Publikācijā ir precizēts plāna projekta rīcības virzienā “Integrācija” norādītais rezultatīvais rādītājs. Īstenojot pasākuma plānā paredzētās aktivitātes, tiek prognozēts, ka pieaugs trešo valstu pilsoņu, kuri pirmreizēji ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, īpatsvars gadā no 1,1% 2019. gadā (saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem) līdz 2,2% 2027. gadā.
FOTO: Ieva Lūka, LETA.
Kultūras ministrija (KM) ir sagatavojusi plāna projektu “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.–2027. gadam”, kas iezīmē noteiktā laika periodā plānoto virzību nacionālas, solidāras, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstībā. Plāns līdz 20. maijam atrodas publiskajā apspriešanā, tādējādi ikvienam ir iespēja par to izteikt vērtējumu vai ierosinājumus.
Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.–2027. gadam ir sagatavots, lai nodrošinātu Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam, kā arī Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteikto mērķu un uzdevumu izpildi.
“Tā rīcības virzieni ir savstarpēji saistīti, nosakot iekļaujošu līdzdalību kā vispārēju ieviešanas principu, kā arī izvirzot caurviju prioritātes, kas attiecināmas uz visiem plāna pasākumiem, – nacionālā identitāte, latviešu valoda, uzticēšanās, solidaritāte un sadarbība,” informē Kultūras ministrija. Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns paredz rīcību visos pārvaldes līmeņos: nacionālajā, reģionālajā un vietējā.
Lai stiprinātu valstiskuma apziņu un piederību Latvijai, attīstības plāns paredz katru gadu laika periodā no 2024. līdz 2027. gadam īstenot vismaz trīs pasākumus novadu kultūrvēsturiskā mantojuma un identitātes saglabāšanai un attīstībai un vismaz desmit pasākumus Latgales reģionā vietējās kultūras tradīciju saglabāšanai un popularizēšanai.
Tāpat iecerēts katru gadu atbalstīt vismaz 25 NVO projektus, kas vērsti uz starpreģionālu sadarbību un dažādu tautību un sociālo grupu, tostarp personu ar zemiem ienākumiem, iesaisti.
Plānoti arī vairāki pasākumi ar mērķi veicināt latviešu valodas kā sabiedrību vienojoša pamata nostiprināšanu ikdienas saziņā.
Viens no pasākumiem paredz izveidot valsts valodas apguves sistēmu Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, Ukrainas civiliedzīvotājiem, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas, Šveices konfederācijas un trešo valstu pilsoņiem, kuri likumīgi apmetušies uz dzīvi Latvijā.
Šajā pasākumā latviešu valodu ik gadu varētu apgūt 3000 personu.
Iecerēts uzmanību vērst arī latviešu valodas izmantošanai medijos un elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Plānošanas periodā paredzēts veikt vismaz divus pētījumus par latviešu valodas kvalitāti elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos un palielināt tādu televīzijas programmu skaitu, kas tiek nodrošinātas ar valodas celiņu vai subtitriem latviešu valodā.
Savukārt, lai uzlabotu sabiedrības izpratni par pretrunīgiem Latvijas vēstures jautājumiem, tai skaitā komunistiskā un nacistiskā režīma īstenotajām represijām pret Latvijas iedzīvotājiem Otrā pasaules kara laikā, katru gadu varētu organizēt vismaz divus pasākumus par komunistiskā režīma īstenotajām represijām pret Latvijas iedzīvotājiem Otrā pasaules kara laikā, vismaz vienu piemiņas pasākumu holokausta upuru piemiņai un to Latvijas iedzīvotāju piemiņai, kuri glābuši ebrejus Otrajā pasaules karā, un vismaz vienu piemiņas pasākumu Otrā pasaules kara laikā realizētā romu holokausta upuru piemiņai.
Lai veicinātu sabiedrības izpratni par Latvijas valstiskuma veidošanos un attīstību, tostarp valstiskuma nepārtrauktību un padomju okupācijas sociālekonomiskajām sekām, akcentējot dažādu sociālo grupu iesaisti Latvijas svarīgākajos vēstures notikumos, kā arī sekmētu vienotas sociālās atmiņas izpratnes nostiprināšanos Latvijas sabiedrībā, plānots ik gadu īstenot vismaz divus izglītojošus pasākumus katrā Latvijas reģionā.
