Lai apkopotu aktuālo informāciju un sniegtu praktiskus ieteikumus politikas veidotājiem, Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar biedrību “Latvijas ilgtspējas klasteris” HyTruck projekta ietvaros ir izstrādājis politikas pētījumu par ŪUS tīkla attīstības iespējām Baltijas jūras reģionā. Pētījums balstīts ES normatīvajos aktos un HyTruck projekta laikā sagatavotajos analītiskajos materiālos, izvērtējot tehniskos, normatīvos un finanšu aspektus, kas ietekmē ūdeņraža mobilitātes attīstību un valstu gatavību infrastruktūras izveidei. Tas sniedz ieteikumus ES, nacionālā un reģionālā līmeņa politikas veidotājiem.
Policy Recommendations for Strengthening the Regulatory Framework and Support Measures for Green Hydrogen Refuelling Stations in the Baltic Sea RegionGalvenie secinājumi
- Savstarpējā atkarība starp stacijām un transportlīdzekļiem
ŪUS ekonomiskā pamatotība ir atkarīga no pietiekama ūdeņraža kravas automobiļu skaita, bet autoparku īpašnieki savukārt investē tikai tad, ja ir uzticams staciju tīkls. Lai šo situāciju pārvarētu, nepieciešama koordinēta valsts rīcība un publiskais atbalsts.
- Normatīvo aktu nepilnības Baltijas valstīs
Latvijā, Lietuvā un Igaunijā trūkst pilnīgu nacionālo tehnisko standartu ŪUS attīstībai, un atļauju process ir laikietilpīgs. ES standarti (piemēram, ISO 19880) nav pilnībā integrēti valstu normatīvajos aktos. Somijā normatīvais regulējums ir izstrādāts un ir spēkā, taču tirgus attīstība ir sākuma posmā.
- Nepietiekams finansiālais atbalsts, īpaši ekspluatācijas izmaksām
Ūdeņraža tehnoloģijas ir dārgākas par fosilajām alternatīvām, tādēļ svarīgs ir gan investīciju (CapEx), gan ekspluatācijas (OpEx) atbalsts. Šāds atbalsts daudzviet trūkst, tostarp Latvijā un Igaunijā. Kā liecina Vācijas piemērs, CO₂ bāzētas ceļu nodevas var sniegt līdz 30 000 EUR ietaupījumu gadā uz vienu kravas auto, uzlabojot ūdeņraža transporta izmaksu konkurētspēju.
- Atšķirīgs gatavības līmenis Baltijas jūras reģiona valstīs
Vācija, Polija un Zviedrija aktīvi attīsta ŪUS tīklu un piedāvā atbalsta programmas. Latvija, Lietuva un Igaunija ir sākuma posmā un tām jāstiprina normatīvais regulējums, atļauju process un finanšu instrumenti. Latvijā ieteicams sākt ar modulārām ŪUS (0,5 t/dienā) risinājumiem un nodrošināt agrīnu pieprasījumu, iesaistot “enkura klientus”.
- Pārvaldība un ilgtspējīga pieeja
Ūdeņraža infrastruktūras attīstība prasa koordinētu pārvaldību starp valstīm un reģioniem. Politikā jāiekļauj aprites ekonomikas principi, dzīves cikla pieeja un prasības par iekārtu pārstrādi. Publiskajam finansējumam jānodrošina droša, ilgtspējīga un nākotnes vajadzībām pielāgojama ūdeņraža ekosistēma.
Kam pētījums ir noderīgs
Dokuments paredzēts:
- ES institūcijām, sagatavojot atbalsta instrumentus transporta dekarbonizācijai;
- ministrijām, izstrādājot politikas un investīciju plānus;
- pašvaldībām, kas iesaistītas infrastruktūras plānošanā un atļauju izsniegšanas procesos;
- nozares uzņēmumiem un investoriem;
- pētniekiem un projektu īstenotājiem.
Šis dokuments tika izstrādāts Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.–2027. gadam līdzfinansētā projekta “HyTruck” ietvaros, kas tiek īstenots no 2023.–2025. gadam. Latvijā projektu ievieš Vidzemes plānošanas reģions.
Projekta mērķis ir atbalstīt valsts un reģionālā līmeņa iestādes ūdeņraža uzpildes staciju (ŪUS) tīkla plānošanā un attīstībā smagajam kravas transportam Baltijas jūras reģionā. Projekts veicina saskaņotu tehnisko standartu ieviešanu pārrobežu mērogā. ŪUS tīkla izveide ir daudzpakāpju process, kurā jāņem vērā telpiskie, ekonomiskie, vides un tehnoloģiskie aspekti.
ŪUS attīstību Eiropas reģionos ietekmē Eiropas Savienības regulējums, valstu politikas un finanšu atbalsta instrumenti, kas veicina pāreju uz tīrākiem transporta risinājumiem. HyTruck projekts palīdz nodrošināt koordinētu un ilgtspējīgu ŪUS tīkla attīstību smagajam transportam Baltijas jūras reģionā, ievērojot Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulas (AFIR) prasības par ūdeņraža uzpildes staciju izbūvi TEN-T pamattīklā līdz 2030. gadam.
Plašāka informācija par projektu un tā ietvaros izstrādātajiem telpiskās plānošanas rīkiem, veiktajiem pētījumiem, kā arī cita noderīga informācija šeit.
