O. Bogdanova: “Turpinot darbu pie ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna īstenošanas, tuvākajā laikā publiskajai apspriešanai tiks nodots regulējums, kas paredz pienākumu tirgotājam ļaut pircējam norēķināties ar bezskaidru naudu, ja tirgotāja apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro gadā. Minētā iniciatīva uzlabos bezskaidras naudas norēķinu pieejamību arī patērētājiem.”
Publicitātes foto.
Bezskaidras naudas norēķini ir mūsdienu finanšu sistēmas neatņemama sastāvdaļa. Tehnoloģiju attīstības rezultātā iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas norēķināties ar maksājumu kartēm – tas ir populārākais bezskaidras naudas maksāšanas veids.
Viens no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam pasākumiem paredz veicināt bezskaidras naudas norēķinus, jo tiem ir vairākas priekšrocības attiecībā uz lielāku finanšu drošību un pārskatāmību un tie samazina administratīvo slogu.
Tas ir pozitīvs solis ceļā uz modernāku un efektīvāku maksājumu sistēmas izveidi un viens no priekšnoteikumiem sekmīgai tautsaimniecības attīstībai.
Tādēļ Finanšu ministrijā pievēršam īpašu uzmanību tam, cik pieejami, ērti, ātri un droši ir bezskaidras naudas norēķini Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem.
Kaut arī noteikta iedzīvotāju daļa maksājumos ikdienā joprojām dod priekšroku skaidrai naudai, vairums jeb 77% darījumu Latvijā notiek ar bezskaidras naudas norēķiniem. Turklāt redzam, ka šis procents katru gadu pieaug.
Bezskaidras naudas norēķini, pateicoties to ērtumam, drošumam un ātrumam,
palīdz nodrošināt lielāku ekonomisko aktivitāti.
Savukārt kā iemeslu skaidras naudas izmantošanai cilvēki bieži vien min tēriņu labāku paškontroli, iespēju norēķināties par precēm un pakalpojumiem mazajos veikaliņos ārpus pilsētām, kā arī vēlmi palikt “neredzamam”.
Pētījumi liecina, ka Eiropā un attīstītajās valstīs kopumā maksājumu kartes ir viens no vispopulārākajiem norēķinu veidiem gan tirgotāju, gan patērētāju vidū.
Vienlaikus jānorāda, ka pēdējos gados, strauji attīstoties tehnoloģijām un pieaugot sabiedrības un uzņēmēju interesei norēķinos ikdienā biežāk izmantot bezskaidras naudas maksājumu risinājumus, skaidras naudas izmantošanas paradumi mainās arī Latvijā.
Piemēram, 2023. gadā ar maksājumu kartēm veikti bezskaidras naudas norēķini 9,391 miljarda eiro apmērā, kas ir par 11% vairāk nekā 2022. gadā.1 Savukārt 2024. gada pirmajā ceturksnī norēķini ar maksājumu kartēm ir palielinājušies par 8,6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kas liecina par bezskaidras naudas norēķinu pieaugumu un to nozīmi ekonomikā.2
Digitālajā ekonomikā norēķinu veidu dažādošana un konkurence gan patērētājiem, gan tirgotājiem sniedz lielāku izvēli un elastību. Pieejamo norēķinu iespēju daudzveidība ļauj patērētājiem un tirgotājiem izmantot vai pieņemt maksājuma veidu, kas atbilst viņu vajadzībām saistībā ar konkrēto pirkumu.
Norēķinu metodēm ir atšķirīgas izmaksas un funkcionalitāte:
Maksājumu kartes veido 34% no fiziskajiem darījumiem un 51% no tiešsaistes darījumiem Eiropas Savienībā.3
Pamatojoties uz jaunākajiem pētījumiem un datiem, ko apkopojis un pasūtījis Payments Europe, 75% Eiropas tirgotāju4 dod priekšroku digitālajiem maksājumiem, nevis skaidrai naudai. Turpretī 65% respondentu izvēlētos iespēju pilnībā atteikties no skaidras naudas.
87% tirgotāju apgalvo, ka ieguvumi pārsniedz izmaksas. Izvēloties maksājuma veidu, tirgotāju galvenā prioritāte ir drošība, pēc tam: klientu izvēle, sasniedzamība, tirgotāju ērtības un izmaksas. Vienlaikus katrs ceturtais tirgotājs joprojām norāda, ka nav skaidrs, cik lielas ir izmaksas par digitālo pakalpojumu.5
Bankas karšu maksājumi mūsdienās izmantojami dažādos veidos – plastikāta kartē vai virtuāli. Tāpat karšu maksājumu datus iespējams integrēt mobilajos tālruņos vai pulksteņos, kurus var izmantot tiešsaistē vai tirdzniecības vietā. Payments Europe apkopotie dati liecina: gan patērētāji, gan tirgotāji, neatkarīgi no veida, karšu maksājumus joprojām vērtē kā drošāko, ērtāko un iecienītāko maksājumu iespēju. 96% tirgotāju uzskata, ka digitālie maksājumi ir svarīgi viņu uzņēmējdarbībai.6
Plašāku bezskaidras naudas izmantošanu vērtēju kā nozīmīgu soli efektīvai uzņēmējdarbības nodrošināšanai un digitalizācijas brieduma veicināšanai valstī un vērtīgu instrumentu ēnu ekonomikas mazināšanai.
Nav noslēpums, ka skaidru naudu nereti izmanto kā rīku darbībām ēnu ekonomikā.
Jo lielāks ir skaidras naudas apgrozījums ekonomikā, jo vieglāk ir paslēpt ēnu ekonomikas izpausmes legālas skaidras naudas apritē.
Palielinoties bezskaidras naudas aprites īpatsvaram un naudas plūsmas caurskatāmībai, uzraudzības procedūras var būt vairāk automatizētas, samazinot administratīvo slogu kā nodokļu maksātājiem, tā nodokļu administrācijai.
Jāpiebilst, ka Latvijā, līdzīgi kā vairākās citās valstīs, zemāku interesi par bezskaidras naudas norēķiniem izrāda mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Piemēram, tikai 11% MVU veic tirdzniecību tiešsaistē, un tikai 5% no MVU apgrozījuma veido e-komercija.7
Tomēr tieši MVU raksturīga salīdzinoši zemāka produktivitāte. Tas norāda uz nepieciešamību sekmēt digitālo tehnoloģiju plašāku izmantošanu uzņēmumu vidū, veicinot to darbības efektivitāti un mazinot ēnu ekonomikas riskus.
Plašākai digitālo rīku izmantošanai būtiska ir to pieejamība un MVU spēja tikt līdzi tehnoloģiskajam progresam paralēli biznesa pamatprocesu nodrošināšanai, ņemot vērā ierobežotos resursus.
Viens no iemesliem, kāpēc MVU vēsturiski ir bijuši atturīgi pieņemt bezskaidras naudas maksājumus tirdzniecības vietās, ir POS termināļu izmaksas.
POS terminālis ir ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā. Termināļu izmaksas veido gan fiksēts maksājums par POS termināļa ierīces izmantošanu, gan komisijas maksa, kura cita starpā ir atkarīga no pircēja maksājumu kartes veida, ko tirgotājs nevar ietekmēt.
Finanšu ministrijā vērtējām, ka POS termināļa izmantošana (iekārtas izmaksas un ar maksājumu saistītas mainīgās izmaksas) atmaksājas pie apgrozījuma vidēji ap 35 000 eiro gadā.
Priecē, ka ar 2024. gada sākumu ir panākts ievērojams progress POS termināļu piedāvājuma paplašināšanā Latvijā, proti, vairākas kredītiestādes piedāvāja iespēju nodrošināt POS termināli mobilajā telefonā. Attiecīgi POS termināļa iekārta tādā gadījumā vairs nav nepieciešama, kas būtiski samazina bezskaidras naudas pieņemšanas izmaksas tirgotājiem un palielina bezskaidras naudas norēķinu pievilcīgumu MVU.
Mobilās lietotnes ļauj pieņemt bezkontakta maksājumus un ir piemērotas: tirgotājiem; mājražotājiem; amatniekiem; skaistumkopšanas speciālistiem; ārstu praksēm; kurjeriem; restorāniem un ēdienu piegādātājiem; taksometra un sabiedriskā transporta vadītājiem un daudziem citiem.
Turpinot darbu pie ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna īstenošanas, tuvākajā laikā publiskajai apspriešanai tiks nodots regulējums, kas paredz pienākumu tirgotājam ļaut pircējam norēķināties ar bezskaidru naudu, ja tirgotāja apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro gadā. Minētā iniciatīva uzlabos bezskaidras naudas norēķinu pieejamību arī patērētājiem. Pircējiem vairs nevajadzēs meklēt bankomātu skaidras naudas izņemšanai, kas rada administratīvo slogu un mazina piedāvātā pakalpojuma konkurētspēju.
1 Bezskaidras naudas norēķinu apmērs ar maksājumu kartēm pērn audzis par 11%. Viss skaidrs! 16.01.2024. Pieejams: https://vs.lv/raksts/ekonomika/2024/01/16/bezskaidras-naudas-norekinu-apmers-ar-maksajumu-kartem-pern-audzis-par-11.
2 Norēķini ar maksājumu kartēm pirmajā ceturksnī auguši par 8,6%. Dienas Bizness. 16.04.2024. Pieejams: https://www.db.lv/zinas/norekini-ar-maksajumu-kartem-pirmaja-ceturksni-augusi-par-86-515987.
3 European Central Bank. Study on the payment attitudes of consumers in the euro area (SPACE). 2022. Pieejams: https://www.ecb.europa.eu/stats/ecb_surveys/space/shared/pdf/ecb.spacereport202212~783ffdf46e.en.pdf.
4 Aptaujāti 560 tirgotāji mazumtirdzniecībā no Francijas (264), Vācijas (252), Itālijas (263), Spānijas (271), Zviedrijas (242) un Polijas (268).
5 Payments Europe. Safety, Convenience and Choice: The Truevalue of Cards. Pieejams: https://www.paymentseurope.eu/wp-content/uploads/2023/09/TrueValue-Full-report.pdf.
6 Turpat.
7 Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā mājaslapas sadaļa “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”. Pieejams: https://latvia.representation.ec.europa.eu/strategija-un-prioritates/es-politika-latvijai/eiropas-digitalas-nakotnes-veidosana_lv.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
2. Starptautiskā sadarbība
3. Finanšu sektors
4. Nefinanšu sektors
5. Juridiskās personas un veidojumi
6. Finanšu izlūkošana
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
11. Proliferācijas finansēšanas finanšu sankcijas
12. Starptautiskās un nacionālās sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
