ĪSUMĀ
-
Visbīstamākā valsts ir Krievija, kampaņas īsteno arī Baltkrievija, Ķīna, Irāna un Ziemeļkoreja.
-
Jāstiprina izlūkdatu apmaiņa starp dalībvalstīm un jāuzlabo ES koordinācija.
-
Sadarbība ar NATO, lai stiprinātu Eiropas sagatavotību un noturību.
Pašreizējā drošības vidē, ar ko saskaras ES, nevalda ne miers, ne atklāts bruņots konflikts, teikts ziņojumā. Deputāti norāda, ka ka hibrīduzbrukumi ir apzinātas, kombinētas, uz izlūkošanas datiem balstītas un koordinētas valstu darbības, kuru īstenošanā var būt iesaistīti arī nevalstiski spēki un starpnieki. To mērķis ir destabilizēt ES un tās dalībvalstis un vienlaikus aptvert vairākas jomas (informācija un kognitīvais karš, kiberdrošība, kritiskā infrastruktūra). Deputāti uzsver, ka šīs operācijas ir plānotas tā, lai izskatītos kā atsevišķi incidenti un nepārsniegtu bruņota konflikta slieksni, taču vienlaikus potenciāli varētu radīt sekas, kas ir salīdzināmas ar tradicionālas agresijas radītajām sekām, tādējādi ievērojami apgrūtinot atbildības noteikšanu un reaģēšanu.
Ziņojumā teikts, ka Krievija, rīkojoties tieši vai ar tādu spēku kā Baltkrievija starpniecību, ir visbīstamākais spēks, kas veic hibrīduzbrukumus ES. Deputāti arī norāda, ka Ķīna, Irāna, Ziemeļkoreja un citi spēki arī īsteno hibrīdkampaņas, kuru mērķis ir graut Eiropas demokrātiju un vājināt ES drošības intereses.
No sadrumstalotības līdz izlēmīgai rīcībai
Ņemot vērā drošības situācijas pasliktināšanos, ES jāpāriet no reaktīvas stratēģijas uz proaktīvu stratēģiju, tostarp izmantojot savas spējas novērst hibrīddraudus, atturēt no tiem un reaģēt uz tiem, kā arī jūtami palielināt naidīgas rīcības izmaksas. Deputāti norāda, ka šajā ziņā būtiska nozīme ir profilaksei, agrīnai draudu prognozēšanai un nepārtrauktai stratēģiskās neaizsargātības uzraudzībai, lai neitralizētu naidīgas darbības, pirms tām ir sistēmiska ietekme. Parlaments vēlas, lai ES dalībvalstis palielinātu izlūkdatu apmaiņu un stiprinātu ES Hibrīddraudu analīzes vienību vienotajā izlūkdatu analīzes procedūrā (SIAC). Tam vajadzētu būt vienīgajam izlūkošanas mezglam ES, teikts ziņojumā.
Deputāti arī aicina ES iesaistīties pārrobežu datu apkopošanā, lai atklātu koordinētu hibrīdkampaņu modeļus. Viņi arī pieprasa jaunu un visaptverošu ES rīcības plānu pret hibrīdkaru.
Ziņojumā ir arī noteiktas ES rīcības robežas, EP deputātiem uzsverot, ka, stiprinot ES lomu, ir jāievēro dalībvalstu pienākumi, “nepieciešamības zināt” princips un valstu klasificētās informācijas aizsardzība.
Deputāti arī aicina pastiprināt ES un NATO sadarbību, lai stiprinātu Eiropas sagatavotību, noturību un spēju atturēt no hibrīddraudu radīšanas.
Ziņojums tika pieņemts ar 470 balsīm “par”, 129 balsīm “pret” un 62 deputātiem atturoties.
Citāts
Ziņotāja Rasa Juknevičiene (EPP, Lietuva) sacīja: “Pārāk ilgi Eiropa ir baidījusies, ka stingrāka reakcija varētu izprovocēt Maskavu. Taču notiek tieši pretējais. Putins nepārtraukti pārkāpj vienu robežu pēc otras, un Krievijas hibrīdkarš kļūst arvien agresīvāks. Kremlis mūsu vilcināšanos uztver kā vājumu. Mēs nedrīkstam baidīties reaģēt stingri un atbildēt uz Krievijas agresiju.”
