Ir nepieciešams viest skaidrību

Medijos jau esat izteikusies, ka pārmaiņas VID tiks īstenotas trīs virzienos, proti, gaidāma VID digitālā transformācija, klientu servisa attīstība un VID kā organizācijas reforma. Kurš no minētajiem pasākumiem visvairāk skars iedzīvotājus? Ar kādām izmaiņām jārēķinās?

Līdz šim VID rīcība vienmēr ir izrietējusi no nodokļu administrēšanas viedokļa. Tagad to mainīsim, vadoties no klientu perspektīvas, “iekāpjot katra klienta kurpēs”. Turklāt ņemsim vērā, ar kādu klientu grupu strādājam un komunicējam. Piemēram, skaidrs, ka profesionāls grāmatvedis zina pamatlietas, bet, iespējams, viņam papildus ir nepieciešams izvērstāks normatīvo aktu skaidrojums.

Klienti jau šogad sajutīs, ka viņus uzrunāsim labvēlīgākā formā. Brīdinājuma vēstules nebūs kā draudu vēstules, bet aicinājumi novērst pārkāpumus – princips “Konsultē vispirms”, taču vēl maigākā formā.

Atbildes uz klientu jautājumiem mēģināsim sniegt vēl ātrāk. Ja šobrīd tas aizņem vidēji piecas darba dienas, tad es ceru, ka gada beigās vienkāršās atbildes sniegsim jau divu darba dienu laikā.

Līdz vasarai plānojam izsludināt iepirkumu par mākslīgā intelekta izmantošanu standartizēto atbilžu sniegšanā.

Tātad klientam atbildi sniegs mākslīgais intelekts?

Tieši tā. Tomēr mākslīgā intelekta sagatavotās atbildes sākumposmā vēl pārlasīs VID darbinieki –, vai tās ir pareizas, korektas. Piemēram, patlaban uz iedzīvotāju jautājumu, līdz kuram datumam jāiesniedz ienākumu deklarācija, atbild augsti kvalificēts speciālists ar augstāko izglītību, viņš tērē tam laiku, ko varētu veltīt citiem darbiem ar augstāku pievienoto vērtību. Protams, ja būs sarežģītāki jautājumi, atbildes sniegs VID darbinieks.

Līdz gada beigām gatavojamies izveidot tehniski un saturiski pilnīgi jaunu mobilo aplikāciju, kura ne tikai pildīs līdzšinējās mobilās lietotnes “Attaisnotie izdevumi” funkciju (iPhone lietotāji tajā joprojām var ieskenēt un aizsūtīt uz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu katru maksājuma dokumentu, kas deklarējams kā attaisnotais izdevums pārmaksātā nodokļa atgūšanai, savukārt Android operētājsistēmas lietotājiem šāda iespēja vairs nav pieejama; šeit un turpmāk – red. piez.), bet arī mēs pakāpeniski tai pievienosim jaunus pakalpojumus un iespējas. Lai cilvēks varētu mobilajā telefonā apskatīties, piemēram, sava parāda apmēru, nodokļu pārmaksu, lai būtu iespējams algas grāmatiņā atzīmēt apgādājamo, izmantot muitas pakalpojumus u. c.

Komunikācijā ar VID kā privātpersona nereti esmu saskārusies ar juridiski pareizām atbildēm, kuras ir samērā grūti saprotamas. Vajadzētu atbildes sniegt pēc iespējas vienkāršāk.

Piekrītu, normatīvie akti ir ļoti sarežģīti, tāpēc VID jāuzņemas tāda kā tulka loma. Skaidrojumi vienkāršā valodā un “soli pa solim” ir princips, ar kuru startēju ģenerāldirektora amata konkursā. Piemēram, kad cilvēks pārdod nekustamo īpašumu, viņam var neienākt prātā, ka jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis. Pirmkārt, VID tīmekļvietnē būs pieejama atbilstoša informācija katrai dzīves situācijai, respektīvi, kāds risinājums ir tad, kad pārdod vienīgo nekustamo īpašumu, bet kāds –, ja tie ir vairāki.

