DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 61 minūte

Eiropas Komisijas novembra pārkāpuma lietu pakete: svarīgākie lēmumi

Eiropas Komisija ir sagatavojusi kārtējo lēmumu paketi pārkāpumu lietās, ar kuru tā tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kas nav izpildījušas ar ES tiesību aktiem uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas ES politikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES iedzīvotāju un uzņēmumu labā.

Komisija arī slēdz 55 lietas, kurās problēmas ar attiecīgajām dalībvalstīm ir atrisinātas. Šajās lietās Komisijai pārkāpuma procedūra nav jāturpina.

Komisijas izpildes panākšanas pasākumiem un tam, kā dalībvalstis ievēro ES tiesību aktus, var sekot līdzi interaktīvās kartēs un pielāgojamās diagrammās. Lai iegūtu sīkāku informāciju par lietas vēsturi vai piekļūtu pilnai pārkāpuma lietās pieņemto lēmumu datubāzei, var skatīt pārkāpumu lēmumu reģistru. Vairāk informācijas par ES pārkāpuma procedūru var uzzināt jautājumu un atbilžu lapā.

1. Vide

Komisija aicina Bulgāriju, Grieķiju, Maltu un Poliju pareizi piemērot ES Atmežošanas regulu
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Bulgārijai (INFR(2026)2243), Grieķijai (INFR(2026)2241), Maltai (INFR(2026)2189) un Polijai (INFR(2026)2242) par to, ka tās nav izraudzījušās kompetentās iestādes saskaņā ar ES Atmežošanas regulu (ESAR – Regula (ES) 2023/1115) un paziņojušas par to Komisijai. Regulas mērķis ir nodrošināt, ka galvenās ES tirgū laistās preces neveicina atmežošanu un meža degradāciju ne ES, ne pasaulē, jo tās ir vienas no lielākajām klimata pārmaiņu un biodaudzveidības zuduma veicinātājām. Saskaņā ar regulu dalībvalstīm līdz 2023. gada 30. decembrim bija jāizraugās viena vai vairākas kompetentās iestādes, kas atbild par regulas īstenošanu un izpildi, un par to attiecīgi jāpaziņo Komisijai. ESAR kompetentās iestādes izraudzīšanās ir būtiska efektīvai un vienotai ESAR īstenošanai un izpildei visā Savienībā. Piemēram, šīs kompetentās iestādes ir atbildīgas par pārbaužu veikšanu savā teritorijā, lai noteiktu, vai tirgus dalībnieki un tirgotāji, kas ir iedibināti Savienībā, ievēro regulu, un vajadzības gadījumā uzdotu veikt korektīvus pasākumus vai piemērotu sankcijas. Bulgārija izraudzījās kompetentās iestādes visām precēm, uz kurām attiecas ESAR, izņemot kaučuku. Grieķija, Malta un Polija neizraudzījās kompetentās iestādes un/vai nepaziņoja Komisijai par šīm iestādēm. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstules Bulgārijai, Grieķijai, Maltai un Polijai, kurām tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina Horvātiju ievērot Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvu
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Horvātijai (INFR(2026)2171) par to, ka tā nav pilnībā izpildījusi Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvā (Padomes Direktīva 91/271/EEK) noteiktos vākšanas un attīrīšanas pienākumus. Iedarbīga komunālo notekūdeņu attīrīšana palīdz sasniegt Ūdensresursu noturības stratēģijā izvirzītos mērķus. Neattīrīti notekūdeņi var apdraudēt cilvēka veselību un piesārņo ezerus, upes, augsni, piekrastes ūdeņus un pazemes ūdeņus, arī dzeramā ūdens iegūšanas zonas. Tāpēc direktīvā ir noteikts, ka visās aglomerācijās, kurās ir 2000 cilvēku vai vairāk, komunālie notekūdeņi tiek savākti un attīrīti pirms to novadīšanas vidē. Novadīšanai no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām laika gaitā joprojām jāatbilst direktīvai. Pamatojoties uz Pievienošanās līgumu, Horvātijai līdz 2018. un 2020. gada 31. decembrim bija jānodrošina, ka aglomerācijas, kurās ir vairāk nekā 10 000 cilvēku, atbilst direktīvas prasībām. Horvātija ir sniegusi datus par progresu atbilstības nodrošināšanā. Pēdējos datus Horvātija iesniedza 2024. gadā, un pēc šo datu novērtējuma tika konstatēts, ka komunālie notekūdeņi 60 aglomerācijās ar vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju joprojām netiek pienācīgi savākti un attīrīti pirms novadīšanas. Konkrētāk, 23 no šīm 60 aglomerācijām komunālie notekūdeņi netiek pienācīgi savākti un attīrīti, savukārt pārējās 37 aglomerācijās savāktie notekūdeņi netiek pienācīgi attīrīti. Turklāt 40 no 60 aglomerācijām novada notekūdeņus jutīgās zonās, bet nenodrošina stingrāku attīrīšanu, kas nepieciešama saskaņā ar direktīvu. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Horvātijai, kurai tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina Poliju nodrošināt, ka ogļraktuvēm tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Polijai (INFR(2026)2263) par to, ka tā nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) direktīvu (Direktīva 2011/92/ES), ļaujot vairākām esošajām ogļraktuvēm turpināt darbību, neveicot ietekmes uz vidi novērtējumu. IVN direktīvā ir noteikts, ka kalnrūpniecības projektiem ir jāveic vismaz pārbaudes procedūra, lai noteiktu, vai tiem var būt būtiska ietekme uz vidi un veselību (piemēram, gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums un kaitējums ekosistēmai) un tāpēc tiem ir jāveic IVN procedūra. Šī prasība attiecas arī uz iepriekš atļautu kalnrūpniecības darbību izmaiņām vai pagarināšanu. Tiesas judikatūra apstiprina, ka projekta izmaiņām un pagarināšanai var būt nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, ja tās rada līdzīgus riskus kā sākotnējais projekts. Judikatūrā ir arī noteikts, ka, ja projekts ir atļauts bez nepieciešamā novērtējuma, dalībvalstīm ir jānovērš pārkāpums, veicot novērtējumu pēc atļaujas piešķiršanas. Polija 2018. gadā neizpildīja šos pienākumus, pagarinot kalnrūpniecības ieguves koncesijas, kas sākotnēji tika piešķirtas bez IVN lēmuma. Pēc tam Polija apņēmās līdz 2024. gadam veikt ex post IVN. Tomēr pašlaik joprojām 10 raktuves darbojas bez IVN. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Polijai, kurai tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina Austriju pareizi transponēt Dzīvotņu direktīvu Likumā par Augstā Tauerna nacionālo parku Zalcburgā
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Austrijai (INFR(2023)2045) par to, ka tā Zalcburgas Augstā Tauerna nacionālajā parkā nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu (Direktīva 92/43/EEK) un Putnu direktīvu (Direktīva 2009/147/EK). Augstā Tauerna nacionālais parks, kas saskaņā ar Putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu 1997. gadā tika noteikts par Natura 2000 teritoriju, ir Alpu lielākā aizsargājamā teritorija. Tajā ir sastopamas prioritāras vairāku tādu veidu dabiskas dzīvotnes (arī sugām bagātas Nardus pļavas un gravu meži), kam draud izzušana. ES mēroga aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tīkls nodrošina Eiropas visvērtīgākās bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un saglabāšanu. Šīs teritorijas jāaizsargā, pamatojoties uz saglabāšanas mērķiem un pasākumiem, kas aizsargājamās sugas un dzīvotnes uzturēs aizsardzībai labvēlīgā stāvoklī vai tām šo stāvokli atjaunos. Visiem plāniem vai projektiem, kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt Natura 2000 teritoriju, veic pienācīgu novērtējumu, lai noteiktu to ietekmi uz teritoriju, ņemot vērā teritorijas aizsardzības mērķus.  Austrija nav noteikusi pietiekami precīzus un konkrētus aizsardzības mērķus dzīvotņu veidiem un sugām teritorijā un nav veikusi atbilstošus pasākumus, lai novērstu dabisko dzīvotņu noplicināšanos teritorijā, neraugoties uz ekspertu pētījumiem, kas liecina par dažu dzīvotņu būtisku noplicināšanos. Turklāt valsts tiesību aktos nav nodrošināts, ka jāievēro prasības attiecībā uz pienācīgiem novērtējumiem. Komisija 2023. gada jūlijā nosūtīja Austrijai oficiāla paziņojuma vēstuli, kas 2024. gada aprīlī tika papildināta ar papildu oficiāla paziņojuma vēstuli. Tomēr Austrija līdz šim nav pieņēmusi visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu šīs problēmas. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Austrijai, kurai tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un veiktu vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija aicina Ungāriju atjaunināt savas valsts gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmas, lai samazinātu dažu gaisu piesārņojošo vielu emisijas
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Ungārijai (INFR(2025)2086) par to, ka tā nav atjauninājusi savas nacionālās gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmas (NAPCP) saskaņā ar Direktīvu par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu (NEC direktīva) (Direktīva (ES) 2016/2284), kā arī savu politiku un pasākumus gaisa piesārņotāju emisiju samazināšanai. NEC direktīva attiecībā uz vairākiem gaisa piesārņotājiem dalībvalstīm uzliek emisiju samazināšanas saistības, kas ik gadu jāpilda no 2020. līdz 2029. gadam, un no 2030. gada – vērienīgākus samazinājumus. Tajā arī noteikts, ka dalībvalstīm ir jāpieņem NAPCP, kurās izklāsta pasākumus minēto saistību izpildei, un jāatjaunina NAPCP vismaz reizi četros gados. Šie atjauninājumi parāda dalībvalstu panākto progresu programmas īstenošanā un saistību izpildē. Tas palīdz samazināt gaisa piesārņotāju emisijas, tādējādi uzlabojot gaisa kvalitāti. Ja valstu emisiju pārskati vai prognozes liecina par neatbilstību vai neatbilstības risku, šajās programmās ietvertās rīcībpolitikas un pasākumi ir jāatjaunina agrāk. Rīcībpolitiku un pasākumu savlaicīga atjaunināšana ir būtiska, lai dalībvalstis varētu izpildīt savas emisiju samazināšanas saistības un lai Komisija varētu pārliecināties par dalībvalstu centieniem nodrošināt atbilstību. Komisija 2025. gada jūlijā nosūtīja Ungārijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Līdz šim Ungārija Komisijai nav iesniegusi nedz atjauninātu nacionālo gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmu, nedz atjauninātas rīcībpolitikas un pasākumus. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Ungārijai, kurai tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un veiktu vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija aicina Maltu izbeigt žubīšu ķeršanas praksi
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Maltai (INFR(2025)2128) par to, ka tā neievēro Putnu direktīvu (Direktīva 2009/147/EK), un aicina Maltu pārtraukt atļaut žubīšu ķeršanu. Direktīvas mērķis ir aizsargāt putnus un to dzīvotnes visā ES, kā arī apturēt putnu sugu samazināšanos vai izzušanu. Žubīšu ķeršanu var atļaut tikai saskaņā ar stingriem atkāpes noteikumiem. Eiropas Savienības Tiesa 2018. gadā (C-557/15) nosodīja Maltas ikgadējās atkāpes attiecībā uz žubīšu ķeršanu atpūtas nolūkā, un 2024. gadā (C-23/23) Tiesa arī nosodīja atkāpes attiecībā uz žubīšu ķeršanu, kas kopš 2020. gada ieviestas, kā ticis norādīts, “pētniecības” mērķiem, jo ar abām atkāpēm tika pārkāpta Putnu direktīva. Tomēr Malta pieņēma jaunas atkāpes attiecībā uz žubīšu ķeršanu 2024., 2025. un 2026. gada rudens sezonā, kas ir līdzīgas atkāpei, kuru Tiesa atcēla lietā C-23/23. Turklāt 2025. gadā Malta pieņēma grozījumus savā tiesiskajā regulējumā, lai izpildi padarītu mazāk stingru un samazinātu Eiropas Putnu gredzenošanas savienības zinātnieku iesaisti pētniecības atkāpju īstenošanā. Komisija 2025. gada novembrī nosūtīja Maltai oficiāla paziņojuma vēstuli. Šodienas argumentētajā atzinumā ir apstrīdētas Maltas žubīšu ķeršanas atkāpes, kas piešķirtas pētniecības nolūkos, un tā mērķis ir pievērsties aspektiem, uz kuriem neattiecas Tiesas nolēmums lietā C-23/23. Komisija joprojām uzskata, ka Maltas pieņemtajai atkāpei nav patiesa pētniecības mērķa, un tā vietā, neraugoties uz iepriekšējiem Tiesas nolēmumiem, pētniecības atkāpe tiek neatbilstoši izmantota, lai turpinātu atpūtas medības. Turklāt Malta nepierāda, ka pastāv citi apmierinoši risinājumi, un nenodrošina pienācīgu piemērošanu. Tāpēc Komisija sūta argumentētu atzinumu Maltai, kurai tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt vērsties pret Maltu Eiropas Savienības Tiesā.

Komisija aicina Slovākiju uzlabot tās tiesību aktus par iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Slovākijai (INFR(2023)2177) par to, ka tā nav pilnībā īstenojusi visas prasības, kas noteiktas Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija). Valsts tiesību aktiem ir jābūt skaidriem un precīziem attiecībā uz iespēju apstrīdēt vides jomas tiesību aktus tiesā. Komisija ir apņēmusies stiprināt tiesiskumu vides jomā un nodrošināt tiesību aktu plašu izpratni, ievērošanu un izpildi. Šajā nolūkā ļoti svarīgi ir nodrošināt, ka iedzīvotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai ir tiesības lūgt valstu tiesām pārbaudīt atbilstību tiesību aktiem. Komisija 2024. gada februārī nosūtīja Slovākijai oficiāla paziņojuma vēstuli, jo valsts iestādes skaidri un precīzi nenodrošināja, ka sabiedrības locekļi var tiesā apstrīdēt visus valsts iestāžu lēmumus vai bezdarbību saistībā ar jautājumiem, kas ietilpst ES vides tiesību aktu darbības jomā. Tās var būt individuālas darbības, piemēram, atļaujas piešķiršana vai atteikšana, vai vispārpiemērojamas darbības, piemēram, plāna vai programmas pieņemšana. Slovākija nav veikusi pasākumus, lai novērstu trūkumus. Līdz ar to šo aktu un plānu izvērtēšana tiesā joprojām nav iespējama. Nav arī iespējams apstrīdēt kompetento iestāžu bezdarbību gadījumos, kad tās nav pieņēmušas šādus aktus un plānus. Iestāžu lēmumi vai bezdarbība attiecas uz Dzīvotņu direktīvu, Putnu direktīvu, Atkritumu pamatdirektīvu un Ūdens pamatdirektīvu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Slovākijai, kurai tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un veiktu vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Poliju par to, ka tā nav saskaņojusi savus noteikumus ar Seveso III direktīvu
Šodien Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Poliju (INFR(2021)2067) par to, ka tā nav saskaņojusi savus noteikumus ar Seveso III direktīvu (Direktīva 2012/18/ES). Polija joprojām nav pilnībā un pareizi transponējusi direktīvu. Piemēram, Polija nav pareizi transponējusi operatoru pienākumus attiecībā uz tādu drošības pārskatu saturu un publisku pieejamību, kas iedzīvotājiem nodrošina pārredzamību attiecībā uz risku, ko var radīt rūpnieciskās iekārtas. Polija arī nav pareizi transponējusi noteikumus par avārijas rīcības plāniem, zemes izmantošanas plānošanu un darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic pēc lielas avārijas un kuru mērķis ir palielināt sagatavotību, samazināt riskus un mazināt rūpniecisko avāriju sekas. Komisija 2021. gada jūnijā nosūtīja Polijai oficiāla paziņojuma vēstuli un 2024. gada decembrī – argumentētu atzinumu. Lai gan Polija atbildē uz argumentēto atzinumu piekrita novērst konstatēto pārkāpumu, Polijas tiesību akti vēl nav grozīti. Komisija uzskata, ka Polijas iestāžu centieni spert soļus, kas vajadzīgi valsts tiesību aktu grozīšanai, nav bijuši pietiekami, un tāpēc vēršas pret Poliju Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

