Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA
18. aprīlī stāsies spēkā grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas paredz plašākus ierobežojumus attiecībā uz publisku pasākumu organizēšanu, aizliegumu publiskos pasākumos popularizēt un slavināt totalitāru režīmu ideoloģiju, izmantot militāru agresiju un kara noziegumus identificējošā stilistikā izmantotus simbolus, kā arī – par pasākumu rīkošanas un norises kārtības pārkāpšanu paredzēti bargāki naudas sodi.
Likumprojekta “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” anotācijā norādīts, ka, nosodot Krievijas īstenoto kara darbību, ir nepieciešams paust skaidru un nepārprotamu solidaritātes signālu un atbalstu Ukrainai, apliecinot arī Latvijas Republikas iestāšanos par demokrātiski tiesiskas valsts vērtībām, pret militāru agresiju un tās laikā veiktiem noziegumiem pret mieru un civiliedzīvotājiem, kā arī kara noziegumu attaisnošanu sabiedrībā kopumā, kā rezultātā, Saeima šīgada 31. martā otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja šos par steidzamiem atzītos grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā.
Izmaiņas likumā tika izsludinātas 4. aprīlī un stāsies spēkā 18. aprīlī.
Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma (turpmāk – likums) vispārīgie ar publiska pasākuma norisi saistītie ierobežojumi (skat. 4.1 pantu) papildināti ar diviem jauniem ierobežojumiem.
Šis aizliegums arī attiecas uz:
Aizliegums nav attiecināms tajos gadījumos, kad šo pasākumu mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem.
Līdz ar to aizliegums attiecas arī uz Krievijas agresiju Ukrainā atbalstošās simbolikas, piemēram, burta “Z”, izmantošanu.
Kā likumprojekta izskatīšanas procesā norādījis par tā virzību Saeimā atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš: “Nosodot Krievijas īstenoto kara darbību Ukrainā, mums jāpauž stingra nostāja, ka tādiem Krievijas militāro agresiju slavinošiem simboliem kā burtiem “Z”, “V” vai citiem simboliem, kuri izmantoti šādam mērķim, nav vietas publiskos pasākumos.”
Aizliegums neattiecas uz gadījumiem, kad šīs simbolikas izmantošanas mērķis nav konkrēto noziegumu attaisnošana vai slavināšana.
Likumprojekta sākotnējā versijā tika paredzēts izveidot militāru agresiju slavinošā stilistikā izmantoto simbolu uzskaitījumu, tomēr likumprojekta izskatīšanā priekšlikums tika izslēgts, pamatojoties uz to, ka simbolu ir pārāk daudz un tas tikai veicinātu lieku birokrātiju.
Ņemot vērā, ka publiska pasākuma rīkošanai tā organizatoram ir jāsaņem atļauja no pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot, saskaņā ar likuma grozījumiem turpmāk pašvaldība neizsniegs atļauju rīkot pasākumu, ja to plānots rīkot tuvāk par 200 metriem no jebkura Latvijas teritorijā esoša padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.
Priekšlikums noteikt attāluma ierobežojumu pamatots ar to, ka pasākumu organizēšana pie Latvijas teritorijā esošajiem padomju armijas, tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinošiem pieminiekļiem ir uzskatāma par paaugstināta riska pasākumu1, kas ir saskaņojams ar Valsts policiju, Valsts drošības dienestu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kā arī Valsts robežsardzi, ja pasākums notiek pierobežas joslā (skat. 6.1 pantu). Tādēļ, lai mazinātu paaugstināta riska situācijas pasākumu organizēšanā, tika paredzēts neatļaut pasākumu organizēšanu tuvāk par 200 metriem no iepriekš minētajiem objektiem.
Attiecībā uz šo attālumu jāņem vērā, ka likuma 5. panta otrā daļa paredz, ka publisku pasākumu rīkošanai nav nepieciešama atļauja, ja tos rīko valsts vai pašvaldības iestāde, līdz ar to valsts vai pašvaldības rīkotie pasākumi nav ierobežoti ar šo attālumu, kā arī pašvaldībai, izskatot katru iesniegumu, ir tiesības neatļaut pasākumu rīkošanu arī citā attālumā no konkrētajiem objektiem.
Ar likuma grozījumiem ir palielināts iespējamā soda apmērs par noteiktās publisku izklaides un svētku pasākumu rīkošanas un norises kārtības pārkāpšanu, un turpmāk par šiem pārkāpumiem varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 80 naudas soda vienībām jeb 400 eiro (iepriekš – līdz 70 naudas soda vienībām jeb 350 eiro), bet juridiskajai personai līdz 640 naudas soda vienībām jeb 3200 eiro (iepriekš – līdz 580 naudas soda vienībām jeb 2900 eiro).
1 Paaugstināta riska pasākums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma izpratnē ir publisks pasākums, kurā plānotais kopējais apmeklētāju un dalībnieku skaits pārsniedz 5000 personu vai gadījumā, ja pasākums tiek rīkots pierobežas joslā, vai pasākuma mērķauditorija ir īpaši aizsargājamo personu grupa, – 1000 personu –, vai kuru tā organizators uzskata par paaugstināta riska pasākumu un kura rīkošanai ir nepieciešama atļauja saskaņā ar šī likuma 5. pantu. Šī likuma izpratnē īpaši aizsargājamo personu grupa ir bērni, seniori, personas ar kustību traucējumiem un personas ar īpašām vajadzībām.
