Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ivars Soikāns, LETA.
8. novembrī stājas spēkā grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā, kas pieņemti, lai padarītu valsts robežas aprīkošanu ar modernajām tehnoloģijām ātrāku un efektīvāku. Piemēram, izmaiņas likumā novērš vienu no līdzšinējām problēmām – ilgo saskaņošanas procedūru ar zemes īpašniekiem –, kas nereti robežas labiekārtošanas darbus esot apgrūtinājusi vai pat padarījusi neiespējamus.
“Līdz šim bija apgrūtināta vai pat neiespējama tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecība. Ikviena darbība bija jāsaskaņo ar visiem zemju īpašniekiem, bet praksē viņi bieži izvirzīja nesamērīgus nosacījumus vai arī nepiekrita un nesaskaņoja plānoto būvniecību vispār,” akcentējuši likuma grozījumu autori.
Ar grozījumiem likums tiek papildināts ar jaunu 5.1 pantu, kas noteic, ka turpmāk, izbūvējot tehnoloģisko infrastruktūru vai tās darbības nodrošināšanai nepieciešamu jaunu energoapgādes komersanta objektu vai privātu elektronisko sakaru tīklu un tā infrastruktūras inženierbūves, energoapgādes komersantam un privātā elektronisko sakaru tīkla īpašniekam ir tiesības izbūves nosacījumu saskaņošanas procedūru aizstāt ar nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informēšanu, izmaksājot vienreizēju atlīdzību enerģētikas un elektronisko sakaru jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā apmērā un kārtībā.
Tāpat likumā ir noteikts, ka šādas infrastruktūras izbūvē ir pieļaujama inženiertīklu novietojuma novirze, kas pārsniedz attiecīgajā Latvijas būvnormatīvā noteikto inženiertīklu novietojuma novirzi, ja tas nerada papildu tiesību aprobežojumu privātpersonai. Attiecīgā būvniecība nedrīkst nesamērīgi ierobežot nekustamā īpašuma apbūves iespējamību.
Likumā tagad ir paredzēts, ka nepieciešamie dokumenti inženiertīklu būvniecībai tiek izdoti saīsinātā termiņā.
Turpmāk robežas infrastruktūras būvniecību varēs veikt arī Nacionālie bruņotie spēki (NBS), tostarp nocietinājumu un citu pretmobilitātes elementu būvniecību ārējās sauszemes robežas un pierobežas joslā. Saeimas sagatavotajā informācijā skaidrots, ka līdz šim Latvijas armija varēja veikt būvniecību tikai Aizsardzības ministrijai piederošajos īpašumos. Nacionālie bruņotie spēki iesaistīsies 20 kilometru gara žoga būvniecībā uz Latvijas–Krievijas robežas, iepriekš norādījusi AS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).
Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi nodrošina AS “Valsts nekustamie īpašumi”, savukārt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi izstrādā un ievieš VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC). Iecerēts, ka austrumu robeža ar tehnoloģijām tiks aprīkota līdz 2026. gada vidum, deputātus iepriekš informēja VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.