Turpretī pierādījumos balstītas informācijas par Latvijas vēstures notikumiem popularizēšanai paredzēts nodrošināt vismaz 12 publikācijas gadā. Tāpat katru gadu iecerēts organizēt tematiskas diskusijas informācijas nodošanai un izplatīšanai.
Saskaņā ar plānu, realizējot darbības, kas vērstas uz nacionālās identitātes un piederības stiprināšanu, no 67,5% 2020. gadā (saskaņā ar Eiropas Sociālo pētījumu (ESS) datiem) līdz 72% 2027. gadā varētu pieaugt piederības izjūta Latvijai (vērtējumā: ļoti tuvs, tuvs) starp tiem iedzīvotājiem, kuri mājās pārsvarā nerunā latviski. Savukārt no 88% 2019. gadā (saskaņā ar Latviešu valodas aģentūras (LVA) datiem) līdz 92% 2027. gadā varētu palielināties to iedzīvotāju īpatsvars, kuri prot latviešu valodu, ja dzimtā valoda nav latviešu.
Lai uzlabotu iedzīvotāju demokrātijas un līdzdalības zināšanas un iesaisti, plānots vismaz reizi gadā katrā reģionā organizēt demokrātijas un līdzdalības zināšanu un prasmju apguves domnīcas, kā arī diskusijas par demokrātijas izaicinājumiem mūsdienās.
Demokrātijas un pilsoniskuma stiprināšanai iecerēti daudzveidīgi pasākumi NVO atbalstam un darbības popularizēšanai.
Piemēram, ik gadu paredzēts sniegt atbalstu vismaz 75 NVO realizētajiem projektiem, kas veicina pilsonisko un politisko līdzdalību, pilsonisko izglītību un sabiedrības izpratni par demokrātiskajiem procesiem valstī, brīvprātīgo darbu, filantropiju u. c. Vienlaikus katrā reģionā varētu nodrošināt viena reģiona līmeņa NVO atbalsta centra kā pilsoniskās kompetences centra/inkubatora darbību.
Plānots katru gadu atbalstīt 16 mazākumtautību NVO, lai sekmētu to iesaisti vietējos procesos. Norādīts, ka tiks strādāts pie NVO kapacitātes un finanšu pratības uzlabošanas, kā arī stiprināta NVO kapacitāte krīzes situāciju risināšanā.
Īpaša nozīme plānā piešķirta arī brīvprātīgā darba attīstībai. Paredzēts, ka ik gadu tiks nodrošināts vismaz viens informatīvu pasākumu kopums par pilsoniskās līdzdalības formu daudzveidību un iekļaujošas līdzdalības būtību. Tāpat katru gadu iecerēts sniegt atbalstu brīvprātīgā darba un ziedošanas tradīciju attīstībai, veicinot iedzīvotāju sadarbību un solidaritāti, tādējādi aktivitātēs ik gadu iesaistot vismaz 500 brīvprātīgo.
Plānots regulāri pētīt sabiedrības medijpratības līmeni, uzturēt un pilnveidot medijpratības datubāzi/platformu datubaze.neplp.lv, kā arī sniegt atbalstu pētniekiem un profesionāļiem mediju monitoringa nodrošināšanai, sekmējot regulāras un drošticamas informācijas pieejamību un analīzi par Latvijas informācijas telpu. Iecerēts katru gadu atbalstīt desmit komerciālos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, kas raida radio un televīzijas programmas, stiprinot to tehnoloģisko bāzi un infrastruktūru, veicinot digitalizāciju, personāla izaugsmi, atbilstoši mūsdienu prasībām nodrošinot mediju kapacitātes celšanu.
Īstenojot plānu, par vairākiem procentpunktiem varētu pieaugt sabiedrības iesaiste pilsoniskajās aktivitātēs. Piemēram, Saeimas vēlēšanās 2026. gadā varētu piedalīties 65% iedzīvotāju salīdzinājumā ar 2022. gadu, kad tajās saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) datiem piedalījās 59,4% iedzīvotāju. Tāpat plānots, ka 2027. gadā 28–31% iedzīvotāju būs augsts uzticēšanās līmenis medijiem, salīdzinot ar 21% 2019. gadā.
Lai sekmētu integrāciju, trešo valstu pilsoņiem paredzēts nodrošināt latviešu valodas kompetences veidošanas iespējas agrīnās integrācijas posmā.
