Galvenais akcents FID darbā – novērst sankciju apiešanu

Reaģējot uz Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienība 2022. gadā ir pieņēmusi kopumā deviņas sankciju paketes ar mērķi vājināt Krievijas ekonomikas bāzi, liedzot piekļuvi kritiski svarīgām tehnoloģijām un tirgiem un būtiski ierobežojot tās spēju karot. Sankcijas noteiktas arī pret Baltkrieviju un Irānu.

FID loma starptautisko un nacionālo sankciju izpildes sistēmā ir noteikta Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13. panta 4.¹ daļā. Proti, FID ir kompetentā institūcija cīņā pret starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu finanšu ierobežojumu izpildē Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma noteiktajā kārtībā.

Informāciju par aizdomām saistībā ar starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu finanšu ierobežojumu izpildē FID saņem no kompetento institūciju uzraudzībā esošajām personām atbilstoši Sankciju likuma 17. panta otrajai daļai, norādīts gada pārskatā. FID saņemto ziņojumu skaits kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir ievērojami pieaudzis.

Kopš 2022. gada 24. februāra saņemti 276 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, savukārt pērn kopumā saņemts 281 ziņojums.

FID pārskatā secina, ka, kaut arī ES 2022. gadā noteica būtiskas sankcijas pret Krieviju, virkne juridisko un fizisko personu mēģina turpināt iepriekš īstenoto sadarbību ar sankcionētajām personām vai nodrošināt sankcionēto preču nelikumīgu apriti.

Izstrādāja tipoloģiju un indikatoru sarakstu

Atbilstoši NILLTPFN likuma 50. panta pirmajai daļai FID pamatuzdevums ir veikt aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un apstrādi un sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot NILLTPF vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai. Citiem vārdiem sakot, FID galvenais uzdevums ir veikt finanšu izlūkošanu.

FID mērķis ir saņemt iespējami kvalitatīvus ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, t. sk. veicināt ziņojumu atbilstību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) riska profilam Latvijā. Atbilstoši minētajam FID 2022. gadā izstrādāja tipoloģiju un indikatoru sarakstus pret Krieviju noteikto sankciju apiešanas gadījumu identificēšanai, NILL, kas saistīta ar cilvēku tirdzniecību, un tirdzniecībā balstītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšanai, kā arī uzsāka tipoloģiju un indikatoru izstrādi par NILL, kas saistīta ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Ir sagatavota otrā papildinātā redakcija vadlīnijām “Ziņojumu sniegšana par aizdomīgiem darījumiem un atturēšanās no darījumu veikšanas”. Īpaša uzmanība ir pievērsta ziņošanai par sankciju pārkāpšanas/apiešanas gadījumiem, krāpšanām.

Saņem vairāk ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem

2022. gadā FID saņēma 6384 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem (par 11,4% vairāk nekā 2021. gadā) un 91 382 sliekšņa deklarācijas (par 46% vairāk nekā 2021. gadā). Pērn visvairāk tika ziņots par autonomu NILL un ar to saistītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, piemēram, nepatiesu ziņu sniegšanu par darījuma/finanšu līdzekļu īpašnieku vai patieso labuma guvēju.

Nākamais noziedzīga nodarījuma veids, par kuru visvairāk tika ziņots, – nodokļu noziegumi. Ziņojumu skaita par aizdomīgiem darījumiem palielinājums joprojām saistāms ar aizdomīgu darījumu ziņojumu par atturēšanos skaita pieaugumu no likvidējamajām kredītiestādēm, kā arī NILLTPFN likuma subjektu aktīvāku ziņošanu par iespējamu NILL, kas saistīta ar nacionālajiem predikatīvajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, piemēram, korupciju, krāpšanām.

FID 2022. gadā saņēma 1037 ziņojumus, kuros NILLTPFN likuma subjekts uzsācis atturēšanos no darījuma veikšanas (pieaugums par 15,4%, salīdzinot ar 2021. gadu).

Turpinājums ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, īpaši ziņojumu, kuros NILLTPFN likuma subjekts uzsācis atturēšanos no darījumu veikšanas, pieaugumam saistāms ar likvidējamo kredītiestāžu likvidācijas procesā veiktajām klientu pārbaudēm.

Iesaldēti 357,25 miljoni eiro

Kopumā 2022. gadā FID ir pieņēmis lēmumus par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku 357,25 miljonu eiro apmērā. Pērn iesaldēto līdzekļu apmēra palielinājums saistāms ar atturēšanos ziņojuma skaita pieaugumu no likvidējamajām kredītiestādēm un FID koncentrēšanos uz šo ziņojumu izvērtēšanu, analīzi, identificējot ievērojamu autonomās NILL gadījumu skaitu.

Aizvadītajā gadā iesaldēto līdzekļu kopsummā nav ietverta iesaldēto finanšu instrumentu un nekustamo īpašumu vērtība, jo iesaldēšanas brīdī tā ne vienmēr ir precīzi nosakāma un ar laiku var būtiski mainīties, tādējādi radot nesakritības starp iesaldēto un vēlākajos procesa posmos arestēto un konfiscēto līdzekļu un mantas aplēsto apmēru.

2022. gadā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, lielākā daļa līdzekļu tika iesaldēti juridiskajām personām – 86%, turpretī fiziskajām personām – 14%.

Būtiski, ka daļai fiziskajām un juridiskajām personām iesaldēto līdzekļu prasījuma tiesības ir cedētas trešajai personai (Latvijā reģistrētai juridiskajai personai).

Svarīgi norādīt, ka FID rīkojumos juridisko personu valsts vairumā gadījumu nesakrīt ar līdzekļu patieso labuma guvēju. Minētais tiek atspoguļots arī iesaldēto līdzekļu apjoma sadalījumā pēc iespējamās līdzekļu izcelsmes valsts, kur tikai 5,2 miljoni eiro jeb 1,5% saistāmi ar Latvijas fiziskās un juridiskās personas līdzekļiem un kur patiesā labuma guvējs ir Latvijas fiziskā persona. Lielākoties iesaldēto līdzekļu izcelsme saistīta ar Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) vai bijušajām NVS valstīm, it īpaši Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju, Azerbaidžānu un Uzbekistānu.