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš atklāja, ka ir izveidota darba grupa, kura gatavo grozījumus trīs dažādos likumos. Tā kā darbs vēl nav pabeigts, pagaidām neko konkrētāk nevar atklāt, taču NEPLP priekšsēdētājs uzsvēra, ka par visiem priekšlikumiem būtu nepieciešama plašāka diskusija.

Jaunie ierobežojumi veicina pāreju uz nelegāliem risinājumiem

Latvijas tehnoloģiju un izklaides pakalpojumu uzņēmuma SIA “Tet” juridiskās daļas direktors Toms Meisītis pozitīvi vērtēja piedāvājumu kriminalizēt nelegālu iekārtu izmantošanu, kas, viņaprāt, palīdzētu samazināt nelegālu audiovizuālā satura patēriņu.

Lielam satura apjomam, kas līdz šim bijis pieprasīts, kļūstot nepieejamam, ir pieaudzis pirātisms. Cilvēki meklē iespējas to patērēt nelegāli.

“Problēma ar nelegālā satura patēriņu Latvijā vienmēr ir bijusi diezgan aktuāla, salīdzinot gan ar kaimiņvalstīm, gan Eiropas Savienību kopumā,” norādīja T. Meisītis. “Turklāt Krievijas karš pret Ukrainu un ar to saistītie papildu ierobežojumi audiovizuālajā saturā problēmu tikai pastiprina. Lielam satura apjomam, kas līdz šim bijis pieprasīts, kļūstot nepieejamam, ir pieaudzis pirātisms – cilvēki meklē iespējas to patērēt nelegāli.”

Uz A. Latkovska jautājumu, kā nelegālo kanālu slēgšana ir ietekmējusi likumīgos satura piedāvātājus, “Tet” pārstāvis norādīja, ka legālo klientu skaits kopumā pat samazinās. “TNS Latvia” auditorijas mērījumi liecina, ka visstraujākais auditorijas pieaugums ir sadaļā “pārējā skatīšanās”, kas nozīmē audiovizuālā satura patēriņu internetā, videonomā un tamlīdzīgi. Šī sadaļa daļēji aptver arī pirātisko saturu, kura apjomi aug un rada ietekmi uz maksas TV tirgu un mediju ieņēmumiem no reklāmas. Līdz ar to pastiprināta cīņa pret nelegālā satura izmantošanu ir ļoti būtiska gan industrijai, gan nacionālajai drošībai, uzsvēra nozares pārstāvis.

Kaut arī, apkarojot nelegālā satura patēriņu, Valsts policija vērtē pārkāpumus autortiesību jomā un tiešā veidā nevēršas pret Latvijas valstij naidīgu propagandu, Krievijas kanāli, kuri to izplata, parasti ir iekļauti nelegālo televīzijas kanālu sarakstā. Tādējādi, vēršoties pret autortiesību pārkāpumu objektiem, vienlaikus tiek ierobežoti propagandas kanāli, skaidroja Rita Broka, VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 3. nodaļas (Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas) priekšnieka vietniece. Šādos gadījumos kā cietušais kriminālprocesā ir ārvalstu programmu īpašnieki.

Nelegāli izmantotais saturs nav tikai no Krievijas, bet arī no Rietumiem, piebilda A. Latkovskis.

Aicina noteikt augsta līmeņa prioritāti

NEPLP pētījuma rezultāti liecina, ka nelicencēta audiovizuāla satura apgrozījums gadā varētu būt vairāk nekā 30 miljonu eiro apmērā.

Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs ikdienā patērē nelegālo saturu, tas ir fakts. Tā ir nauda, kas aiziet “pirātiem”.

“Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs ikdienā patērē nelegālo saturu, tas ir fakts. Tā ir nauda, kas aiziet “pirātiem”. Nelegālā satura izplatība un apkarošana – tā ir milzīga valstiska problēma,” secina I. Āboliņš.

“Protams, var domāt par jaunu kanālu radīšanu un vietējā satura stiprināšanu. Tas viss ir labi, bet, kamēr netiks ieviesti efektīvi pasākumi pret nelegālā satura izmantošanu, citas aktivitātes būs bezjēdzīgas, jo cilvēki aizplūst prom no legālās informatīvās telpas un skatās nelegālo saturu. Tāpēc mūsu lūgums ir noteikt nelegālā satura apkarošanu par augsta līmeņa prioritāti valdības un Saeimas līmenī. Kamēr tā nebūs, problēma pieaugs,” pārliecināts ir NEPLP priekšsēdētājs. 

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU