Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Būtiskākā atšķirība starp savulaik izbeigto obligāto militāro dienestu, kurā iesauktajiem bieži bija jāveic ar armiju saistīti saimnieciski uzdevumi, piemēram, jāstrādā virtuvē un jāuzkopj teritorija, VAD patlaban koncentrējas uz pilnvērtīgu militāro apmācību ar atbilstošiem militāri tehniskajiem līdzekļiem.
FOTO: srž. Ēriks Kukutis
Patlaban norit darbs pie jaunās valsts aizsardzības koncepcijas, kurā nozīmīga loma atvēlēta šogad izveidotajam valsts aizsardzības dienestam kā visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas principu galvenajam vēstniekam Latvijas sabiedrībā.
Kādēļ Latvijā pēc ilgiem gadiem atkal sākts darbs pie lielas, labi apgādātas, apbruņotas un sagatavotas karavīru rezerves veidošanas, kāda būs tās nākotnes loma valsts aizsardzībā, un cik lielā mērā tā stiprinās Latvijas drošību? Par šiem un citiem ar valsts aizsardzību saistītiem jautājumiem pagājušajā nedēļā notika aizsardzības nozares ziņu portāla sargs.lv rīkotā diskusija “Valsts aizsardzības dienests – Latvijas aizsardzības fundamentālais balsts”.
Kopš Latvija 2007. gadā atteicās no obligātā militārā dienesta, aktuāls bijis jautājums par šī soļa pamatotību. “Pēc tābrīža aprēķiniem no ģeopolitiskā viedokļa, sapratām, ka mums nav tāda liela apdraudējuma un mums par miera nodrošināšanu vajadzēs rūpēties kaut kur tālu aiz valsts robežām. Tas vairāk bija orientēts uz Āzijas valstīm, Tuvajiem Austrumiem, kur vairāk bija vajadzīgs labi sagatavots profesionālā dienesta personāls,” situāciju pagājušā gadsimta 90. gados un šī gadsimta pirmajā desmitgadē, kad Latvijas bruņotie spēki koncentrējās uz darbību starptautiskajās misijās, raksturo Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors Imants Ziediņš.
“Bija cits priekšstats par apdraudējumu, cits priekšstats par to, cik ātri tas varētu materializēties,” papildina Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks, atgādinot, ka tolaik pāreja uz vienīgi profesionāliem bruņotajiem spēkiem, piemērotiem starptautiskām misijām, bija raksturīga tendence NATO valstīs un arī plašākā mērogā.
Situācija nozīmīgi mainījās 2014. gadā, kad Krievija okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, taču radikālu pavērsienu priekšstatos par valsts aizsardzību un tās nodrošināšanu ienesa pilna mēroga iebrukums pagājušā gada februārī. “Profesionālā dienesta karavīru un zemessargu ir mazāk par vienu procentu no kopējā valsts iedzīvotāju skaita. Tas ir par maz, lai stātos pretī tam ļaunumam, agresijai un ļoti brutālajām metodēm, ko īsteno Krievija,” skaidro Aizsardzības ministrijas (AM) Aizsardzības plānošanas un analīzes departamenta Struktūras un militārā personāla attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Liene Liepiņa.
Latvijas aktīvajos bruņotajos spēkos patlaban ir 6700 profesionālā dienesta karavīru un 10 000 zemessargu, kā arī 36 000 rezerves karavīru, liecina AM mājaslapā pieejamā informācija. NBS mērķis ir strukturāli labi organizēti un ātri reaģēt spējīgi valsts aizsardzības spēki apmēram 31 000 cilvēku apjomā, informē I. Ziediņš.
Viņš norāda: “Bez valsts aizsardzības dienesta (VAD) un visu iesaucamā vecuma pilsoņu iesaistes šis uzdevums nav sasniedzams.” Līdztekus, kā skaidro NBS pārstāvis, VAD likumā, kurš ir jāskata kopsakarā ar Militārā dienesta likumu, ir noteikts, ka VAD karavīrus pirmos piecus gadus pēc aktīvā dienesta ieskaita aktīvajā rezervē, no kuras ik gadu septiņas dienas viņus var iesaistīt apmācībās militāro iemaņu nostiprināšanai.
Būtiskākā atšķirība starp savulaik izbeigto obligāto militāro dienestu, kurā iesauktajiem lielā mērā bija jāveic ar armiju saistīti saimnieciski uzdevumi, piemēram, jāstrādā virtuvē un jāuzkopj teritorija, VAD patlaban koncentrējas uz pilnvērtīgu militāro apmācību ar atbilstošiem militāri tehniskajiem līdzekļiem, norāda eksperti.
2020. gada septembrī Saeima apstiprināja valsts aizsardzības koncepciju, kura kā vienu no valsts aizsardzības virzieniem paredz visaptverošu valsts aizsardzību. Koncepcija noteic, ka “visaptverošas valsts aizsardzības mērķis ir nodrošināt, ka valsts institūcijas, sabiedriskās organizācijas un pilsoņi vēlas aizstāvēt valsti un ir gatavi nodrošināt atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un īstenot vitāli svarīgas funkcijas sabiedrības un tautsaimniecības pastāvēšanai, kā arī civilās aizsardzības darbību kara laikā”.
Valsts aizsardzības dienestam, kurš tieši vai netieši ir saistīts ar lielu daļu valsts iedzīvotāju, ir būtiska loma visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas attīstībā, skaidro L. Liepiņa: “Runājam par katra cilvēka lomu un iesaisti savas valsts aizstāvēšanā – ar vēlmi un apņemšanos vien ir par maz; ir jābūt arī praktiskajām iemaņām.”
“VAD pēc būtības ir mēģinājums mainīt sabiedrisko līgumu Latvijā; mainās sabiedrības attiecības ar valsti,” secina T. Rostoks.
Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors norāda: “Ja VAD apjoms pakāpeniski tiek palielināts, tad tas kļūst par milzīgu katlu, kurā nonāk jaunieši no dažādām vidēm (“burbuļiem”). Viņiem ir jāstrādā kopā ar jauniešiem, ar kuriem citos apstākļos, dzīvojot civilajā dzīvē, nesatiktos – no dažādiem reģioniem, dažādām pieredzēm.”
Otrkārt, VAD kā militāra struktūra rada apstākļus jauniešu sadarbībai komandā – pretstatā civilajā sabiedrībā dominējošajam individuālismam. Tādējādi, kā spriež T. Rostoks, ilgākā laika posmā VAD, kurā līdzās latviešiem dien arī mazākumtautību pārstāvji, ir instruments, kas veicina sabiedrības integrāciju un tās vienotību ar valsts aizsardzības spēkiem.
Patlaban no 253 jauniešiem, kuri pieteikušies VAD, aptuveni 90% pret to ir pozitīva attieksme, un daļa no viņiem savu nākotni saista ar NBS vai cenšas izdibināt šādas saistības iespējamību, atklāj I. Ziediņš. Aizsardzības ministrija, kā skaidro L. Liepiņa, vēl raudzīsies, kā mainās jauniešu attieksme pret dienestu un valsti VAD laikā.
“Paredzēts, ka gan šogad iesauktie, gan nākamo iesaukumu valsts aizsardzības dienesta karavīri tiks ne tikai sagatavoti prioritārajās specialitātēs Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju attīstības projektos, bet arī izglītoti noturības jautājumos. Līdz ar to šie karavīri kļūs par visaptverošas valsts aizsardzības principu galvenajiem vēstniekiem Latvijas sabiedrībā,” vēsta AM.
Aizsardzības ministrija informē: VAD otrajam iesaukumam brīvprātīgi pieteikušies 224 pilsoņi. Saņemot vajadzīgo izvērtējamo kandidātu skaitu, ir pieņemts lēmums augustā neveikt obligāto iesaukšanu pēc nejaušības principa. Vienlaikus līdz šīgada 1. septembrim pilsoņiem ir iespēja brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienesta alternatīvajai piecu gadu apmācības programmai Zemessardzē, izmantojot vienoto rekrutēšanas platformu klustikaravirs.lv. 11 mēnešu ilgajā valsts aizsardzības dienestā 2024. gadā tiks iesaukti 600 jaunieši: 120 personas janvāra iesaukumā, savukārt 480 personas – jūlija iesaukumā.
