SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Aiga Nulle
LV portāls
17. jūlijā, 2023
RUBRIKA: Infografika
TĒMA: Noziedzība
5
5

Latvijas iedzīvotāji – aktīvākie viltojumu un pirātiska satura lietotāji Baltijā

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Saskaņā ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) publicēto jauno pētījumu “Eiropas pilsoņi un intelektuālais īpašums: Uztvere, informētība un rīcība” Latvijā viltotas preces pēdējā gada laikā apzināti iegādājušies 16% iedzīvotāju un nelikumīgam saturam internetā piekļuvuši 17% iedzīvotāju. 2023. gada sākumā veiktais pētījums arīdzan atklāj, ka eiropieši arvien vairāk apzinās riskus un sekas, ko rada viltojumu iegāde un piekļuve saturam no nelegāliem avotiem.

Eiropieši kopumā labi apzinās viltoto preču negatīvo ietekmi, tomēr jaunāki cilvēki tam parasti ir atvērtāki, galvenokārt finansiālu iemeslu dēļ. Eiropā vidēji viltojumus apzināti iegādājas 13% iedzīvotāju, kas salīdzinājumā ar 2020. gadā veikto aptauju ir par 8% vairāk. Latvijā šādu iedzīvotāju īpatsvars ir 16%. Vislielākais pieprasījums pēc viltotām precēm ir bijis Bulgārijā (24%), Spānijā (20%) un Īrijā (19%). Savukārt zemākais viltojumu patēriņš ir Somijā (8%) un Horvātijā (9%). Joprojām viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tiek iegādātas viltotas preces, ir oriģinālo preču augstā cena, kas tās padara finansiāli nepieejamas daļai eiropiešu, īpaši jauniešu vidū. Aptaujā, kas veikta visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, 79% Latvijas respondentu atzinuši, ka viltotu preču iegādāšanās nav ētiska, turklāt tādā veidā tiek atbalstītas noziedzīgas organizācijas (75%).

Patentu valdes direktors Agris Batalauskis norāda: “Iedzīvotāju paradumu maiņa nav tikai vienas valsts vai vienas iestādes atbildība – ir jāiesaistās ikvienai valstij, ikvienai atbildīgajai iestādei, lai mēs visi kopā pārliecinātu sabiedrību iegādāties drošas preces no zināmiem ražotājiem. No viltotu preču izplatības cieš ne tikai luksusa zīmolu ražotāji, bet arī ikviens uzņēmējs, kurš ražo kvalitatīvas preces un dara to atbildīgi pret vidi, iedzīvotājiem un ekonomiku.”

Tiešsaistes pirātismam, kad ar autortiesībām aizsargāti materiāli tiek nelikumīgi kopēti vai izplatīti internetā, lielākā piekrišana ir Maltā, kur tādu saturu patērē 22% iedzīvotāju. 17% latviešu un 14% eiropiešu atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir apzināti piekļuvuši saturam, izmantojot nelikumīgus avotus. Tas īpaši attiecas uz jauniešiem un sporta pasākumu skatīšanos, izmantojot nelikumīgas straumēšanas ierīces vai lietotnes. Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem (otrā vieta aiz Luksemburgas) aizsargāta satura augšuplādēšanai, lai to varētu izmantot citi, – šādi pēdējā gada laikā rīkojušies 16% respondentu. 34% eiropiešu un 51% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pirātiskā satura izmantošana ir pieļaujama, ja tas tiek izmantots personiskām vajadzībām.

Gan Latvijas iedzīvotāji, gan eiropieši kopumā iebilst pret pirātiska satura izmantošanu: 80% apgalvo, ka viņi dod priekšroku likumīgiem avotiem, lai piekļūtu tiešsaistes saturam, ja ir pieejama iespēja par pieņemamu cenu. Labāka pieejamība cenas ziņā un plašāka satura izvēle no likumīgiem avotiem ir visbiežāk minētie iemesli, kas motivētu atteikties no pirātiska satura.

Lai apkopotu informāciju par Eiropas patērētāju attieksmi pret intelektuālo īpašumu, no 2023. gada 30. janvāra līdz 15. februārim visās ES dalībvalstīs tika veiktas 25 824 tiešsaistes intervijas ar iedzīvotājiem vecumā no 15 gadiem.

LV portāla infografika

Labs saturs
5
Pievienot komentāru

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma

Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)

NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)

 

 

12 rīcības virzieni:

1. Riski, politika un koordinācija

2. Starptautiskā sadarbība

3. Finanšu sektors

4. Nefinanšu sektors

5. Juridiskās personas un veidojumi

6. Finanšu izlūkošana

7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana

8. Konfiskācija

9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana

10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas

11. Proliferācijas finansēšanas finanšu sankcijas

12. Starptautiskās un nacionālās sankcijas

ĪSUMĀ

Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.


Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja  5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.

Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība. 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI