Persona jebkurā gadījumā var vērsties ar iesniegumu Valsts policijā. 

Pēc pakomāta atrašanās vietas tiktu noteikta lietas piekritība. Šajā gadījumā noilgums ir pieci gadi. 

Pirmšķietami jautājumā minētie apstākļi varētu norādīt uz Krimināllikuma 180. pantā norādīto noziedzīgo nodarījumu (zādzība, krāpšana, piesavināšanās nelielā apmērā). Par šādu nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. 

Minētais nodarījums uzskatāms par izdarītu nelielā apmērā, ja vainīgajam bijis nodoms iegūt noziedzīgā nodarījuma priekšmetu – paciņu –, kura vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nepārsniedz vienu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu. 

Piesavināšanos raksturo tas, ka sveša manta atrodas vainīgās personas pārziņā vai manta tai ir uzticēta, t. i., manta pie šīs personas nonākusi tiesiski un tikai pēc tam vainīgajai personai rodas nodoms mantu prettiesiski pārņemt savā valdījumā, t. i., nolaupīt. 

Tiesas spriedumos gan ir atrodamas atziņas, ka vainīgā bezdarbība pati par sevi neliecina par mantas piesavināšanos. Piesavināšanās gadījumā jākonstatē mantas neatdošanas nolūks, kas ir subjektīvās puses pazīme – iegūt svešu mantu, atstumjot tās īpašnieku. Tas nozīmē, ka nepieciešama papildu informācija par to, kādi ir tie apstākļi, kādēļ paciņas īpašniece nevarēja ierasties pakaļ mantai, un par ko personas savā starpā vienojās.