2. Zivsaimniecība un jūrlietas

Komisija aicina Spāniju pareizi piemērot ES noteikumus par Vidusjūras rietumdaļas kompensācijas mehānismu
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai (INFR(2026)2264) par to, ka tā nav pareizi piemērojusi kompensācijas mehānismu, kas 2026. gadam noteikts Zvejas iespēju regulā attiecībā uz Vidusjūru un Melno jūru (Padomes Regula (ES) 2026/266). Šis kompensācijas mehānisms ļauj dalībvalstīm piešķirt papildu zvejas dienas 2026. gadā traleriem, kuri pieņem konkrētus saglabāšanas pasākumus, piemēram, izmanto selektīvākus zvejas rīkus vai zvejo apgabalos, kuros izvairās no zivju mazuļiem un nārstotājiem. Tā mērķis ir veicināt un atalgot ilgtspējīgāku zvejas praksi. Mehānisms pirmo reizi tika ieviests 2022. gadā, lai papildinātu traleru zvejas piepūles režīmu, un kopš tā laika tas tiek piemērots katru gadu ar ikgadējām zvejas iespēju regulām attiecībā uz Vidusjūru un Melno jūru. Tas tika izstrādāts, lai veicinātu pasākumus, kas palīdz sasniegt mērķus, kuri noteikti daudzgadu plānā zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā (Regula (ES) 2019/1022). Tomēr šķiet, ka Spānija ir nepareizi aprēķinājusi zvejas dienu papildu iedalījumu, 2026. gadā piešķirot vairāk zvejas dienu, nekā atļauts saskaņā ar pašreizējiem kompensācijas mehānisma noteikumiem. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai, kurai tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

3. Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU

Komisija mudina Franciju saskaņot biometāna sertifikātu shēmu ar ES brīvas aprites noteikumiem
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Francijai (INFR(2026)4002) par to, ka valsts sertifikātu shēma biometāna ražošanai nav saderīga ar preču brīvu apriti iekšējā tirgū (LESD 34.–36. pants). Biometāns ir atjaunīga gāze, ko ražo no organiskajiem atkritumiem un ko var ievadīt dabasgāzes tīklos. Saskaņā ar Francijas shēmu piegādātājiem pašiem ir jāražo biometāns vai jāiegādājas sertifikāti no ražotājiem kontinentālajā Francijas daļā. Tā kā sertifikāti ir saistīti ar ražošanas un importa nosacījumiem, citās ES dalībvalstīs ražots biometāns, pat ja tas ir sertificēts kā ilgtspējīgs, netiek atzīts par izsekojamu. Tas nozīmē, ka importēts biometāns ir izslēgts no shēmas, dodot priekšroku vietējai ražošanai. Lai gan Komisija atbalsta emisiju samazināšanas mērķus, tā uzskata, ka iekšzemes ražošanas noteikšana par prioritāti ir nesamērīga, jo pastāv mazāk ierobežojošas iespējas, piemēram, biometāna uzskaite tur, kur tas tiek patērēts, nevis ražots. Tas arī veicina ES mēroga biometāna tirgus integrāciju, izmantojot dalībvalstu sadarbību, kā izklāstīts REPowerEU rīcības plānā. Francija arī pārkāpj Vienotā tirgus pārredzamības direktīvu (Direktīva (ES) 2015/1535), jo par shēmu un attiecīgajiem valsts īstenošanas pasākumiem netika paziņots Komisijai projekta posmā pirms to pieņemšanas. Saskaņā ar Francijas shēmu piegādātājiem ir jānodod sertifikāti valstij proporcionāli to pārdošanas apjomam iedzīvotājiem un terciārajiem patērētājiem. Turklāt Francija 2026. gada oktobrī publicēja dekrētu, ar ko valsts sertifikātu shēmu pagarina līdz 2044. gadam, lai ņemtu vērā dabasgāzes patēriņa samazināšanos un Francijas biometāna tirgus (nepietiekamo) attīstību, tādējādi vēl vairāk pārkāpjot direktīvu. 2026. gada aprīlī Komisija nosūtīja Francijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Komisija uzskata, ka Francijas sniegtie paskaidrojumi bija neapmierinoši. Tāpēc Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Francijai, kurai tagad Ir divi mēneši laika, lai atbildētu un veiktu vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija aicina Kipru un Somiju ieviest vienkāršotus noteikumus ziņošanai par troksni attiecībā uz iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām
Šodien Komisija nolēma nosūtīt divus argumentētus atzinumus Kiprai (INFR(2026)2149) un Somijai (INFR(2026)2150) par to, ka tās nav paziņojušas par saviem attiecīgajiem valsts pasākumiem, ar kuriem tās savos tiesību aktos transponē Direktīvā (ES) 2024/2839 noteiktos pienākumus. Ar šo direktīvu groza vairākas ES direktīvas, lai vienkāršotu dažas ziņošanas prasības. To vidū ir Direktīva 2000/14/EK, kurā noteiktas ārpus telpām izmantojamu iekārtu trokšņa robežvērtības un marķēšanas prasības. Uzņēmējiem ir svarīgi zināt, kādi ziņošanas pienākumi tiem jāpilda, tādēļ dalībvalstīm ir jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu Direktīvā (ES) 2024/2839 noteiktos pienākumus. Kipra un Somija līdz transponēšanas termiņam (2025. gada 28. novembris) nav paziņojušas par saviem attiecīgajiem valsts pasākumiem, ar kuriem transponē noteikumus par ziņošanas pienākumiem attiecībā uz trokšņa emisijām. Tāpēc pēc 2026. gada jūlijā nosūtītajām oficiāla paziņojuma vēstulēm Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Kiprai un Somijai, kurām tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un veiktu vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot šīs lietas Eiropas Savienības Tiesai un lūgt piemērot finansiālas sankcijas.

4. Migrācija un iekšlietas

Komisija aicina Beļģiju, Bulgāriju, Horvātiju, Poliju un Slovēniju pareizi transponēt Direktīvas par krāpšanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem noteikumus
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Beļģijai (INFR(2026)2255), Bulgārijai (INFR(2026)2256), Horvātijai (INFR(2026)2257), Polijai (INFR(2026)2258)) un Slovēnijai (INFR(2026)2259) par to, ka tās nav pareizi transponējušas Direktīvu par krāpšanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem (Direktīva (ES) 2019/713). Šajā direktīvā ir definēti noziedzīgi nodarījumi un sankcijas saistībā ar krāpšanu un viltošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem. Tās mērķis ir stiprināt pārrobežu sadarbību un uzlabot krāpšanas novēršanu, atklāšanu un ziņošanu par to. Tās galvenie elementi ietver kriminālatbildības noteikšanu par fizisku un digitālu maksājumu instrumentu krāpniecisku izmantošanu, zādzību, viltošanu un nelikumīgu izplatīšanu, kā arī kiberuzbrukumiem un datu manipulāciju, ko izmanto naudas zagšanai. Direktīva arī nosaka atbildību un sodus fiziskām un juridiskām personām, prasa dalībvalstīm stiprināt sadarbību tiesībaizsardzības jomā un informācijas apmaiņu, mudina finanšu iestādes ziņot par krāpšanu un sniedz cietušajiem informāciju, palīdzību un atbalstu. Tā kā direktīva ir tikusi nepareizi transponēta attiecībā uz noteikumiem par noziedzīgiem nodarījumiem, Komisija ir nolēmusi Beļģijai, Bulgārijai, Horvātijai, Polijai un Slovēnijai nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstules. Šīm dalībvalstīm divu mēnešu laikā jāatbild un jānovērš Komisijas norādītie trūkumi. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētus atzinumus. 

Komisija aicina Beļģiju un Zviedriju pareizi transponēt Šaujamieroču direktīvas noteikumus. Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Beļģijai (INFR(2025)2023) un Zviedrijai (INFR(2024)2275) par to, ka tās nav pareizi transponējušas Šaujamieroču direktīvas (Direktīva 2021/555/ES) un Komisijas Īstenošanas direktīvas (ES) 2019/69 par trauksmes un signālieročiem noteikumus.  Šaujamieroču direktīvā ir noteikti kopēji minimālie standarti civilo šaujamieroču, piemēram, šaušanas sportā un medībās izmantojamu ieroču, iegādei, glabāšanai un komerciālai apmaiņai.  Šaujamieroču direktīva ļauj šaujamieročus, būtiskas sastāvdaļas un munīciju likumīgi iegādāties, lietot, tirgot un pārvietot civilām vajadzībām Eiropas Savienībā, vienlaikus nodrošinot augstus drošības un aizsardzības standartus, vēršoties pret noziedzīgiem nodarījumiem ar šaujamieročiem un to nelikumīgu apriti. Lai palīdzētu dalībvalstīm šos augstos standartus īstenot praksē, Komisijas Īstenošanas direktīvā (ES) 2019/69, kas pieņemta jau 2019. gadā, ir noteikti detalizētāki tehniskie noteikumi un piesardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka trauksmes un signālieroči (kas šauj tikai tukšu munīciju vai kairinošas vielas) netiek nelikumīgi pārveidoti par nāvējošiem šaujamieročiem. Komisija 2025. gada maijā nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules Beļģijai un Zviedrijai, mudinot tās novērst vairākus trūkumus īstenošanas direktīvas transponēšanā valsts tiesību aktos attiecībā uz šaujamieroču klasifikāciju, atļaujām un izsekojamību. Līdz šim šie trūkumi nav pietiekami novērsti. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētus atzinumus Beļģijai un Zviedrijai, kurām tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un veiktu vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija aicina Beļģiju un Bulgāriju pareizi transponēt Sezonas darbinieku direktīvu
Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Beļģijai (INFR(2023)2016) un Bulgārijai (INFR(2023)2017) par to, ka tās nav pareizi transponējušas Sezonas darbinieku direktīvas (Direktīva 2014/36/ES) noteikumus. Direktīvas mērķis ir nodrošināt ātrus, taisnīgus un pārredzamus noteikumus trešo valstu sezonas darbinieku uzņemšanai ES, lai apmierinātu sezonas darbaspēka pieprasījumu. Tās mērķis ir arī garantēt uzņemtajiem darba ņēmējiem pienācīgus darba un dzīves apstākļus. Tajā ir paredzētas tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un aizsardzības pasākumi pret ekspluatāciju. Sezonas darbinieku direktīvas pilnīgas ievērošanas nodrošināšana ir svarīgs priekšnoteikums sezonas darbam nepieciešamā darbaspēka likumīgai piesaistīšanai ES, vienlaikus palīdzot samazināt nelikumīgu migrāciju. Komisija 2023. gada aprīlī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules Beļģijai un Bulgārijai, mudinot tās veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu dažu šajā direktīvā noteikto pienākumu nepareizu transponēšanu attiecībā uz uzņemšanas vai uzturēšanās nosacījumiem, informēšanas pienākumiem, sankcijām vai procesuālajām garantijām. Šo dalībvalstu atbildes pietiekami nekliedēja visas Komisijas bažas. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētus atzinumus Beļģijai un Bulgārijai, kurām tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un veiktu vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai. 

5. Tiesiskums

Komisija aicina Vāciju pareizi transponēt noteikumus par juridisko palīdzību aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem kriminālprocesā
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Vācijai (INFR(2026)2253) par to, ka tā nav pareizi transponējusi ES noteikumus par juridisko palīdzību kriminālprocesā (Direktīva (ES) 2016/1919). Ar ES tiesību aktiem tiek nodrošināta aizdomās turēto un apsūdzēto personu pamattiesību aizsardzība. Lai vienas dalībvalsts pieņemtus tiesas nolēmumus atzītu citas dalībvalstis, ir vajadzīgi kopīgi minimālie standarti. Komisija uzskata, ka Vācija nenodrošina, ka neatkarīga iestāde, piemēram, tiesa vai valsts advokātu biedrība, pēc savas iniciatīvas var piešķirt juridisko palīdzību, jo īpaši, ja ir iesaistītas neaizsargātas personas. Vācija arī pareizi nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem attiecībā uz piekļuvi juridiskajai palīdzībai. Turklāt Vācija ļauj prokuratūrai iecelt konkrētu advokātu, kas ir pretrunā direktīvai. Tas nenodrošina, ka lēmumus par juridisko palīdzību bez liekas kavēšanās pieņem neatkarīga iestāde. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Vācijai, kurai tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina Spāniju pareizi transponēt ES noteikumus par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības budžetu
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt papildu oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai (INFR(2021)2235) par to, ka tā valsts tiesību aktos nav pareizi transponējusi ES noteikumus par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (Direktīva (ES) 2017/1371) – FIA direktīva. Direktīva ir ES krāpšanas apkarošanas arhitektūras stūrakmens. Tā aizsargā ES budžetu, saskaņojot definīcijas, sankcijas un jurisdikcijas noteikumus saistībā ar krāpšanu un citiem nodarījumiem, kas apdraud ES finanšu intereses. Tajā ir arī noteikts Eiropas Prokuratūras kompetences pamats. Termiņš direktīvas transponēšanai valstu tiesību aktos bija 2019. gada 6. jūlijs. Komisija 2021. gada decembrī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai, kurā izklāstīti daži trūkumi FIA direktīvas transponēšanā, piemēram, saistībā ar korupcijas definīciju. Komisija tagad ir konstatējusi, ka papildus iepriekš konstatētajām nepilnībām Spānija pienācīgi neaptver līdzekļu nelikumīgas piesavināšanās noziedzīgu nodarījumu un paredz maksimālo cietumsodu, kas ir īsāks par direktīvā noteikto laiku. Tāpēc Komisija sūta papildu oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai, kurai tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija vēršas pret Austriju Eiropas Savienības Tiesā par to, ka tā nav pareizi piemērojusi Eiropas apcietināšanas orderi
Šodien Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Austriju (INFR(2020)2307) par to, ka tā nav izpildījusi Pamatlēmumu par Eiropas apcietināšanas orderi (2002/584/TI). Eiropas apcietināšanas orderis (EAO) paredz vienkāršotas pārrobežu nodošanas juridiskās procedūras: ja kādas dalībvalsts tiesu iestāde izdod valsts orderi aizdomās par smagu noziegumu turētas personas vai par smagu noziegumu notiesātas personas aizturēšanai un apcietināšanai, tā var izdot arī Eiropas apcietināšanas orderi, kas ir derīgs visā ES teritorijā. Komisija 2020. gada decembrī sāka pārkāpuma procedūru pret Austriju par to, ka tā savos tiesību aktos nav pilnībā un pareizi transponējusi dažus pamatlēmuma noteikumus. Vēršanās Tiesā attiecas uz divām tiesību normām par fakultatīviem EAO izpildes atteikuma pamatiem. Austrijas tiesībās šie fakultatīvie atteikuma pamati ir noteikti par obligātiem, ja pieprasītā persona ir Austrijas valstspiederīgais. Tas nozīmē, ka Austrijas tiesu iestādes nevar izpildīt EAO attiecībā uz Austrijas valstspiederīgajiem. Tā arī paplašina atteikuma pamatus, pārsniedzot pamatlēmumā atļauto, tādējādi ietekmējot Eiropas apcietināšanas ordera sistēmas pareizu piemērošanu. Komisija uzskata, ka iestāžu līdzšinējie centieni nav bijuši pietiekami, un tāpēc vēršas pret Austriju Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

6. Enerģētika un klimats

Komisija aicina Itāliju nodrošināt, ka tiek faktiski ievēroti ES noteikumi par ražojumu ekodizainu un energomarķējumu
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Itālijai (INFR(2026)2261) par to, ka tā nav nodrošinājusi faktisku atbilstību ES noteikumiem par ražojumu ekodizainu un energomarķējumu. Valsts iestādes ir atbildīgas par savu tirgu uzraudzību un par to, lai tiktu darīti pieejami tikai tādi ražojumi, kas atbilst visām attiecīgajām prasībām. Tas nozīmē, ka ir jāpārbauda, vai ražojumi atbilst minimālajiem energosnieguma noteikumiem saskaņā ar ekodizaina prasībām un vai tiem ir pareizs energomarķējums, lai patērētājiem būtu informācija, kas viņiem vajadzīga, lai pieņemtu apzinātus lēmumus par pirkumu. Komisija uzskata, ka Itālija nav pilnīgi izpildījusi Tirgus uzraudzības regulā (Regula (ES) 2019/1020) noteiktos pienākumus nodrošināt efektīvu tirgus uzraudzību attiecībā uz ES noteikumiem par ražojumu ekodizainu un energomarķējumu. Konkrētāk, šķiet, ka pašlaik dažās Itālijas provincēs vai reģionos netiek aktīvi nodrošināta efektīva tirgus uzraudzība, kā rezultātā palielinās risks, ka tirgū būs pieejami neatbilstīgi ražojumi, kas var negatīvi ietekmēt iedzīvotāju rēķinus par enerģiju un negodīgu konkurenci starp ekonomikas dalībniekiem. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Itālijai, kurai tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija mudina Franciju, Luksemburgu un Austriju pabeigt transponēt ES noteikumus, kas uzlabo Savienības elektroenerģijas tirgus modeli
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētus atzinumus Francijai (INFR(2025)0141), Luksemburgai (INFR(2025)0154) un Austrijai (INFR(2025)0113) par to, ka tās savos valsts tiesību aktos nav pilnībā transponējušas Direktīvu (ES) 2024/1711, kas uzlabo Savienības elektroenerģijas tirgus modeli. Ar Direktīvu (ES) 2024/1711 groza Direktīvas (ES) 2018/2001 un (ES) 2019/944, lai stiprinātu Savienības elektroenerģijas tirgus modeli. Dalībvalstīm par direktīvas transponēšanu bija jāpaziņo līdz 2025. gada 17. janvārim, izņemot noteikumus par piegādātāja brīvu izvēli un enerģijas kopīgošanu, kuru gadījumā termiņš tika pagarināts līdz 2026. gada 17. jūlijam. Jaunie noteikumi, kas ierosināti, ņemot vērā iepriekšējo enerģijas cenu krīzi 2022. gadā, un ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka patērētāji visā Eiropā, tostarp mājsaimniecības un uzņēmumi, var gūt labumu no enerģijas izmaksām, kas precīzāk atspoguļo atjaunīgās enerģijas zemākās ražošanas izmaksas, un no paredzamākām cenām. Pārskatītais elektroenerģijas tirgus regulējums arī uzlabo patērētāju aizsardzību, nodrošinot plašāku līgumu iespēju klāstu un stingrākus aizsardzības pasākumus pret atslēgšanu. Komisija 2025. gada martā nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules 26 dalībvalstīm par to, ka tās nav pilnīgi transponējušas direktīvu. Izskatījusi Francijas, Luksemburgas un Austrijas sniegtās atbildes, kā arī paziņotos valstu transponēšanas pasākumus, Komisija uzskata, ka šīs dalībvalstis tomēr aizvien nav pilnībā transponējušas direktīvu. Piemēram, Austrijā galvenās neatrisinātās transponēšanas nepilnības attiecas uz noteikumiem par aizsardzību pret atslēgšanu, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātiem un enerģētiski nabadzīgiem lietotājiem. Francijā transponēšanas nepilnības konstatētas attiecībā uz jaunām vai pārskatītām definīcijām, kas attiecas uz aktīviem lietotājiem, enerģijas koplietošanu, noteikta laika, nemainīgas cenas līgumiem, enerģētisko nabadzību. Luksemburgā transponēšanas nepilnības cita starpā attiecas uz noteikta laika, nemainīgas cenas piegādes līgumiem, arī uz definīciju un saistītajiem patērētāju aizsardzības noteikumiem, kā arī aizsardzību pret atslēgšanu, jo īpaši neaizsargātiem un enerģētiski nabadzīgiem lietotājiem. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētus atzinumus šīm dalībvalstīm, kurām tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un veiktu vajadzīgos pasākumus nolūkā pilnīgi un pareizi transponēt direktīvu. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot šīs lietas Eiropas Savienības Tiesai un lūgt piemērot finansiālas sankcijas.