Otrkārt, ja cilvēks uzdos jautājumu, VID neatbildēs tikai ar normatīvo aktu uzskaitījumu.

Par ko visbiežāk sūdzas? Cilvēki nesaprot kapitāla pieauguma nodokļa maksāšanas principus, tāpat grūtības mēdz rasties ar valsts amatpersonu deklarāciju aizpildīšanu.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam paredzēts apzināt konceptuālo risinājumu par vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu. Vai, jūsuprāt, ir jāievieš ikgadējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana?

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ir publiski paudis, ka neplāno atteikties no vispārējās iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas ieviešanas. Ideja ir loģiska – gada ienākumu deklarācijas iesniedz apmēram 800 000 iedzīvotāju, kuri vēlas par attaisnotajiem izdevumiem saņemt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Starp tiem ir arī tādas personas, kurām deklarācijas jāiesniedz obligāti.

Vienlaikus ir pietiekami daudz – vairāki simti tūkstošu – iedzīvotāju, kuri deklarācijas nekad nav iesnieguši. Valstij nav skaidrs, kādi ir viņu ienākumi. Starptautiskais regulējums noteic, ka no ārvalstīm saņemam informāciju par to, kādi uzkrājumi ārvalstu banku kontos, proti, Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīs, ir Latvijas iedzīvotājiem. Zinām, kādi ir uzkrājumi ārvalstu pensiju kapitālos.

Nereti redzam, ka personai ārvalstīs palielinās uzkrājumi, bet Latvijā nav nekādu deklarēto ienākumu, tā nav darba ņēmējs ne Latvijā, ne ārvalstīs. Kopīgi skatot gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datus par Latvijas iedzīvotājiem, gan VID datus par nodokļu maksātājiem, personu skaita atšķirība ir ļoti liela. Ir nepieciešams viest skaidrību.

Kāds būs vispārējās iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas princips?

Valsts VID personā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) katram cilvēkam parādīs, ko zina par viņa ienākumiem. Ja cilvēks gribēs ko papildināt, viņš varēs to darīt. Piemēram, ir pieauguši uzkrājumi Lietuvas pensiju fondā, jo, iespējams, mamma ir uzdāvinājusi 50 000 eiro. Ja visi norādītie dati būs korekti, cilvēks EDS varēs apstiprināt, ka informācija par viņu ir patiesa, līdz ar to deklarācijā nekas nebūs jāpapildina.

Ja cilvēkam nav legālu ienākumu, bet viņš katru gadu pērk jaunu mašīnu, jāuzdod jautājums –, no kādiem līdzekļiem viņš dzīvo? Šobrīd cilvēks atbild: pierādiet, ka tie ir nelegāli līdzekļi! Valstij nav juridisku instrumentu, kā to pierādīt, vai arī tas ir laikietilpīgi un sarežģīti. Tādēļ svarīgi, lai cilvēks, deklarējot ikgadējos ienākumus, tos apstiprinātu EDS. Tad pierādīšanas pienākums, no kurienes radušies 50 00 vai 100 000 eiro gadījumā, ja legālu ienākumu nav vai tie ir būtiski mazāki, būtu otrai pusei – pašam cilvēkam.

Tomēr var būt arī izņēmumi – saņemts mantojums, jauno māmiņu, kamēr viņa auklē mazuli, uztur dzīvesbiedrs.

Jā, tā noteikti var būt un būs. Tāpēc analizēsim katru konkrēto situāciju, kur būs vērojamas lielas neloģiskas novirzes. Cilvēkam būs iespēja izstāstīt, paskaidrot, pamatot. Tā vienmēr būs līdzvērtīga saruna, dialogs. 

Tie, kuri jau tagad iesniedz gada ienākumu deklarācijas, zina, ka informācija no datubāzēm, piemēram, par nekustamajiem īpašumiem, transportlīdzekļiem u. c., tiek atlasīta no publiskajām datubāzēm. Persona deklarāciju papildina tikai ar saviem vai radinieku attaisnotajiem izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem un izglītību. Jau pašlaik vairākas ārstniecības iestādes par veselības pakalpojumiem izraksta e-kvītis, tāpēc nav jāaizpilda arī šī sadaļa par attaisnotajiem izdevumiem. VID attiecīgo informāciju saņem no pakalpojuma sniedzēja, un tā jau ir pieejama EDS konkrētās personas deklarācijā. 

Ceru, ka pēc diviem gadiem elektronisko kvīšu nosūtīšanu uz VID EDS noteiks kā obligātu pienākumu.

Tad cilvēkam vispār būs ļoti maz jāiesaistās ikgadējās ienākumu deklarācijas aizpildīšanā. Visi dati “ielasīsies” automātiski, un atliks tos tikai apstiprināt.

Vai vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu varētu ieviest jau no nākamā gada?

Par to šogad spriedīs. Pieļauju, ka līdz rudenim – budžeta sagatavošanai – tiks izvērtēts, vai VID sistēmas varēs pielāgot minētajam konceptam. Šobrīd Finanšu ministrija strādā pie darbaspēka nodokļu reformas un tās ietvaros, pieļauju, skatīs arī vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu.

Tiks pārskatīti naudas sliekšņi, no kuriem būs jādeklarē ienākumi, kā arī to cilvēku loks, kuriem būtu jāiesniedz deklarācijas. Diezin vai to vajadzētu darīt, piemēram, senioriem, kuri saņem tikai valsts pensijas.

Esat publiski paudusi, ka 126 000 Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir zem 1000 eiro gadā, tāpēc loģisks esot jautājums, no kā viņi iztiek. Kādi cilvēki ir iekļauti šajā grupā?

Šis skaitlis (126 000) tika prezentēts Ministru kabinetā, kad apstiprināja Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam. Paskatoties detalizētāk, apmēram 80 000 personu ir vecumā no 20 līdz 70 gadiem, bet no tiem 40 000 ir vīrieši darbspējīgā vecumā, kuri nevēlas saņemt oficiālu atalgojumu, lai nebūtu jāmaksā uzturlīdzekļi.

Patlaban Finanšu ministrija veido ēnu ekonomikas mazināšanas plāna uzraudzības darba grupu, kurā būs iesaistīti vairāku institūciju pārstāvji, lai pārraudzītu Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna ieviešanu, kā arī izstrādātu normatīvos aktus.

Viens no jautājumiem būs arī par to, kā uzturlīdzekļu nemaksātājus “izvilkt” no ēnu ekonomikas.

Eksperti ir teikuši, ka cilvēku “izvilkt” no ēnu ekonomikas ir samērā grūti.

VID ir ļoti spēcīga datu analītika. Tomēr šobrīd pārsvarā analizējam “aplokšņu” algas no izmaksātāju puses, skatāmies, kur darba devēji maksā ievērojami mazāk nekā vidēji nozarē. Instruments strādā, bet smagnēji.

Tādēļ ar Finanšu ministriju esam runājuši, ka jāmēģina rast citas metodes, kā apkarot “aplokšņu” algas.

Nepieciešama vēl mērķtiecīgāka informācijas analīze. Varbūt no 40 000 uzturlīdzekļu nemaksātāju 10 000 patiešām nekur nestrādā.

Piemēram, Latvijas Bankai (LB) ir dati par naudas iemaksas un izmaksas apjomiem bankomātos. Saliekot kopā šo informāciju ar 40 000 uzturlīdzekļu nemaksātāju, varam redzēt, kurā pilsētā cilvēks iemaksā vai izņem naudu no bankomāta. Ja cilvēkam nav legālu ienākumu, taču katru mēnesi bankas kontā tiek iemaksāti, piemēram, 2000 eiro, rodas jautājums: no kurienes ir attiecīgā nauda?

Bažām nav pamata – mēs [VID] labi zinām, ka ir atsevišķas iedzīvotāju grupas, kam šāda situācija ir absolūti normāla un izskaidrojama, piemēram, tie ir studenti un jaunās māmiņas, kurus, iespējams, uztur radinieki.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā liela vērība pievērsta skaidras naudas aprites ierobežošanai. Esat teikusi, ka VID analizēs to iedzīvotāju datus, kuru legālie ienākumi gada laikā ir tik zemi, ka nebūtu, ko iemaksāt bankomātā, vienlaikus minētās darbības notiek.

Latvijas Bankas dati liecina, ka iedzīvotāji skaidrā naudā no bankomātiem izņem 5,6, bet iemaksā – 2,4 miljardus eiro.

VID noteikti nav mērķis skriet pakaļ katram cilvēkam, kurš iemaksā naudu bankomātā.

VID šajā virzienā darbosies daudz precīzāk, izsvērtāk. Izmantojot dienesta analītiskos rīkus, pievērsīsim uzmanību tiem iedzīvotājiem, kuriem saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju vispār nav legālu ienākumu vai tie ir zem 1000 eiro gadā, taču bankomātā tiek iemaksātas lielas naudas summas.

Balstīsim visu uz analītiku, tikai to paplašināsim – iegūsim tādus datus, kādu līdz šim nav bijis mūsu rīcībā, piemēram, jau iepriekš minētās izmaksas un iemaksas bankomātos, pievērsīsim uzmanību būtiskām datu nesakritībām.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir veicis datu apkopojumu par iemaksām un izmaksām bankomātos pa reģioniem un uz vienu iedzīvotāju, balstoties uz Latvijas Bankas, ārvalstu banku kontu un VID informāciju. Šobrīd nekonkretizēšu, jo datu analīze un izpēte vēl turpināsies, tomēr jau tagad redzam, ka Latvijā ir reģioni, kur vēsturiski ir zemākā nodarbinātība un atalgojums, vienlaikus ļoti daudz iemaksu bankomātos, – apjomi pietuvojas pat Rīgas līmenim.

Iespējams, pie vainas ir kontrabanda.

Ēnu ekonomikas pētnieka Arņa Saukas pētījumā norādīts, ka 76% no nedeklarētajiem nodokļiem veido darbaspēka nodokļi, savukārt 10% ir nedeklarētais akcīzes nodoklis, t. sk. kontrabanda, bet 9% no nedeklarēto nodokļu kopējās summas veido pievienotās vērtības nodoklis (PVN).

Iedzīvotājus satrauc, vai nemazināsim skaidras naudas apriti. Nē, skaidras naudas apriti neplānojam aizliegt – tā bija, ir un būs. Apzināmies, ka ne vienmēr skaidras naudas iemaksa bankomātā nozīmē, ka tā ir “aplokšņu” alga. Tam noteikti var būt citi legāli izskaidrojumi, kurus cilvēks varēs sniegt, ja pie viņa vērsīsimies ar jautājumiem.

Plānā četru gadu laikā ēnu ekonomiku iecerēts mazināt par vienu procentpunktu (saskaņā ar Austrijas ekonomista Frīdriha Šneidera (Friedrich Schneider) pētījuma datiem 2022. gadā ēnu ekonomika veidoja 19,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), kas būtu tuvu Eiropas valstu vidējam līmenim (17,2%). Darba devēju organizācijas iebilda, ka tie nav ambiciozi plāni, jo šādā apmērā ēnu ekonomika samazinātos pati no sevis.

Apzinos, ka vārdu salikums “viens procentpunkts” izklausās maz. Taču jāsaprot, ka viena IKP procentpunkta vērtība 2023. gadā bija 407 miljoni eiro. Pieņemot, ka nodokļi veido aptuveni 31% no IKP, katra IKP procentpunkta “izņemšana” no ēnu ekonomikas veidos papildu nodokļu ieņēmumus 126 miljonu eiro apmērā.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna rezultāts no trim iespējamajiem risinājumiem ir visreālākais. Ceru, ka rezultāti būs labāki, nekā tie patlaban ir noteikti dokumentā.

Vairāki pasākumi, kas ietverti plānā, ir vērsti uz normatīvo aktu sakārtošanu, tomēr rezultāti nebūs gaidāmi uzreiz, tie būs redzami pēc viena diviem gadiem.

Kur no ēnu ekonomikas var “izcelt” visvairāk naudas?

Gan A. Saukas, gan F. Šneidera pētījumi ataino, ka lielāko daļu ēnu ekonomikas veido darbaspēka nodokļi, tātad galvenā problēma ir “aplokšņu” algas. Tāpēc šiem jautājumiem ir veltīti vairāki pasākumi Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā.

“Aplokšņu” algas pārsvarā tiek izmaksātas skaidrā naudā, taču parādās arī jauni izmaksu veidi, piemēram, caur organizācijām vai citu valstu banku kontiem. Mēs to zinām un redzam.

Vairums pasākumu Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā veltīti gan skaidras naudas caurskatāmībai, gan tās aprites ierobežošanai –, kam un kādā veidā tā tiek izmaksāta. Darba likums šobrīd paredz algu izmaksāt skaidrā naudā, tādēļ daudzviet tā arī tiek darīts. Vēlamies normatīvajos aktos noteikt, ka turpmāk darba algu pamatā izmaksās ar pārskaitījumu uz darbinieka bankas kontu. Savukārt gadījumos, kad darbinieks kādu iemeslu dēļ vēlēsies algu saņemt skaidrā naudā, tas joprojām būs iespējams. Vienīgi tādā gadījumā par to būs jāizdara atzīme darba devēja ziņojumā.

Eksperti vienmēr ir apgalvojuši, ka nodokļu nomaksas sistēmai pēc būtības ir jābūt tādai, ka izdevīgāk, vienkāršāk un labāk ir nodokļus samaksāt, nevis to nedarīt. Vai nodokļu sistēma Latvijā atbilst šim raksturojumam?

Nodokļu sistēma Latvijā ir ļoti sarežģīta, īpaši darbaspēka nodokļi, tas jāatzīst. Jābūt ārkārtīgi plašām un labām zināšanām, lai “iztulkotu” vienkāršā valodā daudzos izņēmumus, atkāpes un pielikumus, kas ietverti normatīvajos aktos. Priecājos, ka arī Finanšu ministrijā sadzirdu vēlmi vienkāršot nodokļu piemērošanu. Nodokļu pilnveides darba grupā, kur pašlaik runājam par darbaspēka nodokļiem, galvenais uzstādījums no uzņēmēju puses pie jebkura scenārija ir vienkāršāka administrēšana un aprēķini, kas nozīmē mazāk izņēmumu. Piemēram, ar laiku atsakoties no IIN diferencētā neapliekamā minimuma, tiktu ievērojami samazināta grāmatvežu iesaiste, kas mazajam biznesam ir īpaši svarīgi.

Normatīvo aktu vienkāršošana ir visa pamats – tas ir pirmais nosacījums, lai VID kļūtu draudzīgāks un saprotamāks iedzīvotājiem, sabiedrībai.

Jau šobrīd gatavojam ierosinājumus normatīvo aktu grozījumiem, lai mazinātu to sarežģītību un administratīvo slogu. Plānots samazināt VID sniedzamās informācijas apjomu, saīsināt VID lēmumu pieņemšanas termiņus, virzāmies arī uz pašdeklarēšanos. Piemēram, lai uzņēmums vai tā pilnvarota persona kļūtu par EDS lietotāju, ir jāiesniedz iesniegums, un VID trīs darba dienu laikā personu piereģistrē EDS. Esam iecerējuši, ka turpmāk ikviens, kurš vēlēsies darboties EDS, patstāvīgi iesniegs konkrēto informāciju EDS un sistēma automātiski piešķirs piekļuves tiesības.

VID sastāvā ir Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde. Kur šobrīd saskatāt vislielākās nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas iespējas?

Šis jautājums jāskata kopsakarā ar pārējiem ēnu ekonomikas faktoriem – iekšzemē izdarītajiem noziegumiem, kontrabandu, nodokļu jomas pārkāpumiem, narkotisko vielu nelegālu apriti. Visi iepriekš minētie ir nelegāli iegūti līdzekļi un veido ēnu ekonomiku. Tie nav tikai nenomaksātie nodokļi, kā ir pieņemts uzskatīt. Tas ir plašāks jautājums, tā nav tikai VID kompetence.

VID uzrauga ārpakalpojumu grāmatvežus, nodokļu konsultantus, nekustamo īpašumu darījumu starpniekus un citus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFNL) subjektus.

Šo profesiju un nozaru pārstāvji ir kā vārtsargi naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumos, tādēļ viņu kvalifikācija un uzticamība ir īpaši nozīmīga valsts mērogā.

No aizvadītā gada 1. jūlija visiem ārpakalpojumu grāmatvežiem, lai turpinātu darbu, ir vajadzīga VID izsniegta licence. Šobrīd licencēti ir 3307 ārpakalpojuma grāmatveži jeb 67,7% no visiem (4884) VID reģistrētajiem NILLTPFN likuma subjektiem ar darbības veidu “grāmatvedības ārpakalpojumi”.

Kopš stājās spēkā 2021. gada 11. februāra grozījumi likumā “Par grāmatvedību”, kas paredzēja licencēt ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzējus, būtiski samazinājies VID ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju skaits. Šeit atkal ir darba lauks VID analītikai. Ja gada pārskatu apstiprina uzņēmuma īpašnieks un nav neviena grāmatveža paraksta, rodas jautājums: vai uzņēmuma vadītājs ir tik kvalificēts, lai izstrādātu gada pārskatu? Vai tiešām uzņēmumā nestrādā kāds nelicencēts grāmatvedis? It īpaši gadījumā, ja attiecīgajā uzņēmumā 20 gadu ir bijis grāmatvedis un viņš ir sastādījis gada pārskatus.

Vai, piemēram, viens un tas pats uzņēmuma īpašnieks apstiprina gada pārskatu desmit saviem uzņēmumiem.

Mēs aicinām ikvienu uzņēmēju, kurš jau izmanto vai tikai plāno lietot ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, pārliecināties, vai izvēlētais ārpakalpojuma grāmatvedis vai grāmatvedības uzņēmums ir licencēts.1

Finanšu ministrija ir rosinājusi mainīt VID organizatorisko struktūru un padotības īstenošanas formu. Reformā paredzēts nodalīt noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijas no pakalpojumu sniedzēja funkcijām. Vai atbalstāt šo reformu?

VID sastāvā ir divas tiesībaizsardzības iestādes – Nodokļu un muitas policijas pārvalde un Iekšējās drošības pārvalde. Valdībā ir pieņemts konceptuāls lēmums, ka Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas tiek nodotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Savukārt VID paliek apmēram trešdaļa Iekšējās drošības pārvaldes darbinieku, lai arī turpmāk nodrošinātu iekšējo kontroli, kas tik lielā iestādē ir nepieciešama (VID patlaban strādā apmēram 3400 cilvēku).

Turpretī Nodokļu un muitas policijas pārvalde tiks nodota Finanšu ministrijas tiešā padotībā.

Atsakoties no represīvajām, kriminālnoziegumus apkarojošajām funkcijām un struktūrvienībām, VID kļūs “vieglāks” ne tikai pēc būtības, bet arī organizatoriski, tā būs vēl vairāk uz klientiem orientēta iestāde. Uzticams palīgs, partneris un konsultants, nevis, kā diemžēl nereti mēdz uzskatīt, bieds un drauds.

1 VID atgādina, ka informācija par izsniegtajām licencēm ir pieejama tīmekļvietnes www.vid.gov.lv sadaļas “Publiskojamo datu bāze” apakšsadaļā “Licencēto ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrs”. Grāmatvežu licencēšana turpinās. VID aicina visus ārpakalpojuma grāmatvežus, kuri vēlas turpināt profesionālo darbību, kā arī tos, kuri vēl tikai plāno sākt darboties šajā jomā, vērsties VID ar iesniegumu, lai saņemtu licenci. Licences saņemšanai ir nepieciešama profesionālā kvalifikācija un pieredze, iekšējā kontroles sistēma, civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise un valsts nodevas apmaksas dokuments. Licenci var saņemt attālināti EDS, aizpildot iesniegumu.