Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes dati liecina, ka ik gadu uz valsts ārējās robežas tiek aizturētas kravas ar viltotām precēm, kurās pārsvarā dominē uzlīmes, rotaļlietas, parfimērija, apģērbi u. c. 2023. gadā kopumā 230 gadījumos kravās un sūtījumos tika atklātas viltotas preces, t. sk. 220 gadījumos viltotas preces atklātas pasta un kurjerpasta sūtījumos.
Kopējais VID Muitas pārvaldes izņemto viltotu preču daudzums (vienību skaits) pērn bija 231 365. No kopējā skaita pasta sūtījumos konstatēto viltotu preču daudzums 2023. gadā bija 2578 vienības, bet 2022. gadā – 1348.
Patentu valdes Attīstības un starptautiskās sadarbības departamenta Sabiedrisko attiecību speciāliste Ella Niedra atklāj, ka visvairāk viltotu preču galvenās kategorijas pēdējos gados ir nemainīgas, atšķiras vien to pozīcijas “topā”. Galvenokārt vilto apģērbu un apavus, parfimēriju, aksesuārus un rotaļlietas. Ņemot vērā viedo tehnoloģiju attīstību, populāri ir elektrotehnikas aksesuāri – austiņas, viedpulksteņi, pārnēsājamās skandas u. tml.
Tāpat tiek viltoti arī medikamenti un uztura bagātinātāji, starp kuriem jau vairākus gadus “topa” augšgalā ir zāles potences uzlabošanai.
Zaudējumi – 45 miljoni eiro gadā
Viltojumu nozare Latvijā gadā rada zaudējumus vidēji 45 miljonu eiro apmērā. Eiropā tie ir vairāk nekā 120 miljardi eiro.
Preču viltošanai ir būtiskas ekonomiskās un sociālās sekas, norāda Eiropas Savienības (ES) Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO). Pētījums par zaudējumiem trim lielākajām nozarēm četru gadu laikā (2018.–2021. gads) liecina, ka viltojumu bizness trim jomām – apģērbu (tostarp apavu), kosmētikas un rotaļlietu ražošanai – radījis zaudējumus 16 miljardu eiro apmērā. Ievērojamākie zaudējumi ir rotaļlietu nozarei – 8,7%.
Latvijā 2018.–2021. gadā apģērbu ražošanas nozare no viltojumu izplatīšanas cietusi zaudējumus 17 miljonu eiro apmērā, kas procentuāli ir 3,7%. Turpretī zaudētā darbaspēka apjoms ir 487 cilvēki. Kosmētikas līdzekļu jomā negūtie ieņēmumi bijuši 15 miljonu eiro apmērā, kas atbilst 6,6% no kopējā pārdošanas apjoma. Attiecīgajā nozarē darbu zaudējuši 283 cilvēki. Savukārt 7,3% no kopējā pārdošanas apjoma jeb divus miljonus eiro zaudējusi rotaļlietu ražošanas nozare, kas ir lielākais īpatsvars no trim apskatītajām jomām. Datu par zaudētajām darba vietām rotaļlietu ražošanas jomā nav.
Sporta inventāra lietošana
EUIPO šovasar īpašu uzmanību aicina pievērst sporta preču viltojumiem, uzsākot kampaņu “Spēlē godīgi”. Aktivitāšu pamatā ir nozīmīgie sporta notikumi, kas šogad norisinās Eiropā, piemēram, 26. jūlijā Parīzē sākas olimpiskās spēles.
EUIPO aplēsis, ka visā ES sporta inventāra viltošana ražotājiem gadā nodara zaudējumus 850 miljonu eiro apmērā, kas veido 11% no zaudētā pārdošanas apjoma.
Vislielākie zaudējumi naudas izteiksmē ir Francijā, Austrijā un Nīderlandē – katrā no valstīm simtiem miljonu eiro. Proporcionāli visvairāk cieš Rumānija, Lietuva un Ungārija, kur viltotais sporta inventārs veido līdz pat 20% no kopējā zaudētā pārdošanas apjoma katrā valstī.
Latvijā sporta preču viltojumi veido 13,6% no kopējā nozarē zaudētā pārdošanas apjoma.
Latvijā nav atsevišķa uzskaitījuma par viltotu sporta preču izplatību, jo minētās kategorijas preces ietilpst gan pie apģērbiem un apaviem, gan aksesuāriem, skaidro E. Niedra.
Viltojumus tirgo arī veikalā
Valsts policijas (VP) informācija liecina, ka Latvijā nenotiek viltotu preču ražošana. Pārsvarā personas viltotas preces – apģērbus, elektroniku – iegādājas no Ķīnas, Turcijas un tālāk, izmantojot “Facebook”, “SS.com”, “Telegram”, izplata Latvijas teritorijā.
VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Līga Dziļuma norāda uz atsevišķiem gadījumiem, kad dažādos Latvijas reģionos reģistrēta viltotu preču tirgošana. Piemēram, šī gada janvārī Vidzemes reģionā persona, izmantojot sociālo mediju platformu, iespējams, tirgojusi viltotas hokeja zīmolu preces.
Savukārt pērnruden VP sadarbībā ar VID Rīgā aizturēja vairākas personas, kas saistītas ar “Ariel” preču zīmes, citas atšķirības zīmes un dizainparauga nelikumīgu izmantošanu un viltošanu, kas izdarīts ievērojamā apmērā. Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka viltotus produktus, kuru sastāvs un ietekme uz veselību pagaidām nav zināmi, bija paredzēts realizēt Eiropā.
Šī gada martā uzsākts administratīvā pārkāpuma process par to, ka Bauskā, kādā veikalā, tiek realizētas zīmolu preces – apavi, cepures, sporta kostīmi, džemperi – ar viltojuma pazīmēm. Tādu zīmolu kā “Tommy Hilfiger”, “Chanel”, “Prada”, “Calvin Klein”, “Adidas”, “Nike”, “Fila”, “Louis Vuitton” preces atzītas par kontrafaktām jeb viltotām un, ievērojot Preču zīmju likumu, aizliegtas brīvam apgrozījumam.
Savukārt šogad Latgalē konstatēts, ka tirdzniecības vietā tika pārdoti un izplatīti produkti ar nelikumīgi izmantotām “Nike Innovate C.V.” un “Hermes International” reģistrētām preču zīmēm, kā rezultātā “Nike Innovate C.V.” nodarīti zaudējumi 11 290 eiro un “Hermes International” – 37 500 eiro apmērā. Uzsākts kriminālprocess.
Viltojumi populāri jauniešu vidū
Saskaņā ar EUIPO veikto intelektuālā īpašuma un jauniešu pētījumu vidēji 10% jauniešu ES vecumā no 15 līdz 24 gadiem atzīst, ka apzināti iegādājas viltotu sporta inventāru. Visbiežāk to darījuši jaunieši Grieķijā – 18%.
Latvijā viltotas sporta preces apzināti iegādājas 13% jauniešu, Lietuvā – 8%, bet Igaunijā – 5%.
Turpretī 7% jauno patērētāju Eiropā viltotas preces iegādājušies nejauši, tostarp 12% – Latvijā, 9% – Lietuvā un 4% – Igaunijā.
Saskaņā ar Patentu valdes veikto aptauju šī gada jūnijā 8% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem atzinuši, ka nav nozīmes tam, vai prece ir viltojums vai oriģināls. Savukārt 3% aptaujāto attiecīgajā vecuma grupā norādījuši, ka no precēm, kas uzskatāmas par viltojumiem, pēdējos sešos mēnešos vienu preci iegādājušies piecas un vairāk reižu.
