Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas stājas spēkā 21. aprīlī, nodrošina efektīvāku pakalpojumu pēc pieprasījuma darbības uzraudzību, paredzot Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei tiesības noteiktos gadījumos pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu pakalpojumam pēc pieprasījuma.
Audiovizuālie pakalpojumi pēc pieprasījuma pēdējos gados ir strauji attīstījušies, kā arī prognozējams, ka šo pakalpojumu veidošana un izmantošana arvien palielināsies, norādīts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā izstrādāti, lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu un nodrošinātu vienlīdzīgus nosacījumus visiem mediju nozares dalībniekiem, kā arī, lai noteiktu, kā rīkoties gadījumos, kad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir pieņēmusi lēmumu aizliegt pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu vai Latvijas jurisdikcijā esoša pakalpojuma pēc pieprasījuma sniedzēji neiesniedz NEPLP paziņojumu par šāda pakalpojuma sniegšanu un kad nav iespējams noskaidrot personu, kura sniedz pakalpojumu pēc pieprasījuma.
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1. pants definē, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuāls pakalpojums pēc pieprasījuma ir elektroniskā plašsaziņas līdzekļa nodrošināts pakalpojums, uz kuru attiecināma elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālā atbildība un kurš tiek sniegts pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma tā izraudzītajā laikā, pamatojoties uz elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iepriekš piedāvātā raidījumu kataloga.
Plašāk par to, kas ir pakalpojums pēc pieprasījuma, var izlasīt NEPLP skaidrojumā. Piemēram, tas ir audiovizuāls pakalpojums, par kuru lietotāji maksā regulāru maksu, lai bez reklāmām piekļūtu katalogam, kurā ir raidījumi, filmas u. c. audiovizuāls saturs, vai pretēji – apmaiņā pret reklāmas skatīšanos saturu var patērēt bez maksas.
Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 22. pantu, lai sniegtu audiovizuālu pakalpojumu pēc pieprasījuma, pirms tā uzsākšanas pakalpojuma sniedzējam ir jāiesniedz pieteikums NEPLP par reģistrēšanos kā šāda pakalpojuma sniedzējam un jāpilda noteiktie pienākumi.
Ja Latvijas jurisdikcijā esošs pakalpojums pēc pieprasījuma tiek sniegts bez paziņojuma iesniegšanas NEPLP, tas tiek veikts prettiesiski. Ja pakalpojuma pēc pieprasījuma sniedzēju ir iespējams noskaidrot, NEPLP ir tiesības uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu. Tomēr gadījumā, kad pakalpojuma pēc pieprasījuma sniedzēju nav iespējams noskaidrot, nav iespēju efektīvi veikt administratīvā pārkāpuma procesu, jo nav zināma persona, kuru saukt pie administratīvās atbildības.
Praksē NEPLP ir konstatējusi, ka administratīvā soda piemērošana nesekmē to, ka pakalpojuma pēc pieprasījuma sniedzēji, kuri nav iesnieguši NEPLP paziņojumu par pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu, pēc tam, kad tiem tiek piemērots administratīvais sods, iesniegtu paziņojumu par šī pakalpojuma sniegšanu. Taču pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšana netiek pārtraukta, un veidojas situācija, kad pakalpojumu pēc pieprasījuma jomā vienlaikus darbojas gan tādi pakalpojumu sniedzēji, kuri par savu darbību ir paziņojuši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma noteiktajā kārtībā, gan tādi, kuri darbojas bez paziņojuma iesniegšanas, un uz tiem nav attiecināmi likuma noteiktie pienākumi, ierobežojumi un aizliegumi.
Turklāt praksē NEPLP ir identificējusi atsevišķus pakalpojumu sniedzējus, kuru izvēlētais pakalpojuma darbības veids un tīmekļvietnē izvietotās informācijas trūkums liecina par pakalpojumā izvietotā satura atbildīgo personu slēpšanu un apzinātu šķēršļu radīšanu to identificēšanai.
Līdz ar to likuma IV1 nodaļa ir papildināta ar jaunu 23.1, 23.2, 23.3 un 23.4 pantu, kas nosaka, ka NEPLP noteiktos gadījumos turpmāk būs tiesības pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu pakalpojumam pēc pieprasījuma. Tas būs iespējams, kad pieņemts lēmums aizliegt pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu, pakalpojums tiek sniegts bez paziņojuma NEPLP vai pakalpojuma sniedzēju nav iespējams identificēt.
Ja pakalpojums tiek sniegts bez paziņojuma NEPLP, padome varēs uzlikt pienākumu 15 dienu laikā pārtraukt pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu vai iesniegt paziņojumu par šāda pakalpojuma sniegšanu.
Ja pakalpojuma sniedzēju nebūs iespējams noskaidrot, NEPLP būs tiesības liegt piekļuvi Latvijā pieejamajām tīmekļvietnēm, kurās tiek sniegti Latvijas jurisdikcijā esošie pakalpojumi pēc pieprasījuma, uz laiku līdz 24 mēnešiem.
Savukārt, ja NEPLP konstatēs, ka ir izveidoti jauni pakalpojumi pēc pieprasījuma, kuri pēc būtības ir identiski un aizstāj tos, kuru darbība tikusi ierobežota, padomei būs tiesības pieņemt lēmumu ierobežot piekļuvi šiem pakalpojumiem, atkāpjoties no noteiktās kārtības attiecībā uz brīdināšanu. Šāda kārtība paredzēta arī gadījumos, kad izveidota ierobežotas tīmekļvietnes kopija, pamatojoties uz to, ka tajā konstatēta prettiesiska televīzijas programmu retranslācija.
Ar grozījumiem precizēts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma mērķis un darbības joma, nosakot, ka likums reglamentē Latvijas jurisdikcijā esošo komerciālo, nekomerciālo un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības kārtību un noteikumus, kā arī citu tiesību subjektu darbību šajā likumā paredzētajos gadījumos.