7. Aplikšana ar nodokļiem

Komisija aicina Luksemburgu izbeigt diskriminējošo nodokļu režīmu, kas tiek piemērots procentu ienākumiem no ES un EEZ valsts obligācijām
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Luksemburgai (INFR(2026)2174) par to, ka tā savus tiesību aktus par nodokļu režīmu, ko piemēro procentiem no noteiktām privātpersonu valsts obligācijām (aizsardzības obligācijām), nav saskaņojusi ar noteikumiem par brīvu kapitāla apriti, ko garantē LESD 63. pants un EEZ līguma 40. pants. Luksemburga 2025. gada beigās ieviesa īpašu atbrīvojumu no nodokļu nomaksas attiecībā uz procentiem, ko Luksemburgas nodokļu rezidenti nopelnījuši no konkrētām atbilstīgām valsts obligācijām. Uz atbrīvojumu no nodokļu nomaksas attiecas stingri atbilstības kritēriji, kas, kopā ņemot, ļauj to attiecināt tikai uz procentu ienākumiem no Luksemburgas valsts obligācijām, kas emitētas 2026. gada februārī un ko sauc par aizsardzības obligācijām. Šis tiesiskais regulējums rada ievērojamu nodokļu stimulu Luksemburgas investoriem-rezidentiem novirzīt savus uzkrājumus tikai uz Luksemburgas emitētajām aizsardzības obligācijām un var kavēt pārrobežu ieguldījumus salīdzināmās valsts obligācijās, ko emitējušas citas ES dalībvalstis vai EEZ valstis. Šis lēmums ir daļa no Komisijas izpildes panākšanas centieniem, kuru mērķis ir novērst šķēršļus vienotajā tirgū 11 prioritārajās jomās, kā norādīts paziņojumā “Vienkāršāki, skaidrāki un labāk izpildīti ES noteikumi” (COM(2026) 380 final, II pielikums). Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Luksemburgai, kurai tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina Austriju, Beļģiju, Itāliju, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Spāniju un Vāciju saskaņot savus tiesību aktus par pensiju fondu un dzīvības apdrošinātāju aplikšanu ar nodokļiem ar ES noteikumiem par kapitāla brīvu apriti   
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Vācijai (INFR(2026)4019), Spānijai (INFR(2026)2172), Itālijai (INFR(2026)2176), Austrijai (INFR(2026)2177), Polijai (INFR(2026)2178), Portugālei (INFR(2026)4018) un Rumānijai (INFR(2026)2175) par to, ka tās nav nodrošinājušas kapitāla brīvu apriti (LESD 63. pants un EEZ līguma 40. pants) diskriminējošu nodokļu tiesību aktu dēļ, kas piemērojami pensiju fondiem un dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām. Turklāt Beļģija (INFR(2020)4000) saņēma papildu oficiāla paziņojuma vēstuli, kas paplašina 2020. gadā sākto Eiropas Komisijas sākotnējo izmeklēšanu, attiecinot to ne tikai uz dzīvības apdrošinātājiem, bet arī uz pensiju fondiem, kas neievēro kapitāla brīvu apriti diskriminējošu nodokļu tiesību aktu dēļ. Visu attiecīgo dalībvalstu tiesību akti rada diskriminējošus nodokļu šķēršļus ārvalstu pensiju fondu un dzīvības apdrošinātāju pārrobežu ieguldījumiem, kas ir būtiski kapitāla tirgu labai darbībai ES un to Eiropas uzņēmumu konkurētspējai, kuros tie iegulda vienotajā tirgū, kā arī pensiju ilgtspējas nodrošināšanai iedzīvotājiem. Minētie dalībvalstu noteikumi atbrīvo vietējos pensiju fondus vai dzīvības apdrošinātājus no nodokļa nomaksas pienākuma par ienākumiem, kas saņemti no to ieguldījumiem, vienlaikus apliekot ar nodokli salīdzināmus pensiju fondus un dzīvības apdrošinātājus no citām ES vai EEZ valstīm, kuri gūst ienākumus no ieguldījumiem to teritorijā. Turklāt valsts noteikumi arī liedz ārvalstu pensiju fondiem vai dzīvības apdrošinātājiem atskaitīt tehniskās rezerves, lai samaksātu par nākotnes saistībām pret klientiem, savukārt iekšzemes pensiju fondi un dzīvības apdrošinātāji var atskaitīt šādas rezerves no saviem ar nodokli apliekamajiem ienākumiem. Šie lēmumi ir daļa no Komisijas horizontālajiem izpildes panākšanas centieniem, kuru mērķis ir novērst šķēršļus vienotajā tirgū 11 prioritārajās jomās, kā norādīts paziņojumā “Vienkāršāki, skaidrāki un labāk izpildīti ES noteikumi” (COM(2026) 380 final, II pielikums), paziņojumā “Uzkrājumu un investīciju savienība” (COM/2025/124 final) un paziņojumā par pensijām (COM(2025) 839 final). Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Vācijai, Spānijai, Itālijai, Austrijai, Polijai, Portugālei un Rumānijai, un papildu oficiāla paziņojuma vēstuli Beļģijai.  Tām tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu. 

Komisija aicina Somiju ieviest visas importa centralizētās muitošanas sistēmas funkcijas
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Somijai (INFR(2026)2166) par to, ka tā nav izpildījusi pienākumus ieviest importa centralizēto muitošanas sistēmu (CCI). Dalībvalstīm CCI sistēma bija jāievieš divos posmos (I posms cita starpā aptver centralizētu muitošanu ar standarta muitas deklarācijām un II posms paredz īstenot visas atlikušās funkcionalitātes) līdz 2024. gada 1. jūlijam un 2025. gada 2. jūnijam saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa (SMK) (Regula (ES) Nr. 952/2013) un SMK darba programmas (Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2023/2879) noteikumiem. ES muitai un uzņēmumiem, kas darbojas ES mērogā, ir ārkārtīgi svarīgi, lai visas dalībvalstis īstenotu CCI sistēmu, jo 27 sadrumstalotās valstu muitas administrācijas ar to tiek pārveidotas par vienu saskaņotu struktūru, kas dod iespēju atzītiem uzņēmumiem iesniegt muitas deklarācijas savā mītnes dalībvalstī neatkarīgi no tā, kur preces fiziski šķērso ES robežu. Sistēma nodrošina netraucētu elektronisku informācijas apmaiņu starp iesaistītajām muitas iestādēm, samazinot dalībvalstu muitas administrāciju administratīvo slogu, kas saistīts ar importa muitas deklarāciju apstrādi. Turklāt CCI atver tirgu un samazina birokrātismu un izmaksas uzņēmējiem, tādējādi pat dodot iespēju MVU vieglāk izvērst darbību. Ja dalībvalsts pilnībā neievieš visas CCI sistēmas funkcionalitātes, tā apdraud šos mērķus. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Somijai, kurai tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina Čehiju un Spāniju pabeigt īstenot jaunos noteikumus par nodokļu pārredzamību un informācijas apmaiņu starp nodokļu iestādēm attiecībā uz kriptoaktīviem (DAC8) 
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Čehijai (INFR(2026)0032) un Spānijai (INFR(2026)0060) par to, ka tās nav pilnībā transponējušas Direktīvu (ES) 2023/2226. Ar šo direktīvu (DAC8) groza Direktīvu par administratīvo sadarbību (Direktīva 2011/16/ES), lai nodrošinātu nodokļu pārredzamību un informācijas apmaiņu attiecībā uz ieguldījumiem kriptoaktīvos un uzlabotu informācijas apmaiņu starp nodokļu iestādēm attiecībā uz finanšu kontiem. Direktīvas noteikumu savlaicīga un pilnīga īstenošana visās dalībvalstīs ir būtiska, lai turpinātu veicināt lielāku nodokļu pārredzamību un cīņu pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas šajā konkrētajā ienākumu no investīcijām jomā. Kriptoaktīvu pārrobežu rakstura dēļ ir vajadzīga cieša administratīvā sadarbība ES, lai nodrošinātu nodokļu efektīvu aprēķināšanu un iekasēšanu par ienākumiem un kapitāla pieaugumu, kas gūti no kriptoaktīviem. Komisija 2026. gada janvārī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules dalībvalstīm par to, ka tās nav pilnībā īstenojušas direktīvas noteikumus. Spānija un Čehija joprojām pilnībā neīsteno DAC8 direktīvu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumus Čehijai un Spānijai, kurām tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un veiktu vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietas Eiropas Savienības Tiesai un lūgt piemērot finansiālas sankcijas.

8. Mobilitāte un transports

Komisija aicina Beļģiju, Dāniju, Vāciju, Franciju, Horvātiju, Itāliju, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Austriju, Poliju un Rumāniju pareizi piemērot darbības uzlabošanas sistēmu un tarifikācijas sistēmu aeronavigācijas pakalpojumiem
Eiropas Komisija nolēma nosūtīt papildu oficiāla paziņojuma vēstules Beļģijai (INFR(2024)2019), Dānijai (INFR(2024)2086), Vācijai (INFR(2024)2021), Francijai (INFR(2024)2020), Horvātijai (INFR(2024)2024), Itālijai (INFR(2024)2091), Luksemburgai (INFR(2024)2022), Maltai (INFR(2024)2093), Nīderlandei (INFR(2024)2023), Austrijai (INFR(2024)2085), Polijai (INFR(2024)2027) un Rumānijai (INFR(2024)2095) par to, ka tās nav pareizi piemērojušas dažus Eiropas vienotās gaisa telpas (SES) darbības uzlabošanas sistēmas un tarifikācijas sistēmas noteikumus aeronavigācijas pakalpojumiem. Eiropas vienotās gaisa telpas (SES) tiesiskais regulējums (Regula (EK) Nr. 549/2004, Regula (EK) Nr. 550/2004 un Īstenošanas regula (ES) 2019/317) paredz, ka dalībvalstīm ir proporcionāli jāsadala aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas kopējās izmaksas starp maršruta un termināļa pakalpojumiem, pamatojoties uz pārredzamu metodiku, tostarp attiecībā uz pieejas kontroles pakalpojumu izmaksām. Dalībvalstīm ir arī jāizveido un jāapstiprina maksu izmaksu bāze saskaņā ar Pakalpojumu sniegšanas regulā (Regula (EK) Nr. 550/2004) noteikto principu “lietotājs maksā”, atbilstoši kuram gaisa telpas izmantotājiem ir jāsedz to radītās izmaksas, un maksām ir jāatspoguļo lietotājiem pieejamo pakalpojumu un iekārtu izmaksas. Turklāt dalībvalstīm savos darbības plānos ir jāiekļauj stimulu shēmas, lai atbalstītu veiktspējas uzlabošanas mērķu sasniegšanu, un jāpiemēro riska dalīšanas mehānismi. Darbības uzlabošanas plāni, tostarp izmaksu bāzes, izmaksu sadales metodoloģijas un stimulu shēmas, tiek periodiski atjaunināti, pamatojoties uz tā sauktajiem “pārskata periodiem”. Konstatētās problēmas ir saistītas ar nepiemērotu izmaksu līmeni vai sadalījumu, ko iekasē no aviosabiedrībām, kā arī ar nepietiekamiem finanšu stimuliem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem. Nepareiza ES noteikumu īstenošana ietekmē ne tikai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju ieņēmumus, bet arī maksu līmeni, ko maksā aviosabiedrības kā šo pakalpojumu sniedzēju klienti. Komisija oficiāla paziņojuma vēstules bija nosūtījusi vispirms 5 dalībvalstīm, pēc tam 17 citām dalībvalstīm par trešajā pārskata periodā (“PP3”, 2020.–2024. gads) konstatētajām nepilnībām. Tā uzskata, ka 10 no minētajām dalībvalstīm bija pienācīgi novērsušas problēmas ceturtajā pārskata periodā (“PP4”, 2025.–2029. gads). Tomēr Beļģija, Dānija, Vācija, Francija, Horvātija, Itālija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija un Rumānija pilnībā nekliedēja Komisijas bažas. Tāpēc Komisija sūta papildu oficiāla paziņojuma vēstules šīm 12 dalībvalstīm, kurām tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina Rumāniju izpildīt pienākumus, ko tai uzliek ES kuģu un ostu drošības tiesību akti
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Rumānijai (INFR(2026)2252) par to, ka tā nav izpildījusi pienākumus, kuri izriet no ES tiesiskā regulējuma, kas nosaka drošības prasības komerckuģiem, ostu iekārtam un ostām un procedūras jūras satiksmes drošības inspekcijām (Regula (EK) Nr. 725/2004, Direktīva 2005/65/EK un Komisijas Regula (EK) Nr. 324/2008). Šie pasākumi ir būtiski, lai uzlabotu ostu drošību pret tīšu nelikumīgu darbību draudiem (piemēram, organizēto noziedzību vai nelikumīgu tirdzniecību) un palielinātu ES kritiskās infrastruktūras noturību pret civiliem, nemilitāriem riskiem. Rumānija neveic visus administratīvos un kontroles uzdevumus, kas noteikti ar šo tiesisko regulējumu. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Rumānijai, kurai tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu. 

Komisija aicina Čehiju, Horvātiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Portugāli, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju izpildīt savus pienākumus saskaņā ar ES noteikumiem par autoceļu nodevām un vinjetēm ceļu infrastruktūras izmantošanai 
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Igaunijai (INFR(2026)2194), un nosūtīt argumentētu atzinumu Latvijai (INFR(2024)0166) par to, ka tās nav pilnībā transponējušas 2022. gadā pārskatīto Eirovinjetes direktīvu (Direktīva (ES) 2022/362, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK). Komisija arī nolēma sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Horvātijai (INFR(2026)2185), Lietuvai (INFR(2026)2187), Portugālei (INFR(2026)2184), Rumānijai (INFR(2026)2183), Slovēnijai (INFR(2026)2182) un Slovākijai (INFR(2026)2181) par to, ka tās nav pareizi transponējušas vai piemērojušas minēto direktīvu. Pēc iepriekš nosūtītas oficiāla paziņojuma vēstules tā nosūtīja arī papildu oficiāla paziņojuma vēstuli Čehijai (INFR(2025)2169) par to, ka tā nav pareizi transponējusi direktīvu. Ar Eirovinjetes direktīvu saskaņo noteikumus par attālumam piesaistītām lietošanas maksām (autoceļu nodevas) un par laikam piesaistītām lietošanas maksām (vinjetes) par ceļu infrastruktūras izmantošanu un autotransporta ārējām izmaksām, piemērojot principus “lietotājs maksā” un “piesārņotājs maksā”. Direktīva attiecas uz visiem transportlīdzekļiem ar četriem vai vairāk riteņiem. Nepareizas transponēšanas jautājumi attiecas uz plašu Eirovinjetes direktīvā noteikto pienākumu kopumu. Piemēram, to vidū ir vienotas metodikas piemērošana infrastruktūras lietošanas maksas aprēķināšanai lielas noslodzes transportlīdzekļiem; pienākums piedāvāt vieglajiem pasažieru automobiļiem vinjetes, kuru derīguma termiņš ir proporcionāls infrastruktūras izmantošanas laikposmam, arī uz vienu dienu; un prasība diferencēt no lielas noslodzes transportlīdzekļiem iekasētās autoceļu nodevas, pamatojoties uz transportlīdzekļu CO2 emisijām, kas operatoriem dod spēcīgu cenu signālu un kas savukārt veicina pakāpenisku transportlīdzekļu parka nomaiņu uz tīrākiem transportlīdzekļiem. Čehijai, Igaunijai, Horvātijai, Lietuvai, Portugālei, Rumānijai, Slovākijai un Slovēnijai tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz oficiālā paziņojuma vēstulēm un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu. Komisija arī nosūta argumentētu atzinumu Latvijai, kurai tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un veiktu vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot šo lietu Eiropas Savienības Tiesai un lūgt piemērot finansiālas sankcijas.

