Saeima 13. martā nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā likumprojektu “Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums”. Tā mērķis ir novērst vai mazināt pret Latvijas nacionālo drošību vērstu kaitīgu un bīstamu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pasākumu iespējamību. Komisija pirmajam lasījumam likumprojektu skatīja 18. martā.
Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumprojekta iesniedzēja ir Saeimas Nacionālās drošības komisija. Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 1. aprīlī.
Kā cilvēkus piespiež sadarboties
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis atklāja, ka Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumprojekts ir izstrādāts sadarbībā ar Valsts drošības dienestu (VDD) un Saeimas Juridisko biroju.
“Pamats likumprojekta izstrādei ir vairākkārtēji gadījumi, kad valsts iestāžu darbinieki, neskatoties uz VDD un Ārlietu ministrijas brīdinājumiem, apmeklē Baltkrieviju vai Krieviju, šķērsojot Latvijas robežu,” uzsvēra A. Latkovskis.
“Krievijas un Baltkrievijas izlūkdienesti strādā ļoti aktīvi. Pēc pilna apmēra iebrukuma Ukrainā Eiropas valstis, tajā skaitā arī Latvija, gandrīz simtprocentīgi izraidīja visus izlūkus, kas strādāja ar diplomātisko piesegu. Līdz ar to Krievijai kļuva grūtāk darboties izlūkošanas jomā,” skaidroja Saeimas deputāts.
“Krievija izmanto iespējas, kad mūsu pilsoņi atrodas viņu teritorijā, it īpaši, ja tās ir valsts amatpersonas, lai piespiestu šos cilvēkus sadarboties. Notiek provokācijas, tiek inscenētas avārijas, “piegādātas” vieglas uzvedības meitenes. Pēc tam, lai nenokļūtu cietumā un netiesātu pēc Krievijas Federācijas Krimināllikuma, tiek piedāvāta sadarbība.”
Vēl viens iemesls, kāpēc bija nepieciešams izstrādāt šādu likumprojektu, – vajadzēja papildus ierobežot iespēju Krievijas un Baltkrievijas izlūkdienestiem saņemt informāciju no kādiem jau iepriekš savervētiem cilvēkiem, kad viņi dodas pāri Latvijas robežai.
Kam būs aizliegts izbraukt
Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumprojekts paredz, ka noteiktu kategoriju valsts pārvaldes darbiniekiem būs aizliegts doties uz Krieviju un Baltkrieviju.
Tās ir visas amatpersonas, kurām ir izsniegta speciāla atļauja darbam ar valsts noslēpumu, – liela daļa Saeimas deputātu, valsts pārvaldes darbinieku, amatpersonu, tai skaitā arī pašvaldību izpilddirektori. Pēc pašvaldību vēlēšanām jūnijā arī visiem pašvaldību vadītājiem būs jāsaņem atļauja darbam ar valsts noslēpumu. Tātad arī viņus skars šie ierobežojumi, akcentēja A. Latkovskis.
Plašāk par tēmu >>
|
Ar izbraukšanas aizliegumu tiek saprasts arī aizliegums šķērsot Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas teritoriju tranzītā. |
Noteikti izņēmumi
Likumprojekts paredz arī izņēmumus. Iebraukt Krievijā un Baltkrievijā būs atļauts tiem cilvēkiem, kuri šajās valstīs veic darba pienākumus, piemēram, ja vēstniekam vai kādam tehniskajam darbiniekam jādodas uz vēstniecību. Latvijai joprojām ir vēstniecība Krievijā.
Iebraukšana būs atļauta arī humānu apsvērumu dēļ. Izbraukšanas atļauju varēs saņemt cilvēki, kuriem Krievijā vai Baltkrievijā dzīvo tuvi radinieki – piemēram, māte, tēvs, kam ir smaga slimība, – vai kuriem ir jāierodas uz tuvinieka bērēm.
Institūciju, kura izsniegs izbraukšanas atļauju, dokumentus, kas iesniedzami, un informāciju, kas norādāma izbraukšanas nepieciešamības pamatošanai, noteiks Ministru kabinets (MK).
Likumprojekta 4. pants paredz, ka MK ne retāk kā reizi trijos gados izvērtēs likuma noteikumu praktiskās īstenošanas gaitu, rezultātus, atbilstību izvirzītajam mērķim un iesniegs par to ziņojumu Saeimai.
“Es gan neticu, ka Krievija jebkad savā attīstībā varētu būt demokrātiska valsts. Kamēr šī valsts ir agresīva pret saviem kaimiņiem, tikmēr šim likumam būs “jāstrādā”,” tā A. Latkovskis.
LV portāls jautā: Kā vērtējat plānotos papildu ierobežojumus, kas paredz aizliegt izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju noteiktās Latvijas drošībai svarīgās jomās nodarbinātajām personām? Vai tādējādi tiks novērsti vai mazināti pret Latvijas nacionālo drošību vērsti kaitīgi un bīstami Krievijas un Baltkrievijas pasākumi?
Personu lokam jābūt plašākam
Valsts drošības dienests
2023. gadā atbildīgie dienesti ik mēnesi fiksēja vidēji 1000 Latvijas iedzīvotāju izceļošanas gadījumu uz Krieviju. Savukārt kopš 2024. gada izceļošanas gadījumu skaits uz Krieviju ir gandrīz dubultojies. Kopš 2024. gada ik mēnesi vidēji fiksēti tuvu 5000 gadījumu, kad Latvijas iedzīvotāji izceļo uz Baltkrieviju.
