Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
NILLTPF likuma subjekts pieņem lēmumu par atturēšanos no darījuma veikšanas, ja darījums saistīts vai ir pamatotas aizdomas, ka tas saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu, vai ir pamatotas aizdomas, ka līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šā noziedzīgā nodarījuma mēģinājumu. Likuma subjektam par atturēšanos no darījuma veikšanas ir nekavējoties jāziņo Finanšu izlūkošanas dienestam.
LV portāla infografika.
Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pērn saņēmis par 11,4% vairāk ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, nekā 2021. gadā, liecina informācija dienesta publicētajā 2022. gada pārskatā. Visvairāk ziņots par autonomu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un ar to saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī par nodokļu noziegumiem. Krietni vairāk nekā iepriekš saņemti ziņojumi par iespējamu sankciju apiešanu. Pērn iesaldēti līdzekļi 357,25 miljonu eiro apmērā.
Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPF) likuma 50. panta pirmajai daļai FID pamatuzdevums ir veikt aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, uzglabāt, analizēt un sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot NILLTPF vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai.
2022. gadā FID kopumā saņēma 6384 aizdomīgu darījumu ziņojumus un 91 382 sliekšņa deklarācijas (par 46% vairāk nekā 2021. gadā). Pērn visvairāk tika ziņots par autonomu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (NILL) un ar to saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, nepatiesu ziņu sniegšanu par darījuma/finanšu līdzekļu īpašnieku vai patieso labuma guvēju.
Nākamais visvairāk ziņotais noziedzīga nodarījuma veids bija nodokļu noziegumi.
Aizdomīgu darījumu ziņojumu skaita pieaugums saistāms arī ar to, ka palielinājies aizdomīgu darījumu ziņojumu par atturēšanos skaits no likvidējamām kredītiestādēm, kā arī likuma subjekti aktīvāk ziņojuši par iespējamu NILL, kas saistīta ar nacionālajiem predikatīvajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, piemēram, korupciju, krāpšanām.
Īpaši 2022. gada kontekstā jāatzīmē aizdomīgu darījumu ziņojumu skaita pieaugums par iespējamu Eiropas Savienības (ES) sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju apiešanu. Pērn no likuma subjektiem saņemts 281 aizdomīga darījuma ziņojums (2021. gadā – 12) par iespējamu sankciju apiešanu.
Minētais saistāms ar to, ka, neskatoties uz ES 2022. gadā noteiktām būtiskām sankcijām pret Krieviju, virkne juridisko un fizisko personu mēģina turpināt iepriekš īstenoto sadarbību ar sankcionētām personām vai nodrošināt sankcionētu preču nelikumīgu apriti.
Atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13. pantam FID ir kompetentā institūcija cīņā pret starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu finanšu ierobežojumu izpildē.
FID, pastāvot pamatotām aizdomām, ka notiek vai ir veikts noziedzīgs nodarījums, tajā skaitā NILLTPF vai šo noziedzīgo nodarījumu mēģinājums, ir tiesības lemt par līdzekļu pagaidu iesaldēšanas uzsākšanu, izdodot atbilstošu rīkojumu.
Kopumā 2022. gadā FID ir pieņēmis lēmumus par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku (gan pēc NILLTPF likuma subjekta atturēšanās, gan pēc savas iniciatīvas vai ārvalstu analogā dienesta lūguma) 357,25 miljonu eiro apmērā.
Pērn iesaldēto līdzekļu apmēra palielinājums saistāms ar atturēšanās ziņojuma skaita pieaugumu no likvidējamām kredītiestādēm un FID koncentrēšanos uz šo ziņojumu izvērtēšanu, analīzi, identificējot ievērojamu autonomās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumu skaitu.
2022. gadā iesaldēto līdzekļu kopsummā nav ietverta iesaldēto finanšu instrumentu un nekustamo īpašumu vērtība, jo tā uz iesaldēšanas brīdi ne vienmēr ir precīzi nosakāma un laika gaitā var būtiski mainīties, tādējādi radot ievērojamas nesakritības starp iesaldēto un vēlākos procesa posmos arestēto un konfiscēto līdzekļu un mantas aplēsto apmēru.
2022. gadā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, lielākā daļa līdzekļu iesaldēti juridiskām personām – 86%, bet fiziskām personām – 14%.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
