Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ekrānuzņēmums no LV portāla videoanimācijas “Negodīgiem darboņiem palikt “neizgaismotiem” ir arvien grūtāk”.
Nereti Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) darbu skata tikai iesaldēto līdzekļu apjoma kontekstā, taču šīs institūcijas darbības lauks ir daudz plašāks. FID analizē finanšu datus un saņemtos ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas, novērtē naudas atmazgāšanas riskus dažādās nozarēs, sniedz tiesībsargājošajām iestādēm informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un citu finanšu un ekonomisko noziegumu atklāšanai.
FID darbību regulē Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likums. Dienesta mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai un apturēt noziedzīgās naudas apriti.
Dienesta pamatuzdevumi ir:
Viena no galvenajām FID darbības jomām ir finanšu izlūkošana. Tā ir datu apkopošana un analīze par personu (gan fizisko, gan juridisko) veiktajiem finanšu darījumiem. Finanšu izlūkošanas mērķis ir izprast finanšu darījumu būtību, lai identificētu iespējamās noziedzīgās darbības, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, korupciju, sankciju apiešanu, cilvēktirdzniecību vai kādu citu noziedzīgu darbību.
FID pārstāvis skaidro, ka ir divu veidu ziņojumi, kas atbilstoši NILLTPFN likumam ir jāsniedz FID. NILLTPFN likuma 3. pantā noteikti likuma subjekti, kuriem ir pienākums sniegt informāciju par aizdomīgiem darījumiem. Savukārt Ministru kabineta noteikumu Nr. 550 “Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu” 14. pants nosaka, kādiem likuma subjektiem un par kādām summām ir jāiesniedz sliekšņa deklarācijas.
Ziņojums par aizdomīgiem darījumiem ietver informāciju par klienta darījumiem (vai darbībām), kas rada aizdomas, ka tajos iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.
NILLTPFN likuma 3. pants noteic subjektu loku, kam ir pienākums ziņot FID par katru aizdomīgu darījumu, piemēram, bankas, maksājumu iestādes, valūtas maiņas iestādes, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti notāri, izložu un azartspēļu organizētāji, nekustamā īpašuma darījumu starpnieki. Faktiski arī šajā pantā nenorādītajām personām, kā arī valsts institūcijām, atvasinātām publiskām personām un to institūcijām ir pienākums sniegt FID informāciju par aizdomīgiem darījumiem.
Atšķirībā no sliekšņa deklarācijām ziņojumos par aizdomīgiem darījumiem uzsvars tiek likts ziņotāja aizdomām, ka ir noticis vai notiek noziedzīgs nodarījums, bet darījumā iesaistītajai naudas summai ziņošanas brīdī nav nozīmes.
Sliekšņa deklarāciju gadījumā minētie Ministru kabineta noteikumi nosaka ļoti konkrētas naudas summas, par kurām ir jāiesniedz deklarācijas. Tās ir dažādas, un tiek ņemts vērā darījuma veids. Piemēram, izložu un azartspēļu organizētājiem izmaksājamais laimests, summa, par kuru jāiesniedz deklarācija, ir 2 000 eiro, savukārt pārrobežu maksājumiem tā ir 500 000 eiro vai vairāk. “Šajā gadījumā nav svarīgi, vai likuma subjektam ir aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai nav. Ja darījuma summa pārsniedz noteikto slieksni, ir jāiesniedz deklarācija,” saka FID pārstāvis.
FID gadā saņem apmēram 60 000 sliekšņa deklarāciju. “Katru no tām padziļināti neanalizējam, informāciju galvenokārt izmantojam stratēģiskās analīzes nolūkiem, dažādiem pētījumiem, piemēram, par azartspēļu sektoru, valūtas maiņas iestādēm,” skaidro FID pārstāvis. “Sliekšņa deklarācijas izmantojam arī kā papildu informāciju, ja veicam analīzi par kādu personu vai uzņēmumu, – no kurienes tiek saņemta nauda, kādi darījumi tiek veikti u. c. Tas analīzei dod papildu kontekstu. Ja gatavojam eksperta atzinumu, kuru sūtām tiesībsargājošajām iestādēm, tajā noteikti iekļausim arī informāciju no sliekšņa deklarācijām, ja tiks identificēta tāda nepieciešamība.”
Sliekšņa deklarācijas arī papildina informācijas analīzi, ja par personu vai uzņēmumu ir iesūtīti aizdomīga darījuma ziņojumi. Piemēram, sliekšņa deklarācija var parādīt, ka, iespējams, persona dzīvo pāri saviem ienākumiem, par lielām summām tiek spēlētas azartspēles, par ievērojamām summām tiek mainīta valūta u. tml., un tas neatbilst personas deklarētajiem ienākumiem.