60% atbildējuši, ka pēdējo sešu mēnešu laikā nav iegādājušies nevienu viltotu preci. Vienlaikus 26% norāda, ka ir grūti novērtēt, vai iegādātā prece ir viltojums. Tas nozīmē, ka konkrētā jauniešu daļa ir tie, kuriem trūkst zināšanu, kā atšķirt viltojumus, uzsver E. Niedra.
“Par viltojumu aktualitāti arvien vairāk liecina sociālo mediju platformās publicētais saturs, kur jaunieši, nereti pat nekautrējoties, apmierināti atrāda guvumus viltotu preču tirgos, tostarp ceļojumu laikā uz Turciju, Ēģipti un citur,” saka E. Niedra. “Tendence ir vērojama ne tikai ārzemju digitālo platformu satura veidotāju, bet arī latviešu influenceru vidū.”
Patentu valdes aptauja arī atklāj: tas, ka prece ir viltojums, vismazāk satrauc gados jaunus cilvēkus, proti, vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem tādu, kuri iegādātos kāda zīmola viltojumu, ir vairāk nekā puse – 54%.
Riski, iegādājoties viltotas preces
Kāpēc ir svarīgi nepirkt viltojumus? Viltotas preces apdraud patērētāju veselību un neatbilst Eiropas veselības, drošības un vides aizsardzības standartiem, norādīts EUIPO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumā par bīstamām precēm.
Viltots sporta inventārs var sabojāties kritiskos brīžos, kā arī saturēt toksiskas vai bīstamas sastāvdaļas.
Patentu valde šovasar noskaidroja iedzīvotāju domas par riskiem, kādus viņi saskata, iegādājoties viltotas sporta preces (bija iespējams minēt vairākus atbilžu variantus). 47% aptaujāto norādījuši, ka lielākais risks ir satraumēties, 30% atbildējuši, ka var būt alerģiskas reakcijas, it īpaši no apģērba, bet 29% minējuši ilgtermiņa ietekmi uz veselību. Savukārt 66% respondentu akcentējuši preču kvalitāti – viltotas sporta preces ātri saplīst. Tikai 6% iedzīvotāju atbildēja, ka riski nepastāv.
Jauniešu vidū – vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem – viltotu sporta preču slikto kvalitāti minējuši 70% respondentu, tomēr 7% uzskata, ka riski nepastāv. Par savu veselību ilgtermiņā, lietojot viltotas preces, noraizējušies 29% jauniešu.
Kāpēc pērk viltotas preces
Iemesli, kāpēc iedzīvotāji iegādājas viltotas preces, ir dažādi. Tā ir vēlme “iederēties” kādā noteiktā sabiedrības grupā, taču ienākumu līmenis nav tādā līmenī, lai iegādātos dārgu zīmolu oriģinālus.
Nereti tie ir jaunieši, kuri vēlas sekot līdzi aktuālajām modes tendencēm, un viņiem svarīgāks par preces izcelsmi ir tas, lai uz apģērba, apaviem vai aksesuāriem būtu populāra zīmola atveidojums, pat ja tas ir viltojums, paskaidro E. Niedra.
Viltojumi ir ļoti izplatīti tiešsaistē – tos var iegādāties gan interneta veikalos, gan sociālo mediju platformās un sludinājumu portālos.
Tāpēc Patentu valde atgādina par pazīmēm, kas palīdzēs noteikt, vai prece ir viltota:
- preces cena – zema cena vai milzīgas atlaides var liecināt par viltojumu;
- preces avota ticamība –, vai informācija veikala tīmekļvietnē ir ticama;
- preces vai zīmola nosaukums –, vai tajā nav kļūdu;
- preces apraksta un attēla kvalitāte –, cik tie ir kvalitatīvi;
- interneta veikala reputācija un klientu atsauksmes;
- interneta veikala domēna vārds;
- vai veikalā tiek ievēroti patērētāja tiesību nosacījumi, piemēram, vai preces iespējams atdot pārdevējam.
