Stingrāk uzraudzīs skaidras naudas apriti

Likumprojekts ir iekļauts likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” pavadošo likumprojektu paketē. Tādējādi tā spēkā stāšanās termiņš ir 2025. gada 1. janvāris.

Priekšlikumi sagatavoti, izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam iekļautos pasākumus, lai ierobežotu skaidras naudas apriti, kā arī noteiktu nodokļu maksātāja pienākumu nodrošināt iespēju par pakalpojumiem un veiktajiem darījumiem mazumtirdzniecībā norēķināties arī bezskaidrā naudā.

Izslēdz ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā

Ar grozījumiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.² pantā ietvertajā aizdomīgu darījumu ziņošanas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesiskajā regulējumā precizēta panta pirmā daļa. No likuma plānots izslēgt regulējumu, kas nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem papildu pienākumus un prasības, ziņojot par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā.

Izmaiņas aizdomīgu darījumu ziņošanas regulējumā izstrādātas, lai risinātu “Stratēģijā par samērīgu NILLTPFN prasību praktiskai piemērošanai godprātīgiem klientiem, lai novērstu pārmērīgu izvairīšanos no risku uzņemšanās” norādīto identificēto problēmu. Secināts, ka klienti tiek apgrūtināti ar izpētes darbībām situācijās, kurās potenciālā pārkāpuma summa nesasniedz kriminālatbildības slieksni, piemēram, lai kredītiestāde nepētītu potenciālo nodokļu nenomaksāšanu personai, izīrējot personīgo dzīvokli vai pārdodot savu automašīnu.

Iecerēts, ka turpmāk vadlīnijās tiks skaidrots, kādos gadījumos NILLTPFN likuma subjektam par konstatēto aizdomīgo darījumu informācija ir sniedzama arī VID.

Ziņos, ja darījums būs lielāks par 750 eiro

Likumdevējs NILLTPFN likumā devis pilnvarojumu Ministru kabinetam (MK) noteikt gadījumus, kad iesniedzama sliekšņa deklarācija, tās iesniegšanas kārtību un saturu, tāpat arī kārtību, kādā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) nosūta VID likuma subjekta ziņojumus par aizdomīgu darījumu un sliekšņa deklarāciju nodokļu jomā.

Minētais pilnvarojums MK noteikt sliekšņa deklarācijas iesniegšanas gadījumus patlaban nav paredzēts attiecībā uz sliekšņa deklarācijām, kas iesniedzamas VID.

Ar grozījumiem likumā MK deleģēts pienākums noteikt gadījumus un kārtību, kad NILLTPFN likuma subjektam ir pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju VID, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu.

Izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna pasākumu skaidras naudas aprites ierobežošanai, MK noteikumus plānots papildināt ar jaunu gadījumu, kad sliekšņa deklarācija būs iesniedzama arī VID. Proti, subjektam, kurš sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, kas saistīti ar skaidras naudas darījumiem vai pārrobežu maksājumiem, saņemtā sliekšņa deklarācija būs jāpārsūta VID, ja klienta veiktā skaidras naudas darījuma apmērs būs 750 eiro un vairāk.

Tā kā visizplatītākais skaidras naudas izņemšanas mēneša limits bankomātos 2024. gada augustā ir 750 eiro, nelietderīgi noteikt skaidras naudas viena darījuma limitu virs mēnesim paredzētās robežas, ar kuru kredītiestādes ierobežo skaidras naudas transakcijas ar komisijas naudas iekasēšanu, norādīts likumprojekta anotācijā.

Skaidras naudas iemaksa kontā – 7000 eiro

Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2023. gadā” secināts, ka grāmatvedības uzskaitē neuzrādītās darba samaksas jeb “aplokšņu algu” apjoms 2009.–2023. gadā (vidējā algas daļa %, kuru uzņēmēji reāli maksā, bet slēpj no valsts) pērn bija 23,6%.

“Aplokšņu algas” ir galvenā ēnu ekonomikas komponente Latvijā 2023. gadā, jo tās veidoja 48,2% no kopējās ēnu ekonomikas.

Savukārt saistībā ar iespējām tikt pieķertam “aplokšņu algu” maksāšanā 27,5% Latvijas uzņēmēju aptaujā atbildēja, ka iespējamība tikt pieķertam ir robežās 31–50%.

Pētījumā secināts: jo augstāka ir uztvertā pieķeršanas varbūtība un jo lielāki sodi, jo mazāka ir uzņēmēju vēlme iesaistīties ēnu ekonomikā.

Finanšu ministrija likumprojekta anotācijā akcentējusi, ka samērā lielai daļai uzņēmēju ir nesodāmības sajūta, kas daļēji izskaidrojams ar tādu tiesisko līdzekļu trūkumu, kurus izmantojot, nodokļu administrācija ar administratīvi procesuālajiem līdzekļiem varētu iegūt pierādījumus par “aplokšņu algu” maksāšanu uzņēmumā.

Ņemot vērā “aplokšņu algu” lielo īpatsvaru ēnu ekonomikā, izstrādāts tiesiskais regulējums, kas nodokļu administrācijai ļautu iegūt datus, kuru analīzes rezultātā varētu indikatīvi konstatēt potenciālo “aplokšņu algu” maksāšanu, neveicot laikietilpīgas pārbaudes iespējamo risku konstatēšanai.