Sliekšņa deklarācijas tiek izmantotas arī starptautiskās sadarbības jomā. Ja tiek saņemts informācijas pieprasījums par konkrētu personu un par šo personu ir iesniegtas arī sliekšņa deklarācijas, tās tiek nosūtītas sadarbības partneriem.
Kā jau iepriekš tika minēts, aizdomīga darījuma ziņojumiem summa nav kritērijs. Informācija var tikt iesniegta arī par nelielām summām, ja likuma subjektam ir aizdomas, ka darījumā iesaistītie līdzekļi gūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai ir saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu. Visvairāk aizdomīgu darījumu ziņojumu tiek iesniegts par krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, naudas atmazgāšanu, koruptīviem darījumiem.
Patlaban aktuāla ir arī starptautisko sankciju apiešana, kas ir saistīts ar Krieviju. Ja iepriekšējos gados FID par iespējamiem sankciju pārkāpumiem saņēma 12–13 ziņojumu gadā, tad šogad – jau ap 100.
Joprojām ne tikai Valsts policija, bet arī FID daudz aizdomīgu darījumu ziņojumu saņem par krāpšanām, kur personas ir uzķērušās ieguldījumiem kriptovalūtā. Ļoti bieži cilvēki uzticas svešiniekiem, notic lieliskām peļņas iespējām, nodod savus internetbankas datus, kodu kartes un karšu informāciju. Līdz ar to krāpnieki rīkojas ar cietušo kontiem, paņem ātros kredītus uz cietušā vārda, aizskaita prom vai samaina naudu kriptovalūtā. Šādā veidā cilvēki tiek apkrāpti par vairākiem desmitiem tūkstošu eiro.
“Par krāpšanas gadījumiem nereti ziņo arī bankas, kas brīdina personu, ka, visticamāk, tā tiek apkrāpta, taču persona ir pārliecināta, ka investē kriptovalūtā, un turpina pārskaitīt naudu,” atklāj FID pārstāvis. “Tās ir lielas organizētas shēmas, kuras tiek izmantotas plašākā starptautiskā mērogā.”
Starp aizdomīga darījuma ziņojumiem ir sastopami ziņojumi par korumpētām ārvalstu amatpersonām, kuras veic neizskaidrojami lielus pārskaitījumus starp ofšora bankas kontu ārvalstīs un bankas kontu Latvijā.
Kā piemēru FID pārstāvis min nesenu gadījumu, kad banka ziņoja par aizdomīgu darījumu, – bankas kontā vienā darījumā tika pārskaitīti vairāki miljoni dolāru no ofšora bankas konta, kuram patiesais labuma guvējs ir kādas valsts parlamenta deputāts. Nauda no Latvijas konta tika pārskaitīta tālāk uz citu valstu ofšoru kontiem. Šādos gadījumos bieži vien iespējamais koruptīvais noziedzīgais nodarījums, kura rezultātā ir iegūti līdzekļi, ir noticis ārvalstīs, un par to tiek informēti ārvalstu kolēģi.
Ik gadu FID saņem ap 5 000 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem. Visvairāk – apmēram 95% – iesūta bankas. Ziņojumi tiek sadalīti atbilstoši FID iekšējai prioritāšu matricei – augstākās, vidējās un zemākās prioritātes ziņojumi.
Kādi ir kritēriji, lai padziļināti analizētu ziņojumu? “Kritēriji ir dažādi. Tā var būt iesaistītā naudas summa, iespējamais noziedzīgais nodarījums, respektīvi, par kādām aizdomām ir ziņots, kā arī virkne citu pazīmju, kuras detalizētāk nevar atklāt,” atbild FID pārstāvis.
Piemēram, ja ziņojums ir par krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ir svarīga iesaistītā summa. Nodokļu jomā krimināli sodāma darbība ir tikai tad, ja nodokļos nenomaksātā summa veido lielus apmērus, – šobrīd virs 25 000 eiro. Krāpšanas gadījumos, ja ir izkrāptas lielas naudas summas, ir vairāki cietušie, FID vērtēs, vai iesaistīties, jo, iespējams, tas ir plašāks krāpnieku tīkls, un iestāde ar savām zināšanām var palīdzēt policijai izmeklēšanā.
FID pārstāvis skaidro, ka ir ziņojuma veidi, kur summai nebūs nekādas nozīmes, piemēram, ja tā būs terorisma un/vai proliferācijas finansēšana, cilvēktirdzniecība, sankciju apiešana, korupcija u. tml. Visi šāda veida ziņojumi tiks analizēti padziļināti un prioritāri.
Brīdī, kad visa pieejamā informācija ir apkopota, attiecīgā nodaļa noformē ziņojumu un nosūta atbilstošajai tiesībsargājošajai iestādei. Pamatā FID ziņojumus sūta uz Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi, arī uz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldi, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Valsts drošības dienestu.
