ĪSUMĀ
-
Deputāti nākamajā daudzgadu budžetā prasa 12,42 miljardus eiro, par 1,74 miljardiem vairāk nekā Komisijas priekšlikumā.
-
Uzmanības centrā precīza prognozēšana, neaizsargātības kartēšana un klimata prognozes.
-
Uzlabota pārrobežu sadarbība, reaģējot uz ārkārtas situācijām veselības jomā.
Ceturtdien Eiropas Parlaments pieņēma nostāju par ES Civilās aizsardzības mehānismu (UCPM) 2028.–2034. gadā jeb nākamajā ES daudzgadu budžeta periodā. Tas ir galvenais ES instruments, lai ar kopīgiem resursiem palīdzētu valstīm, kuras skārušas tādas katastrofas kā dabas ugunsgrēki, plūdi vai zemestrīces.
Deputāti ierosina palielināt UCPM finansējumu no Komisijas piedāvātajiem 10,68 miljardiem eiro līdz 12,42 miljardiem eiro faktiskajās cenās (11 miljardi eiro 2025. gada salīdzināmās cenās). Viņi arī vēlas, lai 40% tiktu tērēti civilajai aizsardzībai, 40% – ārkārtas situācijām veselības jomā, bet 20% tiktu noteikti kā elastīguma summa.
Paredzēt krīzes
Deputāti vēlas stiprināt mehānisma uzraudzības un prognozēšanas darbību, lai ES un dalībvalstu iestādes varētu sagatavoties krīzēm, nevis tikai reaģēt uz tām. Tas būtu darāms, izmantojot neaizsargātības kartēšanu un uz nākotni vērstas klimata prognozes. Deputāti ierosina izveidot īpašu sistēmu, lai koordinētu civilmilitāro sadarbību, un paredz lielāku lomu vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Viņi arī vēlas, lai agrīnās brīdināšanas sistēmās tiktu izmantoti ES resursi kosmosā.
Kopīga ES reakcija
Deputāti piekrīt, ka jaunajai programmai būtu jāstiprina kopīgās spējas reaģēt ārkārtas situācijās (rescEU), tostarp izveidojot meža ugunsgrēku dzēšanas gaisa floti, kas būtu pieejama no 2028. gada.
Viņi arī ierosina atgūšanās gatavības regulējumu, lai nodrošinātu, ka ES valstīs atšķirīgajiem pārvaldības līmeņiem ir skaidras pilnvaras un atbilstošas spējas koordinēt atveseļošanas procesu.
Uzsverot brīvprātīgo nozīmi, deputāti vēlas nodrošināt, ka viņiem ir īpašs juridiskais statuss, kas nodrošina skaidru apdrošināšanas segumu, kvalifikāciju atzīšanu un atbrīvojumus no ar darbu saistītiem ierobežojumiem.
Reaģēšana uz ārkārtas situācijām veselības jomā
Jaunā programma arī palīdzētu ES valstīm cīnīties pret nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, piemēram, veidojot medicīnisko pretlīdzekļu (piemēram, individuālo aizsardzības līdzekļu un aktīvo farmaceitisko vielu) krājumus un izstrādājot agrīnās brīdināšanas sistēmas.
Deputāti vēlas paplašināt ES atbalsta tvērumu, attiecinot to arī uz pārrobežu sadarbību starp specializētiem aprūpes centriem, pārrobežu medicīniskās palīdzības vienībām, veselības aprūpes sistēmu spēju strauji paplašināties (piemēram, pašreizējo intensīvās terapijas vienības spēju analīzi) un pacientu pārvietošanu starp dalībvalstīm pārslodzes situācijās.
Citāti
Līdzziņotāja Leire Pahina (S&D, Spānija) sacīja: “Civilās aizsardzības mehānisms ir labākais Eiropas solidaritātes piemērs. Mums jāuzlabo prognozēšanas spējas, jāveido patiesa gatavības kultūra un jānodrošina labāka koordinācija starp dalībniekiem. Mums jāizskaidro iedzīvotājiem, kāda ir viņu loma un kā rīkoties krīzes gadījumā. Turklāt mums jācīnās pret dezinformāciju. Lai to visu paveiktu, mums ir nepieciešami lielāki resursi. Eiropas Parlaments stingri atbalsta mehānismu, kas aizsargā cilvēku dzīvības un palīdz prognozēt krīzes.”
Līdzziņotājs Aurēlijs Veriga (ECR, Lietuva) teica: “Mums ir jāiegulda vairāk līdzekļu, lai sagatavotu mūsu sabiedrības, pirms rodas ārkārtas situācijas. Covid-19 pandēmija parādīja, kāpēc sagatavotība veselības jomā ir jāpadara par skaidri definētu ES civilās aizsardzības sastāvdaļu. Tajā pašā laikā klimata izraisītās ārkārtas situācijas apdraud cilvēku dzīvības un iznīcina infrastruktūru, un ES austrumu flangam nākas saskarties ar īpašiem izaicinājumiem, tostarp hibrīddraudiem. Mēs nevaram risināt šos izaicinājumus bez pietiekama finansējuma. Sagatavotības izmaksas var šķist augstas, taču izmaksas, kas rodas negaidītas krīzes situācijā, vienmēr ir daudz augstākas.”
Nākamie soļi
Nostāju apstiprināja ar 424 balsīm “par”, 105 balsīm “pret” un 83 deputātiem atturoties. Parlaments tagad ir gatavs sarunām ar Padomi par likuma galīgo redakciju.
Pamatinformācija
Šis tiesību akts ir daļa no ES 2028.–2034. gada daudzgadu budžeta paketes. Parlaments vēlas, lai budžets būtu spēcīgs ieguldījumu instruments, kas atbalsta iedzīvotājus, reģionus un uzņēmumus, vienlaikus nodrošinot skaidru pievienoto vērtību papildus valstu budžetiem. Deputāti ierosina palielināt budžeta apjomu, lai risinātu jaunas problēmas, un viņi uzstāj, ka vērienīga un ilgtspējīga budžeta finansēšanai ir svarīgi jauni ieņēmumu avoti. Uzzināt vairāk.
