FOTO: Līga Gredzena, LETA
Pēc trijiem mēnešiem – no 2024. gada 14. februāra – Krievijas transportlīdzekļiem būs liegts piedalīties ceļu satiksmē Latvijā, ja tie noteiktā termiņā netiks šeit reģistrēti. Paredzēti arī vairāki izņēmumi.
Kopš 2023. gada 12. septembra personām ar Krievijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem ir liegts iebraukt Eiropas Savienībā caur Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežšķērsošanas vietām. Tomēr Latvijā atrodas Krievijā reģistrētie transportlīdzekļi, kuri te tika ievesti pirms 2023. gada 12. septembra. Nav zināms, cik šādu transportlīdzekļu atrodas Latvijā, jo līdz šā gada 12. septembrim tie varēja nekontrolēti iebraukt un izbraukt no valsts, šķērsojot Eiropas Savienības iekšējās robežas.
Ceļu satiksmes likuma grozījumi, kas stājas spēkā šodien, 15. novembrī, paredz, ka Krievijas Federācijā reģistrēts transportlīdzeklis ir jāreģistrē Latvijā vai no Latvijas jāizved ne vēlāk kā līdz nākamā gada 14. februārim. Līdz šim termiņam Krievijas Federācijā reģistrētu transportlīdzekli izmantot ceļu satiksmē Latvijā ir pieļaujams. Ja Latvijā nereģistrēta Krievijas transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē tiks konstatēta pēc šī termiņa, tad to izņems un konfiscēs. Konfiscētos transportlīdzekļus nodos Ukrainai, sniedzot atbalstu tās cīņā pret agresorvalsti.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka transportlīdzekļa konfiskācijas mērķis ir nodrošināt, lai Krievijā reģistrētos transportlīdzekļus vairs neizmantotu ceļu satiksmē Latvijas teritorijā. Konfiskācija ir vienīgais veids, kā to izdarīt, jo naudas soda piemērošana par nereģistrētā transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē negarantē to, ka šis transportlīdzeklis ceļu satiksmē turpmāk nepiedalīsies.
Uz Baltkrievijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem, kā bija paredzēts sākotnēji, šāda prasība neattieksies.
“Ievērojot Krievijas īstenoto pilna mēroga uzbrukumu Ukrainai un tās teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības apdraudējumu, Krievijā reģistrēto transportlīdzekļu uzturēšanās Latvijas teritorijā nav pieļaujama. Tādēļ, īstenojot Eiropas Savienības noteiktās sankcijas, nepieciešams rast risinājumu, lai panāktu Krievijā reģistrēto transportlīdzekļu izbraukšanu no Latvijas teritorijas vai to reģistrāciju atbilstoši Latvijas nacionālajiem tiesību aktiem,” teikts likumprojekta anotācijā. Turpat arī norādīts, ka pastāvīgu Krievijā reģistrēto transportlīdzekļu atrašanos Latvijas teritorijā jāaizliedz, lai aizsargātu Latvijas iedzīvotāju drošību un stiprinātu agresorvalstu starptautisko izolāciju, kā arī aizstāvētu Ukrainas suverenitāti un neatkarību.
Krievijā reģistrētu transportlīdzekli izmantot ceļu satiksmē Latvijā varēs tikai tad, ja persona Latvijas teritoriju šķērsos tranzītā. Latvijas teritoriju tranzītā atļauts šķērsot vienu reizi, un tas jāizdara 24 stundu laikā. Pirms iebraukšanas Latvijā personai, izmantojot VSIA “Ceļu satiksmes drošības direkcija” nodrošinātos e-pakalpojumus, par transportlīdzekli un tā vadītāju būs jāsniedz šāda informācija:
Par neatļautu Latvijā nereģistrēta Krievijas transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē varēs piemērot naudas sodu no simt piecdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām. Tā kā viena soda vienība ir pieci eiro, tas nozīmē naudas sodu līdz 2000 eiro.
Lēmumu par soda piemērošanu varēs pieņemt pārkāpuma konstatēšanas vietā neatkarīgi no transportlīdzekļa īpašnieka klātbūtnes. Lai novērstu iespēju aizbraukt no pārkāpuma vietas, amatpersona varēs uzlikt transportlīdzeklim riteņu bloķētājus.
Ceļu satiksmes likuma 10. panta 1.2 daļa jau līdz šim paredzēja, ka ārvalstīs reģistrētie transportlīdzekļi, kuri Latvijā atrodas ilgāk par trim mēnešiem un piedalās ceļu satiksmē un kuru īpašnieki ir ārzemnieki vai ārvalstīs reģistrētas juridiskās personas (tiesībspējīgas personu apvienības), Latvijā ir jāreģistrē.
Krievijā reģistrētā transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē pēc nākamā gada 14. februāra Latvijā būs pieļaujama, ja transportlīdzeklis ir tādas personas īpašumā vai turējumā, kura bauda privilēģijas un imunitāti saskaņā ar Latvijai saistošajām starptautisko tiesību normām, vai personas, kuras dodas īstermiņa braucienā, tostarp tranzītā, oficiālo funkciju veikšanai vai tehniskā atbalsta nodrošināšanai Latvijas vai ārvalstu diplomātiskajai un konsulārajai pārstāvniecībai vai starptautiskai organizācijai. Personai būs jāuzrāda minētos apstākļus apliecinoši dokumenti.
Kā likuma grozījumu pieņemšanas gaitā skaidroja Ārlietu ministrija, atbilstoši 1961. gada Vīnes konvencijai par diplomātiskajiem sakariem Latvijai ir pienākums nodrošināt pārvietošanās brīvību Latvijā akreditētajiem vai nosūtītajiem Krievijas pārstāvniecības darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem. Tāpat šādas tiesības paredzētas diplomātiskajiem kurjeriem, personām, kas dodas īstermiņa diplomātiskajos komandējumos uz diplomātiskajām pārstāvniecībām vai starptautiskajām organizācijām. Ministrija norādīja, ka Krievijas reģistrācijas numurs var būt piešķirts arī transportlīdzekļiem, kurus izmanto darbinieki no Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības Krievijā un viņu ģimenes locekļi.
Ceļu satiksmes likums tika mainīts pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) septembrī lēma, ka Eiropas Savienībā aizliegts ievest Krievijas pilsoņu privātos automobiļus, telefonus, rotaslietas un citas preces, kas uzskatāmas par aizliegto importu. Atbilstoši iepriekšminētajam Krievijā reģistrētu automašīnu ievešana ES uzskatāma par sankcionētu preču eksportu no Krievijas uz Eiropas Savienību, pat ja tās izmanto personīgiem iemesliem. Tomēr lēmums, kā rīkoties, tika atstāts ES dalībvalstu valdību ziņā. Taču Eiropas Parlaments 9. novembrī pieņēmis rezolūciju par Krievijai noteikto Eiropas Savienības (ES) sankciju efektivitāti, kurā aicina “pārskatīt sankciju interpretāciju, kuras rezultātā tiek konfiscēti un arestēti tikai personiskai lietošanai paredzēti priekšmeti un transportlīdzekļi” un uzsver, ka “šāda pārmērīga izpilde diskreditē sankciju mērķi un instrumentu”.