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Grieķiju par to, ka tā nav ieviesusi atsevišķu gaisa kuģu identifikāciju civilās aviācijas jomā
Šodien Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Grieķiju (INFR(2024)2237) par to, ka tā nav ieviesusi vajadzīgo gaisa kuģu identifikācijas tehnoloģiju, kā to prasa Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/373, kas regulē gaisa satiksmes pārvaldību un aeronavigācijas pakalpojumus. Gaisa kuģa identifikācija palīdz gaisa satiksmes vadības dispečeriem precīzi izsekot un atšķirt gaisa kuģus. Mūsdienu radari ne tikai nosaka gaisa kuģa atrašanās vietu, bet arī sniedz datus par absolūto augstumu, ātrumu un lidojuma nolūku, tādējādi uzlabojot novērošanas pakalpojumus un gaisa satiksmes vadības efektivitāti. Tas galu galā vēl vairāk uzlabos gaisa satiksmes drošību. Šādu sistēmu ieviešana arī stiprinātu Grieķijas sadarbspēju ar ES dalībvalstīm, kuras jau izmanto šīs sistēmas, un palielinātu gaisa telpas kapacitāti. Komisija 2024. gada decembrī nosūtīja Grieķijai oficiāla paziņojuma vēstuli un 2025. gada decembrī – argumentētu atzinumu. Grieķija atbildēja uz Komisijas argumentēto atzinumu un ziņoja par panākto progresu. Lai gan Komisija atzīst Grieķijas iestāžu panākto progresu, Komisija uzskata, ka centieni nav bijuši pietiekami, lai izpildītu regulā noteiktos pienākumus, un tāpēc pret Grieķiju vēršas Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

9. Finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība

Komisija aicina Spāniju pilnībā transponēt Piekto kapitāla prasību direktīvu un pabeigt citu ar MiCA regulu ieviesto pasākumu īstenošanu
Šodien Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai (INFR(2026)2153) par to, ka tā nav pilnībā transponējusi Piektās kapitāla prasību direktīvas (CRDV) (Direktīva 2013/36/ES) grozījumu, kas ieviests ar regulu par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA regulu)(Regula (ES) 2023/1114). Dalībvalstīm CRDV grozījums bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2024. gada 30. decembrim. Ar grozījumu to darbību sarakstam, uz kurām attiecas savstarpēja atzīšana, pievieno šādas darbības: elektroniskās naudas, tostarp elektroniskās naudas žetonu, emitēšana; aktīviem piesaistītu žetonu emitēšana un kriptoaktīvu pakalpojumi. Turklāt Spānija vēl nav paziņojusi Komisijai par īstenošanas pasākumiem, ar kuriem nodrošina atbilstību dažādiem MiCA regulas pantiem. Termiņš, līdz kuram dalībvalstīm bija jāpaziņo par šādiem pasākumiem, bija 2025. gada 30. jūnijs. MiCA regula attiecas uz kriptoaktīviem un ar tiem saistītajiem pakalpojumiem un darbībām, uz kurām neattiecas citi Savienības tiesību akti par finanšu pakalpojumiem. Šis īpašais un saskaņotais kriptoaktīvu tirgu satvars atbalsta inovāciju un nodrošina samērīgu attieksmi pret kriptoaktīvu emitentiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, lai paplašinātu to darījumdarbību pāri robežām, vienlaikus saglabājot ieguldītāju aizsardzību, tirgus integritāti un finanšu stabilitāti ES iedzīvotāju labā. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai, kurai tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina Portugāli transponēt ar MiCA regulu ieviestos Piektās kapitāla prasību direktīvas un Trauksmes cēlēju direktīvas grozījumus
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Portugālei (INFR(2025)2039) par to, ka tā nav transponējusi ar MiCA regulu (Regula (ES) 2023/1114) ieviestos grozījumus Piektajā kapitāla prasību direktīvā (Direktīva 2013/36/ES) un Trauksmes cēlēju direktīvā (Direktīva (ES) 2019/1937). Piektā kapitāla prasību direktīva nosaka prudenciālās prasības kredītiestādēm, galveno uzmanību pievēršot pārvaldībai, uzraudzībai, kapitāla pietiekamībai un riska pārvaldībai. Trauksmes cēlēju direktīvā ir paredzēti noteikumi un procedūras, lai aizsargātu personas, kuras ziņo par ES tiesību aktu pārkāpumiem galvenajās politikas jomās ar darbu saistītā kontekstā. Portugāle līdz 2024. gada 30. decembra termiņam nebija paziņojusi par grozījumu transponēšanu. Tāpēc pēc 2025. gada maijā nosūtītās oficiāla paziņojuma vēstules Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Portugālei, kurai tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un veiktu vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija aicina Igauniju, Spāniju un Franciju pilnībā transponēt Eiropas vienotā piekļuves punkta (ESAP) Omnibus direktīvu, lai nodrošinātu investoru piekļuvi uzņēmumu publiskajai informācijai 
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Igaunijai (INFR(2026)0165), Spānijai (INFR(2026)0171) un Francijai (INFR(2026)0176) par to, ka tās nav pilnībā transponējušas Eiropas vienotā piekļuves punkta (ESAP) Omnibus direktīvu (Direktīva (ES) 2023/2864) saistībā ar 15 direktīvās ieviestajām izmaiņām, kurās aicināts nosūtīt ESAP informāciju īpašā formātā kopā ar pievienotajiem metadatiem. Transponēšanas termiņš bija 2026. gada 10. janvārī.  ESAP Omnibus direktīva ir daļa no plašākas ESAP tiesību aktu paketes, kuras mērķis ir nodrošināt ieguldītājiem un ieinteresētajām personām centralizētu mehānismu, kas piedāvā viegli pieejamu, salīdzināmu un izmantojamu publisko informāciju. Tas uzlabo uzņēmumu pamanāmību investoriem, potenciāli palielinot finansējuma avotu skaitu, sniedzot labumu maziem uzņēmumiem mazos kapitāla tirgos, kuri var piesaistīt lielāku uzmanību gan no ES, gan starptautiskajiem investoriem. Tiesību aktu paketē ir paredzēti trīs posmi ESAP izstrādei, ESAP platformas izveidei un pakāpeniskai papildu informācijas atklāšanai, veicinot ES kapitāla tirgu integrāciju saskaņā ar uzkrājumu un investīciju savienības mērķiem. Tam būtu jāatvieglo ES uzņēmumu finansēšana, tādējādi veicinot izaugsmi un sekmējot darbvietu radīšanu ES. ESAP ir trīs īstenošanas posmi. Lai īstenotu šo pirmo posmu, dalībvalstīm Pārredzamības direktīvā ieviestās izmaiņas bija jātransponē līdz 2025. gada 10. jūlijam. Attiecībā uz otro un trešo posmu, kas ietver 15 direktīvas, termiņš bija 2026. gada 10. janvāris.  Pirmais posms sākas 2026. gada jūlijā, un uzņēmumi saskaņā ar Pārredzamības direktīvu, Prospektu regulu un Īsās pārdošanas regulu sāk nosūtīt informāciju ESAP. Turpmākajos posmos ESAP tiks iekļauts vairāk publiski pieejamas informācijas, kas galu galā veidos aptuveni 200 datu kopas no 50 tiesību aktiem. Komisija 2026. gada martā nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules attiecīgajām dalībvalstīm par to, ka tās nav pilnīgi transponējušas direktīvu valsts tiesību aktos. Izvērtējusi Igaunijas, Spānijas un Francijas iesniegtos paskaidrojumus, Komisija secināja, ka šīm dalībvalstīm vēl ir jānodrošina direktīvas pilnīga transponēšana. Tāpēc Komisija sūta argumentētu atzinumu Igaunijai, Francijai un Spānijai, kurām tagad ir divi mēneši laika, lai pabeigtu transponēšanu un paziņotu par saviem pasākumiem Komisijai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai. Minētās 15 direktīvas ir šādas: Direktīva 2002/87/EK, Direktīva 2004/25/EK, Direktīva 2006/43/EK, Direktīva 2007/36/EK, Direktīva 2009/65/EK, Direktīva 2009/138/EK, Direktīva 2011/61/ES, Direktīva 2013/34/ES, Direktīva 2013/36/ES, Direktīva 2014/59/ES, Direktīva 2014/65/ES, Direktīva (ES) 2016/97, Direktīva (ES) 2016/2341, Direktīva (ES) 2019/2034, Direktīva (ES) 2019/2162.

