Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika. Avots: FID
Valsts policija 2021. gadā arestējusi, iespējams, noziedzīgi iegūtu mantu kopumā 1,53 miljardu eiro vērtībā – tas ir par 991 miljonu eiro vairāk nekā 2020. gadā. Savukārt Finanšu izlūkošanas dienests pērn pieņēmis rīkojumus par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku 209,63 miljonu eiro apmērā.
Kopā ar Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) turpinās intensīvs darbs, notiek aktīvas izmeklēšanas, īpaši saistībā ar likvidējamo kredītiestādi “ABLV Bank”, 21. februārī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, atskaitoties par Valsts policijas 2021. gada darbības rezultātiem, stāstīja dienesta priekšnieks Armands Ruks.
Valsts policija no noziedzīgi iegūtiem naudas līdzekļiem 68 779 646 eiro apmērā valsts budžetā ieskaitījusi 68 190 861 eiro, bet 588 785 eiro atdoti īpašniekiem. Salīdzinot ar 2020. gadu, pērn pieaugums noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu konfiskācijā ir par 34,4 miljoniem eiro.
Netīrā nauda Latvijā galvenokārt tiek iepludināta no trešajām valstīm – Ukrainas, Krievijas, retāk no Uzbekistānas, Azerbaidžānas, Kazahstānas un Moldovas.
Pērn saglabājās iepriekšējos periodos konstatētās tendences – līdzekļu pārvēršana finanšu instrumentos un aizdomīgu prasījumu cedēšana trešajām personām.
Pēc Valsts policijas teiktā, 2021. gadā palielinājās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas, kuras tika īstenotas, izmantojot kriptovalūtu.
Pērn pēc Krimināllikuma 195. panta uzsākti 276 kriminālprocesi, bet 107 lietas nodotas kriminālvajāšanas uzsākšanai.
A. Ruks deputātiem akcentēja, ka apjomīgs darbs ieguldīts Valsts policijas darbinieku zināšanu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu līmeņa paaugstināšanai, izstrādātas vadlīnijas un tipoloģijas, lai saprastu šos noziegumus, respektīvi, profesionālā pilnveide bijusi dažādos formātos.
Savukārt FID 2021. gadā ir pieņēmis rīkojumus par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku (gan pēc Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekta atturēšanās, gan pēc savas iniciatīvas vai ārvalstu analogā dienesta lūguma) 209,63 miljonu eiro apmērā.
Iesaldēto līdzekļu kopsummā nav ietverta iesaldēto finanšu instrumentu un nekustamo īpašumu vērtība, jo tā uz iesaldēšanas brīdi ne vienmēr ir precīzi nosakāma un ar laiku var būtiski mainīties, tādējādi radot ievērojamas nesakritības starp iesaldēto un vēlākajos procesa posmos arestēto un konfiscēto līdzekļu un mantas aplēsto apmēru, norāda FID.
2021. gadā iesaldēto līdzekļu apjoms sadalījumā pēc iespējamā noziedzīgā nodarījuma veida: autonoma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija – 200,8 milljoni eiro, noziedzīgi nodarījumi korupcijas jomā – 7,9 miljoni eiro, noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā – 986 163 eiro.
Iesaldētos līdzekļus pērn veidojuši arī 30 nekustamie īpašumi un viens bankas seifs.
Jāatgādina, ka 2020. gadā FID izdeva 440 rīkojumus par līdzekļu iesaldēšanu, iesaldējot iespējami noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus 429,412 miljonu eiro apmērā.
FID skaidro, ka 2021. gadā iesaldēto līdzekļu apmēra samazinājums saistāms ar ievērojamo atturēšanos ziņojuma skaita pieaugumu no likvidējamām kredītiestādēm un dienesta finanšu koncentrēšanos uz šo ziņojumu izvērtēšanu, analīzi, attiecīgi mazāk īstenojot proaktīvus pasākumus pēc savas iniciatīvas.
Nacionālo predikatīvo noziedzīgo nodarījumu un to rezultātā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumu atklāšanai FID arvien vairāk sāk izmantot citus iespējamos risinājumus, kas neprasa tūlītēji izdot līdzekļu iesaldēšanas rīkojumus, kā, piemēram, darījumu pārraudzību.
2021. gadā veiktās finanšu izlūkošanas rezultātā FID tiesību aizsardzības iestādēm nodeva 394 ziņojumus, tostarp 190 kompetentās institūcijas atzinumus, 113 informācijas, kas sniedz papildu faktus saistībā ar FID iepriekš nosūtītajām ziņām, kā arī 91 informāciju zināšanai.
Kompetentās institūcijas atzinumi tiek sūtīti, izvirzot pamatotas aizdomas par personu iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, galvenokārt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Saņemot kompetentās institūcijas atzinumu, tiesību aizsardzības iestāde vērtē, vai uzsākt kriminālprocesu, un kā pierādījumus kriminālprocesā izmanto kompetentās institūcijas atzinumā ietvertos faktus.
Savukārt informācija zināšanai tiek nodota tiesību aizsardzības iestādēm vai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu kontroles un uzraudzības institūcijām tām noteikto funkciju īstenošanai (piemēram, operatīvajai darbībai, uzraudzības funkcijai u. c.).
2020. gadā FID tiesību aizsardzības iestādēm nodeva 622 ziņojumus, tostarp 235 kompetentās institūcijas atzinumus, 234 informācijas, kas sniedz papildu faktus saistībā ar FID iepriekš nosūtītajām ziņām, kā arī 153 informācijas zināšanai.
Tiesību aizsardzības iestādēm nosūtīto ziņojumu skaita samazināšanās saistāma ar finanšu izlūkošanas kapacitātes novirzīšanu 2021. gadā vairākkārtīgi pieaugušajai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu atturēšanās ziņojumu analīzei, norāda FID.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
