-
Saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) datiem vairāk nekā 840 000 cilvēku katru gadu mirst no veselības problēmām, kas saistītas ar psihosociālajiem riskiem
-
Jānovērš vardarbība, aizskaršana, iebiedēšana un diskriminējoša rīcība darbā
-
Aicinājums izstrādāt individuālus plānus, lai atbalstītu darba ņēmējus, kuri atgriežas darbā
Otrdien deputāti vienojās par virkni ieteikumu, lai novērstu, likvidētu vai samazinātu ar darbu saistītus psihosociālos riskus, kas var izraisīt stresu, izdegšanu un garīgus un fiziskus traucējumus. Pirms Komisija nāk klajā ar savu piedāvājumu, būtu jāveic ietekmes novērtējums, tostarp jāizvērtē spēkā esošie tiesību akti.
Deputāti pieprasa saistošus pienākumus darba devējiem aizsargāt darba ņēmēju garīgo un fizisko veselību un nodrošināt drošus un cieņpilnus darba apstākļus. Viņi arī vēlas, lai Komisija un ES valstis skaidri atzītu, ka ar darbu saistīti psihosociālie riski izraisa arodslimības.
Normatīvo patstāvīgo ziņojumu pieņēma ar 413 balsīm pret 210, 29 deputātiem atturoties.
Vardarbības un aizskarošas izturēšanās novēršana
Deputāti vēlas, lai darba devēji novērstu ar darbu saistītus psihosociālos riskus un pieņemtu un īstenotu politiku, kas definē un aizliedz vardarbību, aizskaršanu, iebiedēšanu un diskriminējošu rīcību, kas apdraud darba ņēmēju cieņu, fizisko vai garīgo veselību. Viņi arī norāda, ka ir vajadzīgs savlaicīgs atbalsts darba ņēmējiem, kas pakļauti psihosociālajiem riskiem.
Psihosociālo risku novērtējums un rīcības plāns
Deputāti iesaka darba devējiem regulāri veikt psihosociālā riska novērtējumus, lai novērtētu tādus faktorus kā pārmērīga darba slodze un augsta darba intensitāte, un pieņemt rīcības plānus ar konkrētiem pasākumiem. Būtiskai pārstrukturēšanai vai reorganizācijai, piemēram, tāldarba režīmam vai automatizētas lēmumu pieņemšanas un automatizētas uzraudzības sistēmu ieviešanai, būtu jāveic iepriekšējs psihosociālā riska novērtējums sadarbībā ar darba ņēmējiem un viņu pārstāvjiem.
Darba devējiem būtu jānodrošina, ka algoritmiskās pārvaldības sistēmu ieviešana nerada pārmērīgu darba ņēmēju uzraudzību, un vienmēr jāsaglabā cilvēka virsvadība. Deputāti arī atkārtoti uzsver, ka darba ņēmējiem ir tiesības atslēgties no darba.
Atbalsts, lai atgrieztos darbā
Deputāti norāda, ka darba ņēmējiem, kuri ir atradušies prombūtnē ar darbu saistītu psihosociālo risku dēļ, vajadzētu būt tiesībām uz atbalstītu un ilgtspējīgu atgriešanos darbā. Šajā nolūkā viņi iesaka darba devējiem izstrādāt individuālus atgriešanās darbā plānus, precizējot tādus faktorus kā darba laika vai darba organizācijas pielāgojumi un darbinieka uzdevumu vai darba slodzes pielāgojumi.
Citāts
Ziņotāja Estelle Keilemansa (S&D, Beļģija) teica: “Mēs aicinām Komisiju rīkoties saistībā ar garīgo veselību un psihosociālajiem riskiem darba vietā. Eiropai ir jāatsakās no „izdegšanas sabiedrības” un jāpalīdz radīt veselīgas darba vietas, kurās ikviens var pilnvērtīgi attīstīties, jo īpaši ņemot vērā to, ka digitālo tehnoloģiju un mākslīgā intelekta izmantošana darba vietā turpina pieaugt. Tas ir jautājums ne tikai par darba ņēmēju dzīves kvalitāti, bet arī par valsts finansēm, jo izmaksas sabiedrībai strauji pieaug.”
Nākamie soļi
Komisijas rīcībā būs trīs mēneši, lai atbildētu uz Parlamenta pieprasījumu, vai nu informējot Parlamentu par pasākumiem, ko tā plāno veikt, vai pamatojot atteikumu ierosināt likumdošanas iniciatīvu saskaņā ar Parlamenta pieprasījumu.
