To paredz grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas stājas spēkā 31. maijā.
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.5 pants nosaka, ka NEPLP nodrošina uztveršanas brīvību un Latvijas teritorijā neierobežo citu valstu, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Ekonomikas zonas valstis vai Eiropas Konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstis, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālās programmas retranslāciju un audiovizuālā pakalpojuma pēc pieprasījuma izplatīšanu.
Tomēr ir izņēmumi – tie ir gadījumi, kad audiovizuālajā programmā vai katalogā ir pārkāpti Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā vai citos normatīvajos aktos paredzētie programmu vai katalogu veidošanas nosacījumi. Stājoties spēkā izmaiņām likumā, ir noteikts, ka audiovizuālās programmas retranslācija un audiovizuālā pakalpojuma pēc pieprasījuma izplatīšana būs liegta, ja tā jurisdikcijas valsts grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.
“Attiecīgās izmaiņas paredz, ka tādu valstu, kuras nav Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstis un apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību, televīzijas kanāli Latvijā vairs nebūs pieejami,” pauda par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.
Šādu programmu izplatīšana Latvijas teritorijā ir pretēja Latvijas nacionālajām interesēm un neatbilst elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu politikai, kā arī negatīvi ietekmē Latvijas informatīvo telpu, uzsvērts likumprojekta anotācijā.
Identiski ierobežojumi noteikti arī elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audioprogrammas izplatīšanai, ja tā jurisdikcijas valsts grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.
Minētais regulējums pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā būtu attiecināms, piemēram, uz plašsaziņas līdzekļiem, kuri atrodas Krievijas jurisdikcijā, ņemot vērā, ka Krievijas “neattaisnojamais iebrukums Ukrainas teritorijā ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kas ir klajā pretrunā Krievijas saistībām, kuras izriet no ANO Statūtu 2. panta un imperatīvām starptautisko tiesību normām, kā arī ar tām saistībām, kuras Krievija ir uzņēmusies, parakstot Budapeštas memorandu un apņemoties garantēt Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti,” teikts grozījumu projekta anotācijā.
NEPLP arī līdz šim bija tiesīga izvērtēt programmu patiesos labuma guvējus, kā arī ierobežot programmu vai audiovizuālu pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijas teritorijā, ja patiesais labuma guvējs ir, piemēram, persona, kura iekļauta sankciju sarakstā.
Uzzini vairāk >>
- NEPLP aizliedz Rossija RTR, Rossija 24 un TV Centr izplatīšanu Latvijā
- NEPLP aizliedz 18 Krievijas televīzijas programmu izplatīšanu
- NEPLP turpina ierobežot Krievijas propagandas kanālu izplatību Latvijā
- NEPLP saistībā ar apdraudējumu valsts drošībai ierobežo 71 tīmekļvietni Latvijā
- Lai stiprinātu informatīvo telpu, ierobežo piekļuvi nelegālajam saturam
Neskatoties uz to, Latvijas teritorijā joprojām tiek izplatītas arī tādas televīzijas programmas un audiovizuāli pakalpojumi pēc pieprasījuma, kuru jurisdikcijas valsts grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību, bet NEPLP līdz šim nebija tiesību tās ierobežot.
Kā ar vārda brīvību?
Grozījumu projekta anotācijā paskaidrots, ka ikviens ierobežojums attiecībā uz informācijas pieejamību ir vērtējams vārda brīvības, kas ir demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtība, ierobežošanas aspektā. Tomēr Satversmes 116. pants noteic, ka vārda brīvību var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai sasniegtu kādu no tajā paredzētajiem leģitīmajiem mērķiem – citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Grozījumu autori atsaucas arī uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. panta otro daļu, kurā noteikts: “Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesu varas autoritāti un objektivitāti.”
Televīzijas programmas vai audiovizuāli pakalpojumi pēc pieprasījuma var tikt izmantoti kā līdzeklis informatīvā kara apstākļos, tāpēc ir īpaši svarīgi nodrošināt, ka Latvijas teritorijā tiek izplatītas tikai tādas televīzijas programmas un audiovizuāli pakalpojumi pēc pieprasījuma, kas ir atbilstoši Latvijas nacionālajām interesēm. Tāpat jāņem vērā, ka no programmu izplatīšanas Latvijas teritorijā ieņēmumus gūst ne tikai šo programmu vai pakalpojumu īpašnieki, bet arī jurisdikcijas valsts.
