VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
25. janvārī, 2024
Lasīšanai: 20 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Drošība
8
8

Kā virzās žoga uz Latvijas austrumu robežas izbūve

LV portālam: Renārs Griškevičs, valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs.

VNĪ publicitātes foto.

Mērķis, izbūvējot žogu uz austrumu robežas, ir radīt šķērsli, turpretī infrastruktūra – patruļtakas un ceļi, kas iet paralēli žogam, – nodrošina augstu robežsardzes mobilitāti pārkāpēju aizturēšanai. Tomēr, lai robeža patiesi būtu aizsargāta, jāpastāv kompleksam risinājumam ar digitālajām tehnoloģijām, intervijā saka valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs RENĀRS GRIŠKEVIČS. Žoga izbūvi uz robežas ar Baltkrieviju plāno pabeigt līdz šī gada jūlija vidum, bet uz robežas ar Krieviju – līdz gada beigām.

īsumā
  • 2021. gada rudenī likumā tika noteikts, ka VNĪ vada, īsteno un uzrauga ārējās robežas ar Baltkrieviju infrastruktūras (izņemot tehnoloģisko) izbūvi, veic nepieciešamos iepirkumus, slēdz iepirkuma līgumus un kontrolē paveikto. 2023. gada vasarā līdzīgus pienākumus VNĪ uzticēja arī ārējās robežas izbūvē ar Krieviju.
  • Latvijas–Baltkrievijas robeža ir 173 km. Šogad vēl ir jāizbūvē žogs apmēram 33 km. Šajos posmos ir noslēgusies projektēšana, uzsākta trases nospraušana dabā, valstij piekritīgajās zemes vienībās ir pabeigta atmežošana.
  • Žoga izbūve plānota līdz šī gada jūlija vidum. Savukārt līdz gada beigām izbūvēs infrastruktūru un ceļus. Vēl ir jāizbūvē seši sakaru torņi pie Daugavas, piebraucamie ceļi, patruļtaka. Minētos darbus plānots pabeigt līdz 2025. gadam. Tas ir aptuveni 20 km garš posms, kur robeža iet pa Daugavu.
  • Gar robežu ar Baltkrieviju ir ap 20 km purvainas teritorijas, taču ģeoloģiskā karte bija nepilnīga. Piemēram, kartē uzrādīts, ka vidējais dziļums ir seši metri, bet būvniecībā atklājās, ka faktiski dziļums vietām bija pat 20 metru. Bija jāstrādā ar būvnieku, lai rastu citu risinājumu žoga izbūvei.
  • Latvijas–Krievijas robeža ir 283,6 km. Apmēram 100 km jau ir izbūvēti, vēl nepieciešams izbūvēt ap 180 km un nedaudz vairāk kā 50 km patruļtaku. Robežai un žogam ar Krieviju jābūt izbūvētam līdz šī gada beigām. Būvniecību esam sadalījuši lotēs.
  • Žogs vairāk ir kā simbols robežas neaizskaramībai. Mērķis, izbūvējot žogu, ir radīt šķērsli. Turpretī infrastruktūra – patruļtakas un ceļi, kas iet paralēli žogam, – nodrošina augstu robežsardzes mobilitāti, tiklīdz tiek piefiksēts iespējamais robežas pārkāpējs. Svarīgi ir arī tehnoloģiskie risinājumi, digitālā infrastruktūra, kas palīdz operatīvi reaģēt.

Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums nosaka īpašu tiesisko regulējumu ārējās sauszemes robežas (arī tās, kas noteikta ūdenstecē vai ūdenstilpē) apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei. Par ko ir atbildīga VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ)?