Ņemot vērā Krievijas un Baltkrievijas specdienestu radītos riskus Latvijas drošībai, Valsts drošības dienesta (VDD) vērtējumā personu lokam, uz kuru attiektos Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums, būtu jābūt plašākam. Krievijas un Baltkrievijas specdienesti informācijas ieguvei var būt ieinteresēti izmantot jebkuru Latvijas valstspiederīgo neatkarīgi no viņa nodarbošanās.
Vienlaikus dienests ir piedalījies likumprojekta izstrādē un atbalsta arī pašreizējo piedāvājumu.
Konkrētās likumprojektā uzskaitītās personu grupas ir pakļautas augstākiem drošības riskiem, salīdzinot ar citiem Latvijas iedzīvotājiem, tādēļ tika meklēti papildu risinājumi apdraudējuma novēršanai.
VDD atbilstoši savai kompetencei turpinās pievērst pastiprinātu uzmanību Latvijas valstspiederīgajiem, kuri dodas uz Krieviju un Baltkrieviju.
VDD regulāri informē Latvijas sabiedrību par augstajiem izlūkošanas un vervēšanas riskiem, dodoties uz šīm valstīm.
Riski tikt vervētiem pastāv visiem Latvijas iedzīvotājiem
Toms Rostoks
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors
Foto: Zane Bitere, LETA
Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums ir daļa no pasākumiem, kurus Latvija īsteno, lai pielāgotos sarežģītajai drošības situācijai Eiropā. Krievija īsteno naidīgu rīcību pret Latviju dažādos veidos, sākot ar dezinformāciju un beidzot ar kiberuzbrukumiem. Latvijai ir nepieciešams aizsargāties pret visiem šiem apdraudējumiem. Būtiski ir tas, ka Latvija var mazināt Krievijas iespējas radīt apdraudējumu.
Viens no veidiem, kā to paveikt, ir nepieļaut iedzīvotāju nonākšanu situācijās, kur Krievija varētu censties savervēt Latvijas drošības iestādēs strādājošos vai kā citādi apdraudēt šo personu un Latvijas drošību.
Pēdējo gadu laikā ir norisinājušies divi nozīmīgi procesi. Pirmkārt, Latvijas drošības un aizsardzības sistēmā ir notikušas diezgan ievērojamas pārmaiņas, par kurām Krievijai noteikti ir interese. Otrkārt, ir mazinājusies Krievijas diplomātiskā pārstāvniecība Latvijā, kas iepriekš tikusi izmantota kā aizsegs informācijas ievākšanai. Tāpēc Krievija var izmantot gadījumus, kad Latvijas iedzīvotāji, kuru profesionālā darbība saistīta ar valsts drošību, ieceļo Krievijā vai Baltkrievijā, lai censtos iegūt sev noderīgu informāciju.
Vairākums valsts drošībā iesaistīto Latvijas iedzīvotāju jau ilgstoši apzinās riskus, kas saistīti ar ieceļošanu Baltkrievijā un Krievijā. Savukārt atbilstoša likuma pieņemšana formalizē aizliegumu ceļot uz Krieviju un Baltkrieviju, ļaujot samazināt apdraudējumus valsts drošībai, uzlabojot kontroles iespējas (kurš, kad un kāpēc apmeklē Krieviju un Baltkrieviju) un potenciāli atvieglojot darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar cilvēkiem, kuri tomēr izvēlētos ceļot uz Krieviju un Baltkrieviju.
Vienlaikus jāapzinās, ka minētie riski pastāv visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo Krievijas drošības dienesti varētu būt ieinteresēti arī ar valsts drošību nesaistītu personu vervēšanā.
Turklāt vienmēr pastāv arī risks, ka Latvijas iedzīvotāji varētu tikt aizturēti un nonākt cietumā Krievijā vai Baltkrievijā, pēc tam kļūstot par starpvalstu tirgošanās objektu. Diemžēl šobrīd katrs Krievijas un Baltkrievijas apmeklējums var tikt nesaudzīgi izmantots Latvijas un tās iedzīvotāju drošības apdraudēšanai.
Drošības infrastruktūras apkopējs vai santehniķis var būt pat lielāks mērķis
Ivo Krievs
Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes dekāns
Publicitātes foto
Šajā ģeopolitiskajā situācijā nedrīkst gaidīt risku iestāšanos un tikai tad reaģēt. Atzīstami, ka valsts pievērš uzmanību preventīviem pasākumiem, lai risks neiestātos.
Mūsu ieskatā šādi ierobežojumi Latvijas ģeopolitiskajā situācijā ir nepieciešami, taču šībrīža likumprojekta redakcijas tvērums neaptver pilnu risku spektru, uz kuru norāda, piemēram, Satversmes aizsardzības birojs un Valsts drošības dienests savos ikgadējos pārskatos. Par augsta riska valstīm valsts drošības iestādes atzinušas arī Ķīnas Tautas Republiku, taču par šīm valstīm šajā likumprojektā nekas nav minēts.
Papildus tam – arī norādīto amatu kategoriju tvērums ir nepietiekams. Piemēram, par IT vai par energoapgādi atbildīgā persona kritiskajā infrastruktūrā nereti ir pat daudz svarīgāka nacionālajai drošībai nekā par drošību atbildīgais, tomēr par šīm personām likumprojektā nekas nav minēts vai arī tās nav skaidri uzskaitītas.
Tāpēc, ņemot vērā drošības kontekstu, likumprojekts tikai iegūtu, ja ierobežojums izceļošanai tiktu paplašināts uz visām augsta riska valstīm (iespējams, arī vidēja riska) un attiektos uz visiem kritiskajā infrastruktūrā strādājošajiem. Piemēram, apkopējs un santehniķis kritiskās infrastruktūras objektā pat ir lielāks un vieglāks mērķis nedraudzīgo valstu dienestiem nekā apmācīts un pieredzējis drošības speciālists.
