-
Stingrāki noteikumi par interešu konfliktiem, politisko finansēšanu un virpuļdurvju efektu
-
Labāka pārrobežu sadarbība, izpilde un līdzekļu atgūšana
-
Neatkarīgu struktūru, žurnālistu, tiesnešu un trauksmes cēlēju aizsardzība
-
Kopīga uzraudzība un stingrāki tiesiskuma nosacījumi
Rezolūcijā, kas tika pieņemta, deputātiem paceļot roku, Parlaments norāda, ka pēc korupcijas apkarošanas direktīvas stāšanās spēkā 2026. gada maijā korupcijas apkarošanas stratēģijā ir jāpievēršas ar organizēto noziedzību un jaunajām tehnoloģijām saistītajiem korupcijas riskiem.
Korupcija mazina iedzīvotāju uzticēšanos, apdraud demokrātiju, vājina tiesiskumu, traucē saimniecisko darbību un rada iespējas organizētajai noziedzībai un naidīgiem aktoriem īstenot savu ietekmi. Deputāti brīdina, ka šķietama nesodāmība var demokrātiskajai leģitimitātei būt tikpat kaitējoša kā pati korupcija.
Profilakse un integritāte
Parlaments aicina izvērtēt korupcijas riskus, īstenot apmācības un pieņemt stingrākus noteikumus par publisko iepirkumu, dotācijām un pārredzamību. Deputāti arī pieprasa saskaņotākus standartus attiecībā uz interešu konfliktiem, dāvanām, sponsorētiem ceļojumiem, aktīvu deklarācijām un virpuļdurvju efektu, kā arī skaidrākus lobēšanas noteikumus. Viņi vēlas kopīgus noteikumus par politisko finansēšanu un pārredzamību attiecībā uz politiskajiem fondiem un starpniekiem. ES iestādēm būtu jāievēro stingri pretkorupcijas standarti un nepieciešamības gadījumā jāveic izmaiņas attiecīgajos ES noteikumos.
Izpilde un pārrobežu sadarbība
Deputāti aicina uz ciešāku sadarbību un datu apmaiņu starp valstu iestādēm un ES struktūrām, tostarp Eiropolu, Eurojust, Eiropas Prokuratūru (EPPO) un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF). Korupcijas apkarošanas struktūrām vajadzētu būt neatkarīgām un pienācīgi nodrošinātām ar resursiem, un dalībvalstīm, kas vēl nav pievienojušās EPPO, tas būtu jādara.
Parlaments norāda uz saikni starp korupciju un organizēto noziedzību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un aktīvu slēpšanu. Deputāti aicina aktīvāk rīkoties, lai izsekotu, iesaldētu un atgūtu noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Rezolūcijā arī uzsvērti riski, kas saistīti ar kriptoaktīviem, nepārredzamām īpašumtiesību struktūrām un digitālajiem rīkiem, un deputāti atkāroti aicina izbeigt “zelta vīzu” shēmas.
Uzraugu loma
Deputāti aicina visos stratēģijas posmos iesaistīt pilsonisko sabiedrību un korupcijas apkarošanas uzraugus, stingrāk aizsargāt trauksmes cēlējus un pētnieciskos žurnālistus, kā arī neatkarīgas tiesu un korupcijas apkarošanas iestādes. Parlaments arī aicina ES pilnībā pievienoties Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupai (GRECO), lai ES iestādes tiktu pakļautas tādai pašai kontrolei kā valstu iestādes.
Deputāti vēlas arī kopīgus rādītājus pretkorupcijas politikas novērtēšanai un konkrētākus, izmērāmus ieteikumus Komisijas gada ziņojumos par tiesiskumu. Viņi arī aicina nākamajā ES ilgtermiņa budžetā paredzēt stingrākus tiesiskuma nosacījumus un korupcijas apkarošanas mērķus ES finansētajās programmās.
Pamatinformācija
Tiek lēsts, ka iespējamie ieguvumi no turpmākas ES rīcības korupcijas apkarošanas jomā varētu sasniegt 58,5 miljardus eiro gadā. Saskaņā ar 2025. gada Eirobarometra aptaujas rezultātiem 69 % eiropiešu uzskata, ka korupcija viņu valstī ir plaši izplatīta. Eiropola dati liecina, ka gandrīz 60 % noziedzīgo tīklu tā vai citādi iesaistās korupcijā.