Lai runātu par robežas infrastruktūras izbūvi, jāsāk ar nelielu atskatu priekšvēsturē. Savulaik žoga izbūvi ar Krieviju veica Valsts robežsardze, pēc tam darbus pārņēma Nodrošinājuma valsts aģentūra. 2019. gadā izbūvi apturēja, jo tika ierosināts kriminālprocess (2019. gadā tika sākts kriminālprocess pret SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate” ” un Valsts robežsardzes darbiniekiem par valsts austrumu robežas infrastruktūras izbūvi un inženiertehnisko aprīkošanu; šeit – red. piez.).

Uz Latvijas–Krievijas robežas līdz 2019. gadam tika izbūvēti apmēram 100 kilometri (km) žoga un lielākā daļa jeb aptuveni 230 km patruļtaku, kas ir koka laipas vai sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda), dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas, kā arī četri iekaramie (trošu) tilti.

Sākotnēji, 2021. gada rudenī pieņemot Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumu, tika noteikts, ka VNĪ vada, īsteno un uzrauga ārējās robežas ar Baltkrieviju infrastruktūras, izņemot tehnoloģisko infrastruktūru, izbūvi, veic nepieciešamos iepirkumus, slēdz iepirkuma līgumus un kontrolē paveikto.

Savukārt 2023. gada vasarā līdzīgus pienākumus VNĪ uzticēja arī ārējās robežas izbūvē ar Krieviju. Rīkojamies kā projektu vadītāji, vadām būvniecības projektu, t. i., žoga, patruļtaku, infrastruktūras un ceļu izbūvi.

Būvniecība ir tikai viens no robežas infrastruktūras izbūves posmiem. Kas pārrauga darbus kopumā?

Par visu, kas notiek un kas tiek plānots saistībā ar robežas infrastruktūras izbūvi, atbild Iekšlietu ministrija. Tā pārrauga arī situāciju ar bēgļiem, nelegālo robežšķērsošanu, gudro tehnoloģiju ierīkošanu. Tāpat ministrija ir atbildīga par zemes ierīcību un atmežošanu, iesaistot akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”. Savukārt valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” vada, īsteno un uzrauga tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi un ieviešanu, kā arī veic nepieciešamos iepirkumus un slēdz iepirkuma līgumus.

Robežas infrastruktūras izbūvē ir iesaistītas vairākas institūcijas. Piemēram, koku un krūmu ciršanas tiesības ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamajā teritorijā ir akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži”. Cik veiksmīga ir sadarbība starp institūcijām? Vai nav par daudz dalītās atbildības?

Projekts ir gana ietilpīgs, ir daudz iesaistīto pušu, bet likums nosaka precīzu atbildību. Katra institūcija, izpildot tai paredzēto funkciju, var operatīvi realizēt uzdevumus un ieviest projektu.

Sadarbība un koordinācija starp institūcijām ir pietiekami laba. Šim projektam ir izveidota arī Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kura atskaitās iekšlietu ministram.

Kāds pienesums robežas infrastruktūras izbūvē ir speciālajam likumam? Vai tas procesu ir paātrinājis?

Līdz šim tiešā atbildība par robežas infrastruktūras izbūvi tika noteikta Iekšlietu ministrijai. Bija nepieciešams likums, ar kuru iespējams paredzēt, kas organizē būvniecību un kas – būvē. Ar likumu tas tika uzdots VNĪ, respektīvi, tieši un nepārprotami bija noteikts, par ko mēs atbildam. VNĪ bija svarīgi, lai noteiktā formā, proti, likumā, būtu norādīts, kas kapitālsabiedrībai jādara. Tādā gadījumā mēs varam rīkoties un pakārtot darbus.

Apmēram pirms pusgada Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pauda viedokli: “Latvijas austrumu robežas izbūve un aprīkošana ir absolūtā prioritāte. [..] Mums ir daudz kontrolētāju un uzraugu, bet ar darītājiem ir pašvaki. Robežas izbūve tika apturēta. Manuprāt, kaut kas ir nogājis pilnīgi greizi, jo esam pārgājuši no rezultāta uz procesu, bet mums ir jāatgriežas pie rezultāta.” Kas, jūsuprāt, nogāja greizi?

Kāpēc esam tur, kur esam? Tādēļ, ka nesen tika pieņemts lēmums par žoga izbūvi. Respektīvi, citās kaimiņvalstīs daudz agrāk tika pieņemts lēmums uzsākt žoga izbūvi, kā rezultātā tajās tika veikti priekšdarbi.

Latvijas gadījumā lēmums par žoga izbūvi ar Baltkrieviju tika pieņemts 2021. gada beigās, turpretī par žoga ar Krieviju darbu turpināšanu posmos, kur tas nav izbūvēts, – 2023. gada vasarā.

Piemēram, robežas infrastruktūras izbūvē starp Lietuvu un Baltkrieviju apmežošana nebija nepieciešama – tika izbūvēta patruļtaka un ceļš. Lietuviešiem bija jautājums tikai par žoga būvniecību. Žoga izbūve ir līnijveida projekts. Ja viss ir atmežots, darba temps var būt gana raits.

Mums lielākā daļa teritorijas bija neatmežota, purvaina. Starts žoga būvniecībai Latvijā bija krietni vēlāk. Zemju atmežošana, ierīcība, atsavināšana aizņem vairāk laika nekā žogu un ceļu izbūve.

VNĪ 2023. gada vidū, pārņemot žoga ar Krieviju izbūvi no Nodrošinājuma valsts aģentūras, veica faktiskās situācijas auditu. Ko secinājāt?

Audits bija vajadzīgs, lai saprastu, kas ir vai nav uzbūvēts uz Krievijas robežas, kur potenciāli ir jānovērš defekti, kas notiek ar izbūvēto infrastruktūru. Tur bija izbūvēti šķeldu ceļi. Jautājums: cik kvalitatīvi tie ir izbūvēti, kur ceļi ir jāpārbūvē. Daba tos jau bija pārņēmusi. Turklāt bija jānoskaidro teritorijas, kuras jāatmežo, jo šajos gados tās bija aizaugušas.

Faktiskās situācijas audits atspoguļoja situāciju, kas reāli pastāv dabā, lai jaunajam būvniekam precīzāk definētu tehnisko specifikāciju un iepirkumu un lai noteiktu apjomu, kas ir jāizbūvē un jāatmežo.

Kāda situācija pašlaik ir uz austrumu robežas? Kas ir izbūvēts un kas vēl jāizdara?

Latvijas–Baltkrievijas robeža ir 173 km. Tā ir Eiropas Savienības ārējā robeža. Šogad vēl ir jāizbūvē žogs apmēram 33 km. Konkrētajos posmos ir noslēgusies projektēšana, uzsākta trases nospraušana dabā, valstij piekritīgajās zemes vienībās ir pabeigta atmežošana. Pašreiz notiek arī materiālu piegāde. Žoga izbūvi plānojam līdz šī gada jūlija vidum. Savukārt līdz gada beigām pabeigsim izbūvēt infrastruktūru un ceļus.

Taču ar to viss nebeidzas. Vēl ir jāizbūvē seši sakaru torņi pie Daugavas, piebraucamie ceļi, patruļtaka. Minētos darbus plānots pabeigt līdz 2025. gadam. Tas ir aptuveni 20 km garš posms, kur robeža iet pa Daugavu.

Latvijas–Krievijas robeža ir 283,6 km. Apmēram 100 km jau ir izbūvēti, vēl nepieciešams izbūvēt ap 180 km un nedaudz vairāk kā 50 km patruļtaku.

Robežai un žogam ar Krieviju jābūt izbūvētam līdz šī gada beigām. Apzinoties, ka projekta realizācijai ir ierobežots laiks un tas nepieciešams valsts aizsardzībai, būvniecību esam sadalījuši lotēs.

