Darbu uzsāk Eiropas Prokuratūra

EPPO tiesiskais pamats ir Padomes regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (turpmāk – EPPO regula).

EPPO regulas 4. pants paredz, ka EPPO ir atbildīga par izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un apsūdzības celšanu pret tādu noziedzīgo nodarījumu izdarītājiem un līdzdalībniekiem, kas skar ES finanšu intereses un kas paredzēti Direktīvā (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (turpmāk – direktīva), un noteikti ar šo regulu. Šajā nolūkā EPPO uzsāks izmeklēšanu un veiks kriminālvajāšanas darbības, un pildīs prokurora funkcijas dalībvalstu kompetentajās tiesās līdz brīdim, kad lieta tiks pilnībā pabeigta.

EPPO kompetence

EPPO būs pirmā pārnacionālā prokuratūra, kurai būs tiesības neatkarīgi izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, kas apdraud ES finanšu intereses, un veikt kriminālvajāšanu.

Saskaņā ar direktīvas 2. pantu “Savienības finanšu intereses” ir visi ieņēmumi, izdevumi un aktīvi, uz kuriem attiecas vai kuru izcelsmes avots vai pamats ir:

• ES budžets;
• saskaņā ar līgumiem izveidoto ES iestāžu, biroju, struktūru un aģentūru budžeti vai budžeti to tiešā vai netiešā pārvaldībā un uzraudzībā.

Oficiālajā ES tīmekļa vietnē norādīts, ka EPPO veiks izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par šādiem noziegumiem, kas skar ES finanšu intereses:

• ar izdevumiem un ieņēmumiem saistīta krāpšana;
• ar PVN saistīta krāpšana (ja tā skar divas vai vairākas dalībvalstis un tās apjoms ir vismaz 10 miljoni eiro);
• nelikumīgi iegūtu līdzekļu – aktīvu, kas iegūti, apkrāpjot ES budžetu, – legalizēšana;
• aktīva un pasīva korupcija vai piesavināšanās, kas ietekmē ES finanšu intereses;
• dalība noziedzīgā organizācijā, kuras darbība ir vērsta uz noziegumu izdarīšanu pret ES budžetu.

Kā norādīts informatīvajā brošūrā “ES iedzīvotāju aizsardzība pret krāpšanu un korupciju: Eiropas Prokuratūra (EPPO)”1 (turpmāk – informatīvā brošūra), EPPO ir paredzēta arī papildu kompetence veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par jebkuru citu noziedzīgu nodarījumu, kurš ir saistīts ar direktīvā par ES finanšu interešu aizsardzību noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, piemēram, dokumentu viltošana, un kura mērķis ir nodrošināt materiālus vai juridiskus līdzekļus, lai izdarītu noziedzīgu nodarījumu vai nodrošinātu peļņu vai labumu no izdarītā noziedzīgā nodarījuma.

Proti, EPPO varēs izmeklēt arī jebkuru citu nelikumīgu darbību, kas ir “nesaraujami saistīta” ar noziedzīgu nodarījumu pret ES budžetu, un veikt kriminālvajāšanu.2

Priviliģētāka salīdzinājumā ar nacionālajām prokuratūrām

Atbilstoši EPPO prokurora Gata Donika sniegtajai informācijai “EPPO darbības sākuma posmā galvenais uzdevums būs praktiski izveidot efektīvu un saskaņotu ES līmeņa izmeklēšanas un kriminālvajāšanas sistēmu, lai nodrošinātu, ka lietās par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas apdraud ES budžeta intereses, tiktu panākts taisnīgs krimināltiesiskais regulējums”.

Pirmais ES Padomes EPPO Eiropas prokurora amatā apstiprinātais pārstāvis no Latvijas norāda, ka “EPPO būs priviliģētākā situācijā attiecībā pret nacionālajām prokuratūrām un izmeklēšanas iestādēm, jo saskaņā ar normatīvo regulējumu spēs ātrāk apmainīties ar izmeklēšanai nepieciešamo informāciju un veikt tiešu noziedzīgu nodarījumu pārnacionālu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, neizmantojot pašreizējos starptautiskās sadarbības instrumentus krimināltiesiskajā jomā”.3

Vismaz divi Eiropas deleģētie prokurori

Saskaņā ar informatīvajā brošūrā sniegto informāciju EPPO darbosies kā vienota iestāde, kas izveidota divos līmeņos:

• centrālais līmenis – to veido EPPO Kolēģija, kuras sastāvā ietilps Eiropas galvenais prokurors, 22 Eiropas prokurori un pastāvīgās palātas;
• decentralizētais līmenis – tas balstās uz katras iesaistītās dalībvalsts tiesību sistēmu un Eiropas deleģētajiem prokuroriem.

Lai kļūtu par Eiropas deleģēto prokuroru, personai jābūt pilntiesīgam attiecīgās dalībvalsts prokuroram vai tiesnesim. Kā norādīts informatīvajā brošūrā, katrā iesaistītajā dalībvalstī būs vismaz divi Eiropas deleģētie prokurori.

EPPO darbība

Savukārt EPPO darbība īsumā būs šāda:

• informācijas saņemšana – kompetentajām valsts iestādēm, ES institūcijām, organizācijām, birojiem un aģentūrām bez kavēšanās jāinformē EPPO par konstatētajām darbībām, kuras apdraud ES finansiālās intereses (EPPO var arī patstāvīgi iegūt informāciju no citiem avotiem, piemēram, ziņu reportāžām, privātpersonām vai trauksmes cēlējiem);
• kriminālprocesa uzsākšana un izmeklēšana – to uzsāks un veiks Eiropas deleģētais prokurors vai Pastāvīgā palāta (izmeklēšanu galvenokārt vadīs Eiropas deleģētais prokurors no tās ES dalībvalsts, kurā koncentrētas noziedzīgās darbības, piemēram, kur izdarīts vairāk noziedzīgo nodarījumu, vai izdarīts smagākais noziedzīgais nodarījums);
• izmeklēšanas uzraudzība – Eiropas deleģētā prokurora veikto izmeklēšanu uzraudzīs Pastāvīgā palāta, kā arī Eiropas prokurors no tās pašas dalībvalsts, kurā savus pienākumus veiks Eiropas deleģētais prokurors (Pastāvīgā palāta ar Eiropas prokurora starpniecību varēs dot norādījumus par izmeklēšanas veikšanu Eiropas deleģētajam prokuroram);
• būtiskas pilnvaras – papildus izmeklēšanas un kriminālprocesuālajām darbībām, kas Eiropas deleģētajam prokuroram ir pieejamas, balstoties uz valsts tiesību aktiem, Eiropas deleģētajam prokuroram ir tiesības pieprasīt izmeklēšanas pasākumus, kuri noteikti EPPO Regulā (kratīšana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu arests, sakaru līdzekļu un personas korespondences kontrole u. c. EPPO regulā noteiktās kriminālprocesuālās darbības);
• horizontālās attiecības – noteiktos gadījumos kriminālprocesu varēs nodot pirmstiesas procesa veikšanai Eiropas deleģētajam prokuroram no citas dalībvalsts (atsevišķos gadījumos un pēc tam, kad to apstiprinās Pastāvīgā palāta, Eiropas prokurors varēs veikt izmeklēšanu savā izcelsmes valstī, uzņemoties Eiropas deleģētā prokurora pilnvaras, atbildību un pienākumus);
• Pastāvīgās palātas pilnvaras – noslēdzoties izmeklēšanas procesam, Pastāvīgā palāta, balstoties uz attiecīgā Eiropas deleģētā prokurora iesniegto lēmumprojektu, lems par lietas nodošanu valsts tiesai, lietas nodošanu pēc piekritības, lietas izbeigšanu vai vienkāršotas kriminālprocesuālo attiecību taisnīgas noregulēšanas procedūras piemērošanu;
• lietu nodošana tiesai – valsts apsūdzību tiesā EPPO vārdā uzturēs Eiropas deleģētais prokurors, ievērojot attiecīgos valsts tiesību aktus un EPPO regulu (ja nacionālajos tiesību aktos paredzēta vienkāršota iztiesāšanas procedūra, piemēram, vienošanās, tad to būs iespējams piemērot).4

ES budžetu aizsargās 22 dalībvalstis

EPPO varēs veikt noziedznieku kriminālvajāšanu un nodošanu tiesai 22 iesaistītajās ES dalībvalstīs (Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Horvātijā, Kiprā, Čehijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Itālijā, Maltā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā un Spānijā).

LV portāls jau rakstīja, ka Ungārija, Īrija, Zviedrija un Polija (arī Apvienotā Karaliste pirms izstāšanās no ES 2020. gada 31. janvārī) lēmušas pagaidām neiesaistīties EPPO, savukārt Dānija jau ir izlēmusi, ka nepiedalīsies EPPO. ES dalībvalstis par pievienošanos EPPO var izlemt jebkurā brīdī.

Sadarbība ar citām ES iestādēm un neiesaistītajām dalībvalstīm

Saskaņā ar Oficiālajā ES tīmekļa vietnē sniegto informāciju EPPO izmeklēšanu un kriminālvajāšanu veiks pilnīgi neatkarīgi no Eiropas Komisijas, citām ES iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstīm.

Tiek lēsts, ka ar laiku EPPO izmeklēs aptuveni 3000 lietu gadā.

“Lai efektīvi funkcionētu, EPPO nevar darboties izolēti. Tai jāveido attiecības un sadarbība ar iestādēm un dienestiem gan ES, gan arī ārpus tās, nodrošinot ātru informācijas apmaiņu,” teikts informatīvajā brošūrā.

EPPO tuvākie sadarbības partneri būs:

• “Eurojust (tiesiskās sadarbības organizācija)” – līdztekus informācijas, tostarp personas datu apmaiņai, un netiešas piekļuves nodrošināšanai savai lietvedības sistēmai “Eurojust” palīdzēs koordinēt sadarbību ar tiesu iestādēm neiesaistītajās dalībvalstīs un trešajās valstīs;
• Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) – savstarpēja informācijas apmaiņa un citas nepieciešamās darbības, proti, EPPO kriminālizmeklēšanas būs prioritāras un OLAF šajos gadījumos neuzsāks paralēlas administratīvās izmeklēšanas, bet pilnībā atbalstīs EPPO veiktās kriminālizmeklēšanas, savukārt gadījumos, kad EPPO nolems neveikt izmeklēšanu vai izbeigt lietu, OLAF tiks sniegta visa informācija, lai tas varētu izvērtēt piemērotāko turpmāko rīcību;
• “Eiropols” (ES Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai) – starp EPPO un “Eiropolu” tiks definēti nosacījumi, kas noteiks sadarbības kārtību (izmeklēšanas laikā “Eiropols” sniegs tās rīcībā esošu būtisku informāciju un analītisko atbalstu).

Vienlaikus, neierobežojot Eurojust sniegto atbalstu, vidēja un ilgtermiņa attiecības starp EPPO, trešo valstu un neiesaistīto dalībvalstu izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un tiesu institūcijām regulēs sadarbības līgumi, teikts informatīvajā brošūrā. Sadarbības līgumos varēs ietvert, piemēram, informācijas apmaiņas un sadarbības koordinatoru nosūtīšanas kārtību vai kontaktpunktu izveidi, lai uzlabotu abpusējo sadarbību. Ja sadarbības līguma nebūs, tad iesaistītā dalībvalsts informēs EPPO kā kompetento iestādi, lai tiktu piemēroti ES starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības instrumenti un attiecīgie starptautiskie līgumi.5

Kā norāda ES Tieslietu komisārs Didjē Reinderss, “EPPO darbības uzsākšana iezīmēs jaunu posmu Eiropas integrācijas vēsturē”. Viņaprāt, EPPO ļoti rūpīgi sekos līdzi tam, kā tiek īstenots Eiropas atveseļošanas plāns “NextGenerationEU”, lai pārliecinātos, ka līdzekļi pilnībā tiek izmantoti ekonomikas atveseļošanai no krīzes.

1 ES iedzīvotāju aizsardzība pret krāpšanu un korupciju: Eiropas Prokuratūra (EPPO). Pieejams: https://www.ejtn.eu/MRDDocuments/DG%20JUSTICE_EPPO_Brochure%20A4_LV_V03.pdf (aplūkots 31.05.2021.).

2 ES budžeta aizsardzība – 1. jūnijā darbību sāks Eiropas Prokuratūra. Pieejams: https://ec.europa.eu/latvia/news/es-bud%C5%BEeta-aizsardz%C4%ABba-%E2%80%93-1-j%C5%ABnij%C4%81-darb%C4%ABbu-s%C4%81ks-eiropas-prokurat%C5%ABra_lv (aplūkots 31.05.2021.).

3 Doniks G., EPPO prokurors. Eiropas prokuratūra (EPPO) un tās competence. Pieejams: https://delna.lv/wp-content/uploads/2020/10/G.Doniks_Kas-ir-EPPO-un-k%C4%81da-ir-t%C4%81s-kompetence.pdf (aplūkots 31.05.2021.).

4 ES iedzīvotāju aizsardzība pret krāpšanu un korupciju: Eiropas Prokuratūra (EPPO). Pieejams: https://www.ejtn.eu/MRDDocuments/DG%20JUSTICE_EPPO_Brochure%20A4_LV_V03.pdf (aplūkots 31.05.2021.).

5 ES iedzīvotāju aizsardzība pret krāpšanu un korupciju: Eiropas Prokuratūra (EPPO). Pieejams: https://www.ejtn.eu/MRDDocuments/DG%20JUSTICE_EPPO_Brochure%20A4_LV_V03.pdf (aplūkots 31.05.2021.).