Likumprojektā iekļautie grozījumi paredz noteikt kredītiestādei un maksājumu pakalpojumu sniedzējam pienākumu līdz katra gada 1. februārim iesniegt VID informāciju par klientiem – fiziskajām personām, kas ir Latvijas rezidenti, – kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 7000 eiro un vairāk.

Šobrīd VID saņem informāciju par tām fiziskajām personām, kuru kontu apgrozījuma summa iepriekšējā gadā pārsniedza 15 000 eiro.

Tādējādi informācija par skaidras naudas iemaksām kopsakarā ar VID rīcībā jau esošajām ziņām no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ļaus efektīvāk identificēt izvairīšanās no nodokļu nomaksas riskus un tos savlaicīgi novērst, paziņojumā medijiem norāda Finanšu ministrija.

No 500 līdz 800 eiro mēnesī

Skaidras naudas iemaksu slieksnis 7000 eiro apmērā ir noteikts, veicot fizisko personu bezskaidras naudas lietošanas izvērtējumu, vēstīts likumprojekta anotācijā.

Saskaņā ar Latvijas Bankas “Maksājumu radara” datiem fizisko personu bezskaidras naudas maksājumi 2023. gada februārī veidoja 77% no kopējā maksājumu skaita.

Pieņemot, ka bezskaidras un skaidras naudas maksājuma lielums ir identisks, un izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par vidējo neto algu 2023. gadā (1120 eiro), secināms, ka fiziskajām personām mēnesī veidojas nepieciešamība pēc bezskaidras naudas 862 eiro apmērā (1120 eiro x 77%).

Minimālo bezskaidras naudas vajadzību nosaka izdevumi, kurus persona nevar vai tai nav ērti samaksāt skaidrā naudā. Lielāko daļu no attiecīgajiem izdevumiem veido komunālie maksājumi, pirkumi internetā, kā arī izdevumi, kas saistīti ar medicīnu, izglītību un izklaides un kultūras pasākumiem.

Atbilstoši minētajām izdevumu pozīcijām secināts, ka fiziskajai personai nepieciešamais bezskaidras naudas apmērs varētu būt 494 eiro mēnesī. Tādēļ personai, kura algu saņem skaidrā naudā, bezskaidras naudas norēķinu nodrošināšanai būtu jāveic iemaksas bankomātā vismaz 500 eiro apmērā. Līdz ar to fiziskās personas bezskaidras naudas nepieciešamība varētu veidoties robežās no 500 līdz 800 eiro mēnesī.

Bezskaidras naudas norēķini

Pašreiz normatīvais regulējums paredz aizliegumu veikt skaidras naudas darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā vai vairākās operācijās).

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pantu tikai attiecībā uz vairumtirgotājiem pastāv nosacījums, ka vairumtirdzniecībā veicami bezskaidras naudas norēķini (tostarp ar maksājumu kartēm). Turpretī pārējiem nodokļu maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus vai pārdod preces mazumtirdzniecībā, minētie nosacījumi par norēķinu kārtību nav paredzēti. Rezultātā pakalpojuma sniedzējs vai mazumtirgotājs var nepiedāvāt klientam iespēju norēķināties par darījumu bezskaidrā naudā.

Vairāk par tēmu LV portālā >>

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā uzsvērts: “Ņemot vērā, ka skaidro naudu kā instrumentu bieži izmanto ēnu ekonomikas mērķtiecīgie dalībnieki, nepieciešams veidot sistēmu, ka nelegālās skaidras naudas iegūšana ir komerciāli nepievilcīga. Vienlaikus jāveicina digitālo maksājumu popularizēšana, motivējot sabiedrību darījumos ikdienā mazāk izmantot skaidru naudu, kas mazinās tās izmantošanas pievilcīgumu arī ēnu ekonomikas mērķtiecīgajiem dalībniekiem.”

Lai veicinātu iedzīvotāju iespējas norēķināties par precēm un pakalpojumiem ar bezskaidru naudu, likuma 30. pantā plānots noteikt, ka nodokļu maksātājam, kura iepriekšējā pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro, jānodrošina iespēja par pakalpojumiem, kā arī veiktajiem darījumiem mazumtirdzniecībā norēķināties arī bezskaidrā naudā.

Iecerētais regulējums skars pakalpojumu sniedzējus un mazumtirgotājus, kuriem līdzās esošajiem skaidras naudas norēķiniem būs jānodrošina iespēja klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā.

Kā piedalīties publiskajā apspriešanā

Ar noteikumu projektu iespējams iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā.

Lai piedalītos publiskajā apspriešanā, jāatver Tiesību aktu projektu publiskā portāla (TAP portāla) sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”.

Jāizvēlas un jāatver konkrētais tiesību akts (noteikumu projekts ir pieejams šeit), augšējā kreisajā stūrī jānospiež poga “Pieteikties”, kā arī jānorāda, ka esat privātpersona.

Lai turpinātu, jāautentificējas sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts mobile”, “Smart-ID”.

Izteikt priekšlikumus un iebildumus par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” ” var līdz 4. septembrim.