Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā starptautiskajām sankcijām ir arvien pieaugoša loma konflikta risināšanā. LV portāls skaidro, kas ir sankcijas, kādi ir to veidi un kas par ko Latvijā ir atbildīgs, lai tās tiktu ievērotas.
Eiropas Savienība 6. oktobrī apstiprināja jau astoto sankciju paketi pret Krieviju, bet 20. oktobrī pieņemtas arī sankcijas pret Irānu par dronu piegādi Krievijai, kas tiek izmantoti uzbrukumiem Ukrainas civilajai infrastruktūrai.
Sankcijas ir ārpolitikas instruments, kura mērķis ir nevardarbīgā ceļā novērst starptautisko tiesību pārkāpumus, skaidro Ārlietu ministrija kā koordinējošā iestāde sankciju jautājumos.
Sankcijas ļauj reaģēt uz starptautiskās drošības izaicinājumiem, neizmantojot militāru spēku. To mērķis ir demokrātisku iekārtu un cilvēktiesību ievērošanas atbalstīšana, kā arī starptautiskās drošības sistēmas stiprināšana.
Sankcijas ir pret valsti, režīmu, vienību vai personu (fizisku vai juridisku) vērsti pasākumi par starptautisko tiesību pārkāpumiem, visbiežāk – pret konkrētām personām, grupām, vienībām ar uzdevumu mainīt to uzvedību.
Sankcijas ir arī risku pārvaldības rīks, lai samazinātu riskus, kas starptautiskajai drošības un uzņēmējdarbības videi var rasties, ja prettiesiska rīcība netiek novērsta.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
