- 12 % Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā 23 % jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, izmanto nelegālus tiešsaistes avotus, lai skatītos sporta pārraides
- Visā ES sporta inventāra viltošana nodara ražotājiem zaudējumus 850 miljonus eiro gadā, kas veido 11 % no zaudētā pārdošanas apjoma.
- 13 % Latvijas jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem apzināti pērk viltotu sporta aprīkojumu tiešsaistē.
- Policijas iestādes visā Eiropā ir atklājušas un konfiscējušas 8 miljonus viltotu luksusa un sporta preču, kuru aplēstā mazumtirdzniecības vērtība ir 120 miljoni eiro.
- Sākoties pasaules mēroga sporta pasākumiem, ES Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) uzsāk kampaņu “Spēlē godīgi”, aicinot līdzjutējus skatīties oficiālās pārraides un iegādāties legālas preces.
Šogad Eiropa ir sporta notikumu epicentrs. Pasaule gatavojas vērot iespaidīgus vārtu gūšanas momentus 2024. gada Eiropas futbola čempionātā, fotofinišus Tour de France riteņbraukšanas sacensībās un zelta medaļu izcīnīšanas brīžus Olimpiskajās un Paralimpiskajās spēlēs Parīzē.
Tomēr miljoniem eiropiešu šos lielos sporta notikumus, ļoti iespējams, vēros nelegāli. Saskaņā ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījumu par ES iedzīvotāju uztveri, informētību un uzvedību, 12 % ES iedzīvotāju ir piekļuvuši vai straumējuši saturu no nelegāliem avotiem, lai skatītos sporta pārraides. Runājot par jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem, vairāk nekā ceturtā daļa (27 %) atzīst, ka izmanto nelegālus tiešsaistes kanālus, lai skatītos sporta pārraides.
EUIPO izpilddirektors Žoao Negrao (João Negrão):
Šovasar, kad izbaudām sacensību azartu, ir ļoti svarīgi spēlēt godīgi – gan spēlētājiem laukumā, gan skatītājiem mājās. Intelektuālā īpašuma tiesības, kas ir šo pasākumu pamatā, aizsargā un uzlabo mūsu kā līdzjutēju pieredzi, atbalsta mūsu sportistus un iedvesmo nākamos Eiropas un pasaules čempionus. Skatoties oficiālās pārraides un iegādājoties licencētus produktus, mēs nodrošinām, ka mūsu iemīļotie sporta veidi turpinās būt nozīmīgi arī nākamajām paaudzēm.
LIELI NOTIKUMI – LIELAS KRĀPŠANĀS IESPĒJAS
Lielākie sporta pasākumi ir saistīti ne vien ar apraides tiesībām, bet arī intelektuālā īpašuma tiesībām: sākot ar ikoniskajiem olimpiskajiem apļiem, labāko sportistu vārdiem un ārējo izskatu, līdz pat sacensību dalībnieku sporta piederumiem, oficiālajiem talismaniem un sacensību suvenīriem.
Taču tur, kur ir nauda, miljoniem skatītāju un patērētāju, ir arī iespējas krāpniekiem gūt peļņu. Nelikumīga straumēšana tiešsaistē ietekmē visa veida saturu, tostarp sporta pasākumus, un EUIPO ir aprēķinājis, ka pirātisms visos plašsaziņas līdzekļos ik gadu rada nelikumīgus ieņēmumus 1 miljarda eiro apmērā.
Pirātisma problēma, kas saistīta ar tiešraidē notiekošu pasākumu pirātismu, ir būtiska sporta finansēšanai. Ienākumi, kas gūti no intelektuālā īpašuma tiesībām, tiek solidāri sadalīti starp sporta kustībām un sportistiem. Uzstājoties EUIPO konferencē par sporta un citu tiešraides pasākumu pirātisma apkarošanu tiešsaistē 2023. gada oktobrī, Starptautiskās Olimpiskās komitejas Sportistu komisijas priekšsēdētāja Emma Terho sacīja:
Ja līdzjutēji skatās sporta notikumus tiešraidē, izmantojot nelegālas straumēšanas iespējas, tiek apdraudēts viss olimpiskās kustības solidaritātes finansēšanas modelis. Mediju tiesības zaudē savu vērtību, un pārraides tiesību īpašnieki var pārtraukt pārraižu tiesību iegādi, kas būtiski ietekmētu visas olimpiskās kustības solidaritātes finansēšanas modeli.