Plānā minēts, ka līdz 2029. gadam vismaz 2930 unikālo mērķa grupas pārstāvju varētu apgūt latviešu valodas mācību kursu ne mazāk kā 120 stundu apjomā un vismaz 2432 mērķa grupas pārstāvji pēc latviešu valodas mācību kursa beigšanas uzlabotu latviešu valodas prasmes vismaz par vienu līmeni, bet vismaz 2052 mērķa grupas pārstāvji norādītu, ka darbība bijusi noderīga viņu integrācijai.
Trešo valstu pilsoņiem plānots nodrošināt arī ievadkursu par dzīvi Latvijā, paredzot, ka šāds kurss 30 stundu apjomā tiktu nodrošināts vismaz 4500 unikālajiem mērķa grupas pārstāvjiem un vismaz 3150 pārstāvju norādīs, ka darbība bijusi noderīga viņu integrācijai.
Lai veicinātu trešo valstu pilsoņu iesaisti sabiedrības sociālajos procesos un nodarbinātībā, iecerēts attīstīt institūciju “Vienas pieturas aģentūra”, tādējādi nodrošinot kvalitatīvas informācijas un atbalsta pieejamību arī Latvijas augstskolās studējošajiem, bet ne tikai.
Plānā ietverta patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sociālekonomiskās iekļaušanas veicināšana. To plānots realizēt, nodrošinot sociālā darbinieka un mentora pakalpojumu, tādā veidā sniedzot sociālo atbalstu, veicot klienta sociālo problēmu risināšanu, nodrošinot sociālā gadījuma vadīšanu, klienta interešu un tiesību pārstāvību u. c.
Savukārt mediju pārstāvjiem paredzēts piedāvāt mērķētus starpkultūru komunikācijas kursus ar mērķi izprast labās prakses, kā runāt par cittautu jautājumiem, tostarp ar nolūku veicināt etniskās spriedzes mazināšanos sabiedrībā. Attiecīgos izglītojošos pasākumus ik gadu plānošanas periodā iecerēts nodrošināt vismaz 20 mediju pārstāvjiem.
Lai sekmētu iedzīvotāju izpratni par sabiedrības daudzveidību, mazinot negatīvos stereotipos balstītu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām, plānots veicināt mazākumtautību kultūras biedrību dalību nacionālās kultūras telpā, tai skaitā Dziesmu un deju svētkos. Tāpat paredzēts ik gadu katrā reģionā atbalstīt vismaz desmit mazākumtautību kolektīvus profesionālās pilnveides uzlabošanai. Lai nodrošinātu mazākumtautību kultūras biedrību dalību nacionālās kultūras telpā, iecerēts katru trešo gadu organizēt vienu mazākumtautību kultūras festivālu, kurā tiktu iesaistīts vismaz 50 mazākumtautību biedrību un 500 dalībnieku.
Turpretī, lai palielinātu sabiedrības un darba devēju izpratni un informētību par diskriminācijas mazināšanas, dažādības vadības un saliedētas sabiedrības ieguvumiem, katru gadu paredzēts īstenot vismaz vienu sabiedrības informētības paaugstināšanas kampaņu, kā arī izglītojošus pasākumus darba devējiem par sociālās atstumtības un diskriminācijas novēršanas jautājumiem un izstrādāt vienotu dažādības vadības atbalsta sistēmu darba devējiem, ietverot ikgadēju iekļaujošas darba vides pašnovērtējumu un apbalvošanu.
Ar darbībām integrācijas uzlabošanai plānots, ka pieaugs trešo valstu pilsoņu, kuri pirmreizēji ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, īpatsvars gadā no 1,1% 2019. gadā (saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem) līdz 2,2% 2027. gadā.
Savukārt subjektīvās diskriminācijas pieredze samazināsies no 9,8% 2020. gadā (saskaņā ar EES datiem) līdz 7% 2027. gadā.
Ar visām plāna projektā iekļautajām darbībām un to rezultatīvajiem rādītājiem iespējams iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā, atverot dokumentu: plāna projekts “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.–2027. gadam”.
Lai piedalītos publiskajā apspriešanā, jāatver Tiesību aktu projektu publiskā portāla (TAP portāla) sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”.
Jāizvēlas un jāatver konkrētais tiesību akts (plāna projekts ir pieejams šeit), augšējā kreisajā stūrī jānospiež poga “Pieteikties”, kā arī jānorāda, ka esat privātpersona.
Lai turpinātu, jāautentificējas sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts mobile”, “Smart-ID”.
Izteikt priekšlikumus un iebildumus par plāna projektu “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.–2027. gadam” var līdz 20. maijam.