“Tie ir lieli, apjomīgi dokumenti, ar vairākiem pielikumiem, dažādām shēmām – sekojam līdzi gan naudas izcelsmei, gan turpmākajai kustībai,” tā FID pārstāvis.
FID ir tiesības izdot rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu, ja rodas pamatotas aizdomas, ka notiek vai ir veikts noziedzīgs nodarījums, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma vai proliferācijas finansēšana vai šo noziedzīgo nodarījumu mēģinājums.
FID pārstāvis skaidro, ka ir divu veidu līdzekļu iesaldēšanas gadījumi. Pirmais skar bankas, kas ziņo par atturēšanos no darījuma veikšanas. Šādā gadījumā FID piecu darba dienu laikā ir jāpasaka, vai atturēšanās no darījuma ir vai nav likumīga, pamatota un vai personai noteiktais tiesību ierobežojums ir samērīgs.
Ja atturēšanās ir bijusi likumīga, pamatota un ja personai noteiktais tiesību ierobežojums ir samērīgs, FID izdod bankai rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu uz 40 dienām. Gadījumā, ja ir aizdomas par saistību ar terorismu, līdzekļu iesaldēšanas termiņš ir seši mēneši.
“FID 40 dienu laikā ir jāizlemj un jāsaprot, vai darījums satur noziedzīgas darbības un naudas atmazgāšanu. Ja šāda informācija nav iegūta, FID izdod rīkojumu pārtraukt līdzekļu iesaldēšanu. Savukārt, ja FID ir pamats uzskatīt, ka notiek noziedzīgas darbības, tiek izdots jauns rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu uz 45 kalendārajām dienām,” stāsta FID pārstāvis. “Brīdī, kad ir izdots rīkojums, ir desmit darbadienas, lai sagatavotu FID atzinumu tiesībsargājošajām iestādēm. Parasti to cenšamies izdarīt iespējami ātrāk, jo 35 (vai, ja iespējams, – 45) dienas ir dotas arī tiesībsargājošajām iestādēm uzsākt kriminālprocesu, pieņemt lēmumu par līdzekļu arestu kontā.”
Līdzīgā veidā var tikt iesaldēti gan kustamie, gan nekustamie īpašumi – mājas, dzīvokļi, automašīnas, zelta stieņi.
Līdzekļu iesaldēšanu var iniciēt arī FID. Tas var notikt, ja dienests saņem aizdomīga darījuma ziņojumu bez atturēšanās veikt darījumu vai tiek saņemts aizdomīga darījuma ziņojums no cita subjekta vai jebkuras citas personas sniegtā vai pieejamā informācija, kas var liecināt par aizdomām. Līdzekļu iesaldēšanu var veikt arī tad, ja FID redz, ka sadarbības partnera kontā ir saņemti noziedzīgi iegūti līdzekļi, vai pēc ārvalstu kolēģu lūguma.
“Tajā brīdī, kad tiek izdots līdzekļu iesaldēšanas rīkojums pēc FID iniciatīvas, dienestam jau ir pamatotas aizdomas par noziedzīgu nodarījumu, par to vairs nav šaubu,” saka FID pārstāvis. “Tie būs fakti ar datumiem, darījumiem, personām, dokumentiem.”
Tālāk ar FID informāciju strādā tiesībsargājošās iestādes, kuras izlemj, vai tiek uzsākts kriminālprocess, vai arestē īpašumu vai līdzekļus kontā, veic izmeklēšanas darbības un nosūta lietas materiālus uz tiesu.
Nereti par FID darbību sabiedrībā valda maldīgi uzskati. Piemēram, FID tiek piesaukts, ja kādam klientam banka neatver kontu. “FID nav iesaistīts ne banku kontu atvēršanā, ne aizvēršanā, nekad nekonsultējam bankas vai citus subjektus, vai turpināt vai neturpināt sadarbību,” uzsver FID pārstāvis.
FID arī nekad personai neliks pierādīt, par kādu naudu nopirkts, piemēram, televizors. Dienests nekad neizvaicā un nepratina personas, to dara likuma subjekts, piemēram, banka vai policija.
“Tāpat saņemam iesniegumus no personām ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu, taču tos ierosina tiesībsargājošās institūcijas, nevis FID,” norāda FID pārstāvis.
Līdz šīgada 26. septembrim, FID saņēmis 4 814 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem. Kopumā tiesību aizsardzības iestādēm nodoti 428 materiāli. Savukārt finanšu līdzekļi iesaldēti 320 127 192,29 eiro apmērā.
Moneyval ceļvedis un pasākumu plāns 2019. gadam
Pasākumu plāns 2020.–2022. gadam
Pasākumu plāns 2022. gadam