Komisija aicina Spāniju, Franciju un Rumāniju pilnībā transponēt grozīto direktīvu par finanšu instrumentu tirgiem
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Spānijai (INFR(2025)0320), Francijai (INFR(2025)0327) un Rumānijai (INFR(2025)0359) par to, ka tās nav pilnībā transponējušas Direktīvu (ES) 2024/790). Ar šo direktīvu tika grozīta Direktīva par finanšu instrumentu tirgiem (Direktīva (ES) 2014/65/ES), lai nodrošinātu saskaņotību ar Finanšu instrumentu tirgu regulu (Regula (ES) Nr. 600/2014 – FITR). Dalībvalstīm Direktīva (ES) 2024/790 bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2025. gada 29. septembrim. Šajā direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāparedz sankcijas par dažu tādu jaunu FITR noteikumu pārkāpumiem, kas saistīti ar konsolidētu datu lentēm. Konsolidētu datu lentes ir centralizētas datu plūsmas, kas vienā informācijas plūsmā, kas ir vienlīdz pieejama visiem, apvieno finanšu instrumentu, piemēram, akciju un obligāciju, cenas un apjomus no simtiem tirdzniecības vietu visās dalībvalstīs. Sniedzot gandrīz reāllaika informāciju par cenu noteikšanas nosacījumiem visās ES tirdzniecības vietās, konsolidētu datu lentes dod iespēju lietotājiem, piemēram, ieguldītājiem un brokeriem, pieņemt labāk pamatotus lēmumus. Tiesību aktu pilnīga īstenošana ir būtiska, lai nodrošinātu konsolidētu datu lenšu sekmīgu ieviešanu un FITR regulējuma netraucētu piemērošanu. Pēc 2026. gada marta oficiāla paziņojuma vēstulēm Komisija nosūta argumentētus atzinumus Spānijai, Francijai un Rumānijai par to, ka tās nav paziņojušas par direktīvas pilnīgas transponēšanas pasākumiem. Tagad šīm dalībvalstīm ir divi mēneši laika, lai pabeigtu transponēšanu un paziņotu par saviem pasākumiem Komisijai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

10. Nodarbinātība un sociālās tiesības

Komisija aicina Austriju ievērot ES noteikumus par darba laiku
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Austrijai (INFR(2025)4008) par to, ka tā nav pilnībā izpildījusi ES noteikumus par darba laiku (Direktīva 2003/88/EK). Direktīva ļauj dalībvalstīm atkāpties no darba ņēmēja tiesībām uz 11 secīgu stundu minimālo ikdienas atpūtas periodu 24 stundu laikposmā, ja darba ņēmējam tiek piešķirts līdzvērtīgs kompensējošs atpūtas periods. Eiropas Savienības Tiesa ir precizējusi, ka šāds kompensējošs atpūtas periods ir jāpiešķir nekavējoties. Tomēr saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem, ja ierēdnis strādā vairāk nekā 13 stundas dienā, kompensējošo atpūtas periodu var atlikt uz laiku līdz 14 dienām. Komisija uzskata, ka tas nav saderīgi ar direktīvu, jo līdz pat 14 dienu ilga kavēšanās nepietiekami aizsargā darba ņēmēju veselību un drošību. Turklāt Austrijas tiesību aktos ir paredzēts, ka, ja darba ņēmējs ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laikā saslimst, pirmās trīs slimības dienas netiek izslēgtas no ikgadējā atvaļinājuma, ja vien slimība neilgst ilgāk par trim dienām. Komisija uzskata, ka tas ir pretrunā direktīvai, jo darba ņēmējiem ir tiesības uz vismaz četras nedēļas ilgu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu, un laikposmus, kuros darba ņēmējs patiešām ir slimības atvaļinājumā, nedrīkst ieskaitīt šajā minimālajā ikgadējā atvaļinājumā. Tāpēc Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Austrijai, kurai tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un veiktu vajadzīgos pasākumus, lai panāktu atbilstību ES tiesību aktiem. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija aicina Austriju un Franciju izpildīt ES noteikumus par darba ņēmēju norīkošanu
Komisija nolēma nosūtīt papildu argumentētus atzinumus Austrijai (INFR(2018)2225) un Francijai (INFR(2018)2232) par to, ka tās nav saskaņojušas vairākus valsts noteikumus ar izpildes direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā (Direktīva 2014/67/ES). Komisija konstatēja papildu jautājumus, kas nebija ietverti 2023. gada janvāra argumentētajos atzinumos, un lūdza skaidrojumu par dažiem jau ietvertajiem jautājumiem. 2025. gadā tā nosūtīja papildu oficiāla paziņojuma vēstules, lai risinātu šos jautājumus. Tā kā šie jautājumi joprojām nav atrisināti, Komisija tagad abām dalībvalstīm nosūta papildu argumentētus atzinumus. Izpildes direktīvas mērķis ir stiprināt ES noteikumu piemērošanu par darba ņēmēju norīkošanu darbā. Tā risina jautājumus, kas saistīti ar krāpšanu un noteikumu apiešanu, piekļuvi informācijai un administratīvo sadarbību starp ES dalībvalstīm. Tajā noteiktas administratīvās prasības un kontroles pasākumi, ko dalībvalstis var piemērot, lai uzraudzītu atbilstību; tā aizstāv norīkoto darba ņēmēju tiesības un aizsargā viņus no nelabvēlīgas darba devēja attieksmes tiesiskā vai administratīvā procesā; aizsargā norīkoto darba ņēmēju tiesības apakšuzņēmuma līguma slēgšanas situācijās; nodrošina naudas sodu efektīvu piemērošanu un piedziņu visās dalībvalstīs; uzliek dalībvalstīm pienākumu ieviest faktiskas, samērīgas un preventīvas sankcijas. Austrijai un Francijai tagad ir divi mēneši laika, lai veiktu pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu savu tiesību aktu atbilstību ES tiesību aktiem. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot šīs lietas Eiropas Savienības Tiesai.

11. Krāpšanas apkarošana

Komisija aicina Igauniju un Zviedriju saskaņot valsts tiesību aktus ar OLAF regulu
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Igaunijai (INFR(2026)2186) un Zviedrijai (INFR(2026)2190) par to, ka tās nav izpildījušas Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) regulā ( Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013) noteiktos pienākumus. Regula reglamentē OLAF darbu izmeklēšanas veikšanā, lai aizsargātu Eiropas Savienības budžetu. OLAF regula 2020. gadā tika grozīta, proti, tajā tika ieviesti īpaši noteikumi, kuri precizē pienākumu, kas dalībvalstīm jāveic ar mērķi palīdzēt OLAF, pēc pieprasījuma nosūtot informāciju par bankas kontiem un bankas darījumu reģistrus. Piekļuve šādai informācijai ir būtiska, lai palīdzētu OLAF aizsargāt ES iedzīvotājus un uzņēmumus no krāpšanas sekām. Abās valstīs piekļuve bankas kontu datiem joprojām nav pieejama administratīvo izmeklēšanu veicējiem, piemēram, tādās izmeklēšanās, ko veic OLAF, neraugoties uz to, ka tiesību aktu grozījumi tika veikti pirms vairāk nekā pieciem gadiem. Oficiāla paziņojuma vēstules par šo pašu jautājumu Īrijai tika nosūtītas 2026. gada 4. jūnijā un Kiprai – 2026. gada 8. jūlijā. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Igaunijai un Zviedrijai, kurām tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu. 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI