Kā iepriekšējos gados, tā arī šogad Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) ļoti aktuāls ir darbs ar Latvijas “vēsturiskā” riska profila lietām, kad Latvijas finanšu sistēma ir tikusi izmantota kā posms noziedzīgi iegūtu līdzekļu, kuru izcelsme visbiežāk ir saistīta ar ārvalstīs (tostarp NVS valstīs) veiktajiem noziegumiem, legalizācijai.
2022. gada pirmajā pusē FID saņēma ievērojami lielāku ziņojumu apjomu par aizdomīgiem darījumiem no likvidējamām kredītiestādēm, kuros kredītiestāde atturējās no darījuma veikšanas, nekā iepriekšējos periodos. Sešu mēnešu laikā saņemts 701 ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas no likvidējamām kredītiestādēm, informē dienests.
Sešu mēnešu laikā saņemts 701 ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas no likvidējamām kredītiestādēm.
Pieaugot ziņojumu skaitam, izdots vairāk rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu gan skaitā, gan apjomā – 2022. gada pirmajos sešos mēnešos FID izdevis 317 rīkojumus par līdzekļu iesaldēšanu 225,38 miljonu eiro apmērā. Pērn tika iesaldēti 209,63 miljoni eiro.
Uzzini vairāk >>
No fiziskām personām iesaldētajiem līdzekļiem sadalījumā pēc fiziskas personas pases valsts visvairāk līdzekļu iesaldēti Krievijas un Azerbaidžānas valstspiederīgajiem, savukārt Latvijas valstspiederīgajiem iesaldēti līdzekļi 0,47 miljonu eiro apmērā.
Sadalījumā pēc juridisko personu reģistrācijas valsts visvairāk līdzekļu iesaldēti Apvienotajā Karalistē, Britu Virdžīnu salās, Māršala salās un Seišelu salās reģistrētiem uzņēmumiem, turpretī Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem iesaldēti līdzekļi 5,55 miljonu eiro apmērā. Sadalījumā pēc juridisko personu patieso labuma guvēju pases valstīm pārliecinoši visvairāk līdzekļu iesaldēti Krievijas valstspiederīgajiem piederošiem uzņēmumiem, informē FID.
Sankciju pārkāpumi
FID 2021. gada pārskatā minēts, ka pērn saņemti 5729 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, kas ir par 18,5% vairāk nekā 2020. gadā. Savukārt 2022. gada pirmajos sešos mēnešos saņemti jau 3428 ziņojumi. Salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem, būtiskāko ziņojumu skaita pieaugumu absolūtos skaitļos nodrošināja ziņojumi no likvidējamām kredītiestādēm, informē FID.
Vērtējot saņemtos ziņojumus no citiem likuma subjektiem dinamikā ar iepriekšējiem periodiem, 2022. gada pirmajā pusē proporcionāli visstraujāk pieauga ziņojumu skaits par sankciju apiešanu. Sešos mēnešos saņemti 44 ziņojumi, kas vairākas reizes pārsniedz gan 2021., gan 2020. gadā saņemto ziņojumu skaitu par sankciju apiešanu.
Kopš Krievijas uzsāktās militārās agresijas pret Ukrainu un tās rezultātā noteiktajām Eiropas Savienības sankcijām, nozīmīga FID darba daļa tiek vērsta uz jautājumiem, kas saistīti ar sankcijām un to apiešanu un ir FID kompetencē. Līdz 22. jūlijam FID ir saņēmis 54 ziņojumus ar aizdomām par sankciju apiešanu. Tos FID apstrādā prioritārā kārtībā. Šajā jomā norit veiksmīga sadarbība ar privāto sektoru, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, VID, Valsts drošības dienestu, Ģenerālprokuratūru un citām valsts iestādēm, uzsver FID.
Jāatgādina, ka FID ziņošanas sistēma 2021. gada oktobrī tika mainīta no iepriekšējās e-ziņošanas sistēmas uz jauno goAML sistēmu, kuras viena no priekšrocībām ir spēja detalizēti fiksēt dažādus analīzes posmus no ziņojuma par aizdomīgu darījumu līdz informācijas nosūtīšanai tiesībaizsardzības iestādēm. No 2022. gada FID maina ziņojumu virzības uzskaiti, bet vēl notiek darbs pie statistikas vākšanas un atspoguļošanas izstrādes.
Plašāk par tēmu >>
FID šīgada prioritātes
Viens no FID darbības pamatprincipiem ir uz risku balstīta pieeja, proti, fokusēties uz tiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas rada būtiskākos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas draudus Latvijā. Tie ir: izvairīšanās no nodokļu nomaksas un korupcija, akcīzes preču un narkotisko vielu nelikumīga aprite, t. sk. kontrabanda, kā arī noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu, it īpaši krāpšana, kas izdarīta lielā apmērā, skaidro FID. Šī iemesla dēļ FID turpina uzlabot sadarbību operacionālā līmenī ar Valsts policiju (VP), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID).
Savukārt stratēģiskā līmenī, sadarbojoties privātajam un publiskajam sektoram, FID strādā pie kopīgas izpratnes veicināšanas par koruptīvu noziegumu, cilvēku tirdzniecības indikatoriem u. c. Tuvākajā laikā plānota sadarbība arī noziedzīgu nodarījumu nodokļu jomas indikatoru definēšanā, lai uzlabotu sadarbību starp privāto un publisko sektoru.
Tāpat FID pievērš uzmanību jauno tehnoloģiju (galvenokārt virtuālo aktīvu) izmantošanai finanšu noziegumu veikšanā gan operacionālās, gan stratēģiskās analīzes līmenī. Šajā jomā FID plāno spēcināt tehnoloģisko kapacitāti, lai ar augstu efektivitāti varētu atklāt noziegumus, kuri notiek virtuālo aktīvu vidē, tostarp sadarbojoties ar VP, VID, KNAB un citām iesaistītajām institūcijām.
Būtiska FID prioritāte 2022. gadā ir arī darba sākšana pie Nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējuma ziņojuma par 2020.–2022. gadu.