Saskaņā ar EUIPO datiem, bez sporta notikumu pirātisma tiešraidē, arī ES sporta aprīkojuma nozare gadā cieš vismaz 850 miljonu eiro lielus zaudējumus. Tostarp šajā summā nav iekļauti viltotie futbola krekli un sporta apavi, kas veido ievērojamu daļu no kopējā ap 12 miljardiem eiro vērtā sporta apģērbu viltojumu apjoma Eiropā gadā.
DAŽĀS VALSTĪS APTUVENI PUSE JAUNIEŠU NELEGĀLI STRAUMĒ SPORTA NOTIKUMUS
EUIPO Intelektuālā īpašuma uztveres pētījums atklāja, ka Eiropas Savienībā vērojamas nozīmīgas tendences saistībā ar sporta pasākumu pirātismu tiešsaistē – 12 % no kopējā iedzīvotāju skaita ir piekļuvuši saturam vai straumējuši saturu no nelegāliem tiešsaistes avotiem, lai skatītos sporta pasākumus.
Visizplatītākā šāda prakse ES ir Bulgārijā, kur 21 % no kopējā respondentu skaita atzina, ka ir izmantojuši nelegālus tiešsaistes avotus, lai skatītos sporta pārraides, tai seko Grieķija (20 %), Īrija (19 %), Spānija (19 %) un Luksemburga (18 %). Latvijā to atzīst 12 % respondentu, savukārt Lietuvā un Igaunijā par 11 % aptaujāto.
Saskaņā ar pētījuma datiem, jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem sporta notikumiem tiešsaistē nelegāli piekļūst divreiz biežāk nekā iedzīvotāji kopumā. Visbiežāk nelegālā sporta straumēšanā iesaistās Bulgārijas jaunieši – 47 %, kas ir krietni virs ES vidējā rādītāja (27 %), kam seko Spānija (42 %) un Grieķija (42 %), Slovēnija (39 %) un Īrija (34 %). Latvijā to dara 23 % jauniešu, Lietuvā – 24 %, bet Igaunijā – 30 %.
EUIPO veiktajā pētījumā par autortiesību pārkāpumiem tiešsaistē konstatēts, ka straumēšana ir vispopulārākais veids, kā piekļūt nelegālajam TV saturam: 58 % pirātisma gadījumu ES notiek, izmantojot straumēšanu, bet 32 % – lejupielādi.
SPORTA PREČU VILTOŠANA: 850 MILJONU EIRO PROBLĒMA
Saskaņā ar EUIPO’s veikto Intelektuālā īpašuma un jauniešu pētījumu, vidēji 10 % ES jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem atzīst, ka apzināti iegādājas viltotu sporta inventāru, un visbiežāk tas ir noticis Grieķijas jauniešu vidū – 18 % ir iegādājušies viltotu sporta inventāru. Latvijā apzināti viltotas sporta preces iegādājas 13 % jauniešu, Lietuvā – 8 %, bet Igaunijā – 5 %. Turpretī 7 % Eiropas jauno patērētāju viltotas preces ir iegādājušies nejauši, tostarp 12 % Latvijā, 9 % - Lietuvā un 4 % Igaunijā.
Saskaņā ar EUIPO aprēķiniem, šo viltojumu pārdošanas ietekme ES ir ievērojama, radot zaudējumus 851 miljona eiro apmērā gadā, kas atbilst 11 % no kopējā pārdošanas apjoma šajā nozarē. Vislielākie zaudējumi naudas izteiksmē ir Francijā, Austrijā un Nīderlandē – katrā no valstīm simtiem miljonu eiro. Proporcionāli visvairāk cieš Rumānija, Lietuva un Ungārija, kur viltots sporta inventārs veido līdz pat 20 % no kopējā zaudētā pārdošanas apjoma katrā valstī. Tostarp Latvijā sporta preču viltojumi veido 13,60 % no kopējā nozarē zaudētā pārdošanas apjoma.
Viltošanai ir nopietnas ekonomiskas un sociālas sekas. Papildus ieņēmumu zaudējumiem un tiek zaudētas arī darbavietas. Kā liecina cits nesen veikts EUIPO pētījums par viltošanas ekonomisko ietekmi ES apģērbu, kosmētikas un rotaļlietu nozarē, uzņēmumi cieš ne vien no bojātas zīmola reputācijas zemākas kvalitātes kopiju dēļ, bet pieaug arī skepse par ieguldījumu pamatotību inovācijās. Tas savukārt ir būtisks drauds veselīgai ekonomikas attīstībai nākotnē.
Tāpat viltotas preces nopietni apdraud arī patērētāju veselību un neatbilst Eiropas veselības, drošības un vides aizsardzības standartiem. Kā norādīts EUIPO un ESAO pētījumā par bīstamām precēm, viltots sporta inventārs var sabojāties kritiskos brīžos, kā arī tas satur toksiskas vai bīstamas sastāvdaļas.
CĪŅA PRET TIEŠRAIDES PASĀKUMU PIRĀTISMU
Pasākumu tiešraižu pirātiem ir vairākas metodes, kā tiešsaistē izplatīt neatļautu saturu, tostarp nelegāli abonēšanas pakalpojumi un brīvas interneta pārraides, ko nodrošina ieņēmumi no reklāmas. Šie operatori izmanto sarežģītus paņēmienus, lai izvairītos no atklāšanas. Bieži tas notiek arī likumīgu satura izplatīšanas pakalpojumu aizsegā. Tiešsaistes pirātisms ir sastopams pat gadījumos, kad sporta notikumi tiek pārraidīti bezmaksas kanālos, piemēram, Olimpiskās spēles vai UEFA čempionāta finālturnīri.
Visā ES valstis un iesaistītās puses cīnās pret tiešraižu pirātismu, izmantojot gan regulatoros risinājumus, gan tehnoloģijas, lai bloķētu nelegālos tiešsaistes pakalpojumus. Eiropas Komisija ir pieņēmusi divas rekomendācijas: vienu par sporta un citu tiešraides pasākumu pirātisma apkarošanu tiešsaistē, ar kuru tika izveidots īpašu dalībvalstu administratīvo iestāžu tīkls, un otru par viltošanas apkarošanu, pastiprinot tiesību aktu izpildi un informētību, ko EUIPO veicina ar informācijas izplatīšanas, īstenošanas un uzraudzības pasākumiem.
Turklāt pirātisma apkarošanas centieni ietver izpratnes veicināšanu, lai patērētāji varētu atrast likumīgu digitālo saturu. EUIPO Agorateka ir rīks, kas palīdz skatītājiem identificēt likumīgu tiešsaistes saturu, tostarp sporta pasākumus.
VILTOTU PREČU IZNĪCINĀŠANA EIROPĀ
Īstenojot operāciju “Fake Star” – iniciatīvu, kas vērsta pret viltotām precēm, kuras pārkāpj pazīstamu zīmolu tiesības –, policijas iestādes visā Eiropā atklāja un konfiscēja 8 miljonus viltotu luksusa un sporta preču, kas ir vairāk nekā puse no 14 miljoniem viltotu preču, kuras konfiscētas 2023. gadā. Sporta preču viltojumu vidū bija tekstils, apavi, etiķetes, ādas izstrādājumi un apģērbu aksesuāri, tostarp sporta apavi un apģērbi, kuru mazumtirdzniecības vērtība bija aptuveni 120 miljoni eiro. Operācijas rezultātā saistībā ar viltojumiem tika aizturētas 264 personas.
Operācijas laikā tika atklāti 552 611 viltoti apavi, 1 140 343 sporta apģērbi un 5 497 460 viltotas etiķetes ar logotipiem. Konfiscētās preces apliecina, ka daudzu viltotu preču galaproduktu izgatavošana notiek Eiropā, kur viltotie logotipi tiek uzlikti uz nemarķētiem izstrādājumiem. Atklājot viltošanas tīklus, operācijas laikā tika atklāti arī citi smagi noziegumi, piemēram, organizētā noziedzība, kontrabanda, krāpšana un naudas atmazgāšana.
Operāciju “Fake Star” vada Spānija (Policía Nacional) sadarbībā ar Grieķiju (Grieķijas policija), koordinē Eiropols, un tajā aktīvi piedalās aģentūras un iestādes no 18 valstīm.
PAR EUIPO
EUIPO ir viena no lielākajām Eiropas Savienības decentralizētajām iestādēm, kas atrodas Alikantē, Spānijā. ES Intelektuālā īpašuma birojs, kas 2024. gadā svinēs savu 30. gadadienu, kopš 1994. gada pārvalda ES preču zīmju un kopš 2003. gada – dizainparaugu reģistrāciju, 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs 2023. gadā iestādes pārziņā nonāca arī jautājumi, kas skar amatniecības un rūpnieciskās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. EUIPO veic arī sadarbības pasākumus ES un starptautiskā līmenī, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus intelektuālā īpašuma jomā, un tajā darbojas Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs.
