Eiropas Savienībā ir ieviests visaptverošs un noturīgs migrācijas pārvaldības satvars, kas ir sniedzis acīmredzamus rezultātus. Piemēram, nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu skaits ir sasniedzis zemāko līmeni kopš 2021. gada. Tomēr nesen ES robežas – no austrumu robežām līdz Vidusjūras piekrastei – tika pakļautas pārbaudījumiem. Vasarā piedzīvotā krīze Seūtā parādīja, cik ātri un pēkšņi ieceļotāji var ierasties pie ES ārējām robežām un novest pie ārkārtas situācijas.
Kā savā runā par stāvokli Savienībā uzsvēra Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, šīs vasaras notikumi liecina, ka mūsu instrumenti ir jāpilnveido, jo īpaši tie, kas izmantojami ārkārtas situācijās.
Šādas situācijas apdraud mūsu kopējo drošību un vienotību, kā arī prasa cilvēku dzīvības, un tas ir nepieņemami. ES ārējo robežu aizsardzība ir Eiropas kopīga atbildība. Būtiska ir vienota Eiropas reakcija, kopīga rīcība un solidaritāte.
Reaģējot uz notikumiem Seūtā, Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena ir noteikusi piecas galvenās ES rīcības jomas. Pamatojoties uz 2026. gada janvāra Eiropas patvēruma un migrācijas stratēģiju, Komisija tagad izklāsta turpmāko rīcību šajās piecās jomās, kurās noteiktas galvenās darbības dažādiem dalībniekiem, paplašinot esošos rīkus un satvarus un paredzot, ka vajadzības gadījumā var ieviest jaunus.
Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.
Komisāra Magnusa Brunnera preses konferenci varat noskatīties tiešsaistē.
