Eiropas Prokuratūra sāka darbu 2021. gada 1. jūnijā, un ir neatkarīga Eiropas Savienības (ES) struktūra. Pirmās pārnacionālās prokuratūras mērķis ir aizsargāt ES nodokļu maksātāju naudu. Tās kompetencē ir izmeklēt un īstenot kriminālvajāšanu par tādiem noziegumiem kā krāpšana, naudas atmazgāšana, korupcija un pārrobežu pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšana. Latvijā EPPO strādā četri prokurori. Kāpēc ir vajadzīga ES Prokuratūra, kāpēc nepietiek ar prokuratūru nacionālajā līmenī?
Eiropas Prokuratūras izveides pamatā ir vairāki faktori. Pirmkārt, tie ir statistiskie dati, kas liecina, ka, piemēram, 2018. gadā transnacionālās krāpšanas rezultātā ES dalībvalstis zaudēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumus aptuveni 140 miljardu eiro vērtībā. Savukārt 2015. gadā ļaunprātīgi tika izmantoti ES struktūrfondu līdzekļi 638 miljonu eiro apmērā. Tās ir ļoti lielas summas, kas būtiski ietekmē ES budžetu.
Otrkārt, ņemot vērā šos skaitļus, bija nepieciešams noteikt ES finanšu aizsardzību kā prioritāti, kas ne vienmēr tāda ir bijusi dalībvalstu līmenī. Izveidojot ES Prokuratūru, tika noteikta specializācija tieši ES finanšu līdzekļu aizsardzībai, kas ir būtiski, jo finanšu noziegumi kļūst arvien komplicētāki un specifiskāki. Lai tos izmeklētu, ir nepieciešamas gan speciālas zināšanas, gan pieredze, gan speciāli izmeklēšanas rīki un līdzekļi.
Treškārt, pret ES finanšu interesēm vērstiem noziedzīgiem nodarījumiem, it īpaši PVN krāpšanai, ir pārrobežu raksturs. Tas nozīmē, ka liela daļa pierādījumu ir jāiegūst citās valstīs, jāiziet ārpus nacionālā līmeņa. Šādos gadījumos tiesību aizsardzības iestāžu sadarbība ne vienmēr bija pilnīga, efektīva un ātra. Izveidojot Eiropas Prokuratūru un pieņemot regulu par ES Prokuratūras izveidošanu, ir radīts efektīvs mehānisms tieši pārrobežu izmeklēšanas veikšanai.
Ceturtkārt, arī pirms Eiropas Prokuratūras izveides ES līmenī bija institūcijas, piemēram, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), “Eurojust” (Eiropas Tiesu sadarbības vienība) un “Eiropols” (ES tiesībaizsardzības aģentūra), kas darbojās šajā jomā. Bet nevienai no minētajām institūcijām dalībvalstīs nebija kriminālizmeklēšanas un kriminālvajāšanas funkciju.
Kādas ir EPPO priekšrocības? Vai tā ir tiešā, nepastarpinātā pārrobežu sadarbība EPPO virzītajos kriminālprocesos?
Jā, jums ir taisnība, galvenā priekšrocība ir ar EPPO regulu izveidotais instruments – Eiropas prokuroriem ir iespējams uzdot veikt izmeklēšanas pasākumus pārrobežu izmeklēšanas lietās. Praktiski tas nozīmē, ka Eiropas deleģētais prokurors, kurš nodarbojas ar lietu, uzdod veikt nepieciešamos izmeklēšanas pasākumus citas dalībvalsts Eiropas deleģētajam prokuroram, kurš tajā brīdī uzņemas asistējošā Eiropas deleģētā prokurora lomu. Lai uzdotu šādus pasākumus, ir nepieciešams pieņemt argumentētu lēmumu, un, to ievadot Eiropas Prokuratūras lietu pārvaldības sistēmā, tai pašā dienā asistējošais deleģētais prokurors saņem lēmumu un var uzsākt izpildīt šīs darbības. Saskaņā ar regulu Eiropas deleģētais prokurors var vai nu pats veikt izmeklēšanas pasākumus, vai arī uzdot tos izpildīt dalībvalstu kompetentajai iestādei.
Redzam, ka mehānisms ir efektīvs un pierādījumu iegūšana notiek salīdzinoši ātri. Pozitīvi, ka mēs kā Eiropas deleģētie prokurori esam kolēģi – lielākoties pazīstam viens otru. Ja rodas nepieciešamība kaut ko papildināt, kādu papildus nopratināt vai saistībā ar konstatētajiem apstākļiem veikt papildu izmeklēšanas darbības, tad ir iespējams sazināties ar Eiropas deleģēto prokuroru, kurš bija uzdevis šos pasākumus, pajautāt, vai ir nepieciešama kāda papildu izmeklēšanas darbību veikšana saistībā ar jau noskaidroto informāciju. Ja tas būs nepieciešams, Eiropas deleģētais prokurors ātri var pieņemt lēmumu par papildu izmeklēšanas pasākumu veikšanu, un tie tiks izdarīti.
Respektīvi, nav vajadzīgs gaidīt, kamēr saņemam atbildi, kā tas bija agrāk ar tiesiskās palīdzības lūgumiem. Tad uzdevām vienas darbības, sagaidījām atbildi, iepazināmies ar šo informāciju un redzējām, ka no nopratināšanas izriet, ka būtu nepieciešams daudz ko papildus noskaidrot. Tad atkal rakstījām jaunu tiesiskās palīdzības lūgumu. Protams, šobrīd tas ir Eiropas izmeklēšanas rīkojuma ietvaros, kas arī paātrina pierādījumu iegūšanas procesu. Mehānisms, kas izveidots ar EPPO regulu, ir ātrs un efektīvs.
Policija vienmēr ir sūdzējusies, ka tiesiskās palīdzības lūgumi aizņem ļoti ilgu laiku – pusgadu vai pat gadu.
Jā, agrāk vidēji tie aizņēma vismaz sešus mēnešus. Šobrīd, piemēram, man bija nepieciešams lūgt izmeklēšanas pasākumus Čehijā, kas ietvēra gan personu nopratināšanu, gan informācijas iegūšanu no e-pastiem, un tas aizņēma vienu mēnesi.
EPPO ir pievienojušās 22 dalībvalstis. Vai tas, ka piecas valstis nav iesaistījušās, ir apgrūtinājums?
Tas ir viens no izaicinājumiem, ar kuru saskaras Eiropas Prokuratūra, jo dažas no dalībvalstīm, kuras nav pievienojušās EPPO, to neatzīst kā kompetento iestādi. Līdz ar to valstis nesniedz atbildes uz tiesiskās palīdzības lūgumiem. Šis jautājums tiek risināts EPPO centrālajā līmenī.
Kuras valstis nav pievienojušās EPPO?
EPPO nav pievienojusies Polija, Zviedrija, Ungārija, Dānija un Īrija. Attiecībā, piemēram, uz Zviedriju, nav nekādu problēmu sadarboties, viņi nesaskata, ka vajadzētu slēgt papildu līgumus, sadarbība ir iespējama jau esošajos sadarbības mehānismos. Arī ar Ungāriju ir noslēgts sadarbības līgums. Visgrūtāk ir sadarboties ar Poliju.
EPPO veic izmeklēšanu ar ES fondiem saistītas krāpšanas gadījumos, kuros ir iesaistītas summas, kas pārsniedz 10 000 eiro, kā arī ar PVN saistītas pārrobežu krāpšanas gadījumos, kuros zaudējumi pārsniedz 10 miljonus eiro. Kādu noziegumu izmeklēšana prevalē Latvijā?
Noziegumi, par kuriem Latvijā ir uzsākti kriminālprocesi vai kuri ir pārņemti, pamatā ir krāpšanas ES fondu līdzfinansētajos projektos. Tās ir saistītas ar viltotu dokumentu iesniegšanu, ar sadārdzinājumiem, vienošanos starp pretendentiem pirms pieteikšanās konkrētam projektam. Tās ietver arī vienošanos ar pretendentu, kas turpmāk šajā projektā izmantos, piemēram, uzcelto ēku, lai gan, pastāvot šādai sadarbībai, paredzēts cits finansējuma apmērs, nekā, neiesaistot šāda veida komersantu.
Finanšu ministrijas Eiropas Savienības (ES) finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes sekretariāta (AFCOS) maijā sagatavotajā ziņojumā par veiktajiem krāpšanas apkarošanas un ES finanšu interešu aizsardzības pasākumiem 2021. gadā secināts, ka iepriekšējā gadā, 2014.–2020. gada plānošanas periodā, ES fondu izlietojumā konstatētas 1652 neatbilstības par kopējo summu 33,5 miljonu eiro apmērā.
Mums ir ļoti cieša sadarbība ar AFCOS, tāpat kā ar pārējām iestādēm, kuras uzrauga jeb administrē ES fondu līdzekļus. AFCOS padomē ir iesaistīts Eiropas prokurors Gatis Doniks, kā arī mans kolēģis – Eiropas deleģētais prokurors Igors Gerasimins.
Pēc Eiropas prokurora G. Donika iniciatīvas un idejas I. Gerasimins bija iesaistīts arī AFCOS darba grupā, kas izstrādāja metodoloģiju krāpšanas risku apzināšanai jeb tipoloģiju izstrādi noziedzīgiem nodarījumiem pret ES finanšu interesēm. Šāda metodoloģija tika izveidota, un tā ietver arī krāpšanas riskus, metodoloģijas un prakses piemērus. Tas būs praktisks līdzeklis, kuru darbā varēs izmantot gan tiesībaizsardzības iestādes, gan ES fondu līdzekļus administrējošās iestādes.
Teicāt, ka noziegumos prevalē krāpšana ES fondu līdzfinansētajos projektos. Kā noskaidrot, ka ir viltoti dokumenti, aizliegtas vienošanās? Kādi fakti dara aizdomīgu?
Pamatā to konstatē administrējošās iestādes, veicot pārbaudes uz vietas projektu īstenošanas vietās, notiek dažādu dokumentu salīdzināšana, piemēram, tiek pieprasīti atbilstības dokumenti par kādiem materiāliem. Tiek iesniegti vieni dokumenti, bet saskaņā ar izstrādāto projektu ir redzams, ka tie neatbilst. Tad finansējuma saņēmējs iesniedz jaunus dokumentus, kuros ir norādīta pavisam cita informācija.
Riska pazīmes ir arī iesaistīto personu – gan to, kuras ir pieteikušās projektam, gan to, kuras darbojas kā apakšuzņēmēji, – savstarpējā saistība, kas var norādīt uz interešu konfliktu.
Tāpat uzņēmumi, kuri piedalās izsolēs un projektu iepirkumos, var būt nesen izveidoti ar mērķi noslēpt, ka pastāv saikne ar personām, kuras bija iesaistītas konkursa dokumentu vai projekta tehniskās specifikācijas izstrādē.
Pirms vairākiem gadiem aktuāli bija ar PVN saistīti pārrobežu krāpšanas gadījumi. Vai šādas izmeklēšanas skar arī Latviju?
Latvijā lietu, kurās zaudējumam jāsasniedz 10 miljoni un jābūt iesaistītām vismaz divām ES dalībvalstīm, nebūs daudz. Šobrīd Eiropas deleģēto prokuroru nodaļā ir viena šāda lieta. Bet kopumā šādas lietas būs tādēļ, ka Latvija kā viena no dalībvalstīm var būt iesaistīta PVN izkrāpšanas shēmā.
Šobrīd redzam, ka Latvija ir aktīvi iesaistīta pārrobežu izmeklēšanas pasākumu veikšanā PVN izkrāpšanas lietās, izpildām citu dalībvalstu Eiropas deleģēto prokuroru lēmumus par izmeklēšanas pasākumu veikšanu pārrobežu krāpšanas lietās, jo izkrāpšanas shēmās ir iesaistīta virkne Latvijas uzņēmumu.
Varbūt varat nedaudz raksturot PVN krāpšanas lietas, nozares, kurās tiek veikti izmeklēšanas pasākumi.
Nozares, kurās bija jāveic izmeklēšana, saistītas vai nu ar automobiļu iegādi, vai dārgu elektronisko ierīču, piemēram, iPad, pārdošanu.
Kā notiek PVN izkrāpšana? Uz dokumentu pamata it kā tiek pārdotas preces citiem uzņēmumiem citās ES dalībvalstīs, bet faktiski šie darījumi nenotiek vai notiek tikai “uz papīra”, lai varētu deklarēt un atgūt PVN.
Jūs izmeklējat lietas, uzturat apsūdzību. Kura tiesa šo lietu skatīs?
Lietas nonāks Latvijas tiesās, izņemot, ja tas būs pārrobežu gadījums. Tad sākotnējā piekritība ir tajā valstī, kuras Eiropas deleģētais prokurors veic šo izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu.
Ja, piemēram, starp dalībvalstīm rodas strīds, to var risināt EPPO regulā noteiktajā kārtībā – ir noteikti kritēriji, pēc kuriem izvērtē, kurā tiesā skatīt lietu. Primārais nosacījums ir notikumu centrālā vieta, tad lieta tiek izskatīta attiecīgās dalībvalsts tiesā. Vēl svarīgs kritērijs ir, kur atrodas lielākā daļa apsūdzēto.
Vai kāda lieta ir nonākusi Latvijas tiesā?
Tiesā ir nonākusi pirmā lieta, gaidām tiesas nolēmumu. Apsūdzības par ES fondu līdzekļu izkrāpšanu 104 000 eiro apmērā un viltotu dokumentu izmantošanu kopumā tika celtas četrām personām. Šajā lietā ir uzsākts process arī pret juridisko personu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu.
EPPO strādā roku rokā ar valstu tiesībaizsardzības iestādēm, cieši sadarbojas arī ar citām struktūrām, piemēram, “Eurojust” un “Eiropolu”. Kā notiek šī sadarbība?
Visciešākā sadarbība Eiropas līmenī ir izveidojusies ar OLAF, esam lūguši veikt liela apjoma finanšu datu analīzi. Ir bijusi sadarbība arī ar Eiropas Komisiju, esam lūguši sniegt atzinumu par konkrētiem faktiem, kas ir konstatēti ES fondu līdzekļu līdzfinansētā projektā.
Saskaņā ar EPPO regulu Eiropas deleģētajiem prokuroriem ir tādas pašas pilnvaras kā valsts prokuroriem. Tas nozīmē, ka mums ir gan izmeklēšanas uzraudzības, gan izmeklēšanas, gan kriminālvajāšanas un apsūdzības uzturēšanas tiesā funkcijas. Pamatā ar tiesībsargājošajām iestādēm ir divi sadarbības modeļi. Pirmais modelis – deleģētais prokurors uzsāk kriminālprocesu vai lemj par kriminālprocesa pārņemšanu. Tālāk viņš nosūta kriminālprocesu izmeklēšanai konkrētajai tiesībaizsardzības iestādei un turpina veikt kriminālprocesa uzraudzību. Visbiežāk kompetentā iestāde būs Valsts policija (VP), taču atsevišķos gadījumos tā var būt arī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas un nodokļu policijas pārvalde vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
No procesuālā aspekta procesa virzītāja statuss šajos gadījumos būs izmeklēšanas iestādes amatpersonai. Bet, ņemot vērā, ka regulā noteikts, ka Eiropas deleģētais prokurors ir atbildīgs par izmeklēšanu, kuru viņš ir uzsācis, pārņēmis vai kura tam ir iedalīta, izmeklēšanas vadība īstenojas tādējādi, ka, uzsākot kriminālprocesu, sastādām norādījumus izmeklētājam par sākotnējo izmeklēšanas darbību veikšanu un pēc tam aktīvāk prasām norādījumu izpildi, liekam uzsvaru uz komunikāciju un saziņu ar izmeklētāju, aktīvi uzraugām, kā tiek pildīti norādījumi un, ja nepieciešams, arī paši veicam izmeklēšanas darbības, par to informējot procesa virzītāju.
Otrs sadarbības modelis ir, ka, uzsākot kriminālprocesu vai to pārņemot, paliekam kā procesa virzītāji, paturam lietu savā lietvedībā, bet vienlaikus ar tiesībaizsardzības iestādēm veidojam izmeklēšanas grupas, kurās iekļaujam izmeklētājus un operatīvos darbiniekus. Eiropas deleģētais prokurors kā procesa virzītājs vada šo grupu.
Laba pieredze, strādājot izmeklēšanas grupā un izmeklējot lietu par krāpšanu ES fonda līdzfinansētā projektā, ir izveidojusies ar KNAB. Vairāk par šo lietu neko nevaru atklāt