Galvenais iemesls – vajadzība sadalīt riskus un nodrošināt projekta izpildes ātrumu. Ja lielajā iepirkumā uzvarētu viens ģenerāluzņēmējs, tad jārēķinās, ka vairākumam būvnieku nav resursu un pietiekami daudz darba roku, lai neilgā laikposmā izpildītu darbus paredzētajā apjomā. Piesaistot vairākus būvniekus, pasūtītājam ir iespēja būt elastīgākam, ja kaut kas noiet greizi. Ja būvniecību īsteno vairāki būvnieki, darba temps ir ievērojami ātrāks.

Atklātajā cenu aptaujā žoga izbūvei vairākos posmos (124 km) Latvijas–Krievijas robežapsardzības infrastruktūras projektā ir zināmi uzvarētāji desmit lotēs (tās kopumā veido 80 km) no 14. Aizvadītā gada decembrī tika izsludināta atkārtota atklātā cenu aptauja par žoga izbūvi atlikušajās četrās lotēs, kurās iepriekš neizdevās atrast būvniekus. Ceram, ka tādā veidā maksimāli paātrināsim būvniecības tempus un līdz gada beigām izbūvēsim žogu ar Krieviju.

VNĪ pirmoreiz darbosies kā ģenerāluzņēmējs. Tas ir unikāls gadījums žoga izbūvē. Kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) būvēsim divas lotes aptuveni 20 km. VNĪ nodrošinās loģistiku, tehnikas pieejamību, materiālu sagādi un iepirkšanu, koordinēs jautājumus, kas saistīti ar dzīvošanu utt.

Žoga izbūve ir problēma, kuras novilcināšana jau vairākus gadus sabiedrībai nav saprotama un ir bijusi pamatā neapmierinātībai. Kādas ir robežas infrastruktūras izbūvē gūtās mācības? Tātad viena no tām ir nelikt visas olas vienā groziņā, proti, iepirkumus organizēt lotēs vienlaikus vairākiem būvniekiem.

Kādi bija izaicinājumi? Lēmumus nācās pieņemt ierobežotā laika periodā. Ne visa informācija, kas pieejama projekta realizācijā, bija gana kvalitatīva.

Gar robežu ar Baltkrieviju ir ap 20 km purvainas teritorijas, taču ģeoloģiskā karte bija nepilnīga. Piemēram, kartē uzrādīts, ka vidējais dziļums ir seši metri, bet būvniecībā atklājās, ka faktiski dziļums vietām bija pat 20 metru. VNĪ bija jāstrādā ar būvnieku, lai rastu citu risinājumu žoga izbūvei.

Izaicinājums bija un joprojām ir laikapstākļi. Ja būvniecībai ir dots tik īss laikposms, nav iespējams plānot, kādos laikapstākļos būvēt, – manevrēšana ir ierobežota. Gan rudenī, gan pavasarī vairākas upes pierobežas teritorijā iziet no gultnes. Tas nozīmē, ka viss ir pilnībā applūdis un nevar veikt darbus.

Tāpat grūtības rada piebraucamie ceļi. Ne visur tādi bija, vai arī tie eksistēja tikai “uz papīra”, jo dabā attiecīgā vieta nebija izbraucama. Rudenī un pavasarī smagā tehnika šajos ceļos grima, tāpēc bija jāatrod citi risinājumi un laika grafiks, lai pievestu materiālus un izbūvētu žogu.

Ar ko atšķiras robežas ar Baltkrieviju izbūve no robežas ar Krieviju būvniecības?

Atšķirības noteikti pastāv. Katram gadījumam ir sava specifika. Žoga uz robežas ar Baltkrieviju izbūve VNĪ bija jauns projekts, līdzīgu objektu iepriekš nebijām būvējuši. Bija nepieciešama zemes atmežošana, atsavināšana, ierīcība.

Izbūvējot žogu uz Latvijas–Krievijas robežas, visa pierobeža ir atmežota. Līdz ar to šis posms ir vieglāks un VNĪ kā pasūtītājs ātrāk var organizēt darbus.

Kāds ir finansējums? Vai tas ir pietiekams?

Par žoga uz Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvi (apmēram 150 km) divās kārtās, ko veica “Citrus Solutions”, ir iztērēti 102,7 miljoni eiro. Lai darbi ritētu raitāk, šim nolūkam pērn tika atvēlēti papildu trīs miljoni eiro. Šogad žoga un infrastruktūras izbūvei plānojam atvēlēt 120 miljonus eiro.

Žoga izbūve uz robežas ar Krieviju patlaban ir plānošanas stadijā. Kamēr nav beigušies iepirkumi, nevēlētos spekulēt ar finansējumu. Ir zināmi izsoļu rezultāti diviem posmiem, respektīvi, 28 km būvniecībai būs nepieciešams ap 14,5 miljoniem eiro.

Ja salīdzina žoga izbūvi uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju, izmaksas par kilometru var atšķirties, ņemot vērā piemērotāko risinājumu. Ja iepirkums ir purvainā teritorijā, celtniecība būs dārgāka nekā žoga izbūve.

Kāds izskatās žogs uz austrumu robežas?

Latvijas žogs, vērtējot pēc metāla biezuma, ir līdzvērtīgs tam, kas uzstādīts uz robežas starp Lietuvu un Baltkrieviju. Žogu veido metāla stabi (četru metru augstumā), starp kuriem pieskrūvēti metāla režģi. Virs metāla stabiem un režģiem ir metāla dzeloņstieple pusmetra diametrā. Tā potenciālajiem robežpārkāpējiem apgrūtina robežas šķērsošanu.

GALERIJA

VNĪ publicitātes foto

5

Protams, jebkuru žogu var apzināti sabojāt, piemēram, izmantojot leņķa slīpmašīnu vai t. s. “fleksi”, pārgāžot pāri koku. Tāpat ir skaidrs, ka žogu var demontēt, tam var pārbraukt pāri smagā tehnika.

Mērķis, izbūvējot žogu, ir radīt šķērsli. Turpretī infrastruktūra – patruļtakas un ceļi, kas iet paralēli žogam, – nodrošina augstu robežsardzes mobilitāti. Tādējādi robežsardzes pārstāvji ar kvadriciklu, bagiju vai citu tehniku var ātri piekļūt konkrētajai vietai, tiklīdz tiek piefiksēts iespējamais robežas pārkāpējs, kas tuvojas žogam vai mēģina pārvarēt šķērsli.

Ja runājam par žogu kā aizsardzības līdzekli, tas pats par sevi neko neatrisina. Daudz vairāk ir nepieciešami sensori, digitālās tehnoloģijas, kameras u. c. līdzekļi, kas palīdz robežsardzei operatīvi reaģēt.

Kādas ir patruļtakas purvainās vietās vai teritorijās, kur atrodas publiskie ūdeņi?

Virs publiskajiem ūdeņiem ir izbūvēti ilgmūžīgie pontoni, kam apkārt ir betons un kas iet pāri ūdenstilpēm. Tie var kalpot vairākus gadu desmitus. Platums ir gana liels, lai pa pontoniem varētu pārvietoties ar kvadricikliem.

Piemēram, 2023. gadā žogs uz Latvijas–Baltkrievijas robežas tika izbūvēts 112 km, tostarp pāri četriem ezeriem tika izbūvēts pontona ceļš.

Attiecībā uz purvainajām teritorijām tajās tiek izbūvēts žogs, bet noteiktās vietās ir laipas, kurām var piekļūt ar bagijiem vai kvadricikliem.

GALERIJA

VNĪ publicitātes foto

4

Lasīju, ka žogā ir izbūvētas speciālas ejas, kas patlaban ir aizvērtas, bet kādreiz varētu atvērt, lai netraucētu dzīvnieku migrāciju.

Uz robežas ar Baltkrieviju jau ir izbūvētas noteiktas ejas un tādas plānotas arī uz robežas ar Krieviju (kopumā 15). Ar žoga izbūvi tiek skartas dzīvnieku migrācijas takas. Piemēram, meža susuriem, kas ir aizsargājamā suga, ir uzbūvētas spraugas.

2023. gada nogalē tika pieņemti vairāki grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā. Piemēram, 2023. gada 21. decembrī stājās spēkā grozījumi, kas paredz valstij tiesības vienpusēji atkāpties no saistībām, kuras nodibinātas ārējās robežas infrastruktūras izbūvei, ja to neizpilde apdraud vai var apdraudēt valsts robežas neaizskaramību un valsts drošības intereses.

Līdz 2019. gadam būvdarbus uz robežas ar Krieviju veica SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate” ” . Darbi tika apturēti, bet līgums ar Nodrošinājuma valsts aģentūru aizvien ir spēkā.

Esošais līgums noteic, ka ar SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate” ” ir saistības par izbūvēto apjomu un defektu novēršanu.

Likums paredz, ka VNĪ ir jāvērtē un jāizbeidz līgumsaistības ar SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate” ”, ja tas apdraud esošā projekta realizāciju. Pašlaik esam uzsākuši pārrunas ar būvuzņēmēju. Vienlaikus tas neietekmē faktu, ka nevaram būvēt to, kas nav uzbūvēts (patruļtakas, žogu u. c.).

Vai būvnieki saskaras ar apdraudējumu no nelegālo imigrantu puses? Vai žogs un esošā infrastruktūra netiek regulāri bojāta?

Ir dažādi. Pirms pāris mēnešiem Latvijā bija spēcīga vētra, kas nogāza vairākus kokus un daudzās vietās sabojāja žogu. Kāpēc tā notika? Ja Latvijas pusē koki ir izzāģēti drošā attālumā no žoga, tad Krievijas un Baltkrievijas pusē lielākoties nekas nav atmežots. Ja ir dabas stihija vai tiek veikta apzināta rīcība, kokus var nogāzt vai nozāģēt, lai tādējādi bojātu žogu.

Vēl viens aspekts ir likuma pārkāpēji no kaimiņvalsts puses. Metodes nav unikālas – zāģē, bojā žogu, mēģina nozāģēt koku, lai to uzgāztu virsū žogam un pārrāptos.

Tāpēc ir ļoti būtiski, lai kopā ar žoga izbūvi tiktu veidoti patruļceļi. Tādā gadījumā robežsardze var laikus reaģēt. Svarīgi ir arī tehnoloģiskie risinājumi, digitālā infrastruktūra. Žogs vairāk ir kā simbols robežas neaizskaramībai. Tas ir šķērslis. Lai robeža patiesi būtu aizsargāta, jāpastāv kompleksam risinājumam ar tehnoloģijām.

UzziņaI par tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) informē, ka ārējās robežas stiprināšanai nodrošinās elektroapgādes infrastruktūras izbūvi, optisko kabeļu tīklu infrastruktūras (tai skaitā optisko kabeļu savienojumu) izveidi, datu pārraides un apstrādes infrastruktūras ierīkošanu, perimetra uzraudzības infrastruktūras ieviešanu un sensoru uzstādīšanu.

LVRTC vada, īsteno un uzrauga tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi un ieviešanu, kā arī veic nepieciešamos iepirkumus.

LVRTC šobrīd ir noslēdzis līgumu ar komersantu par pirmā (nedaudz vairāk kā 100 kilometru) robežas posma aprīkošanu ar tehnoloģisko infrastruktūru. Ir uzsākta projektēšana tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvei. Tā ilgs gandrīz gadu, tomēr fiziskās infrastruktūras ierīkošanas pirmos darbus paredzēts sākt jau šajā gadā.

Paralēli tiek veikta cenu aptauja par visas Latvijas ārējās sauszemes robežas aprīkošanu. Līdz šī gada vasarai paredzēts to pabeigt un vienoties ar komersantiem par ārējās robežas aprīkošanas plānu.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
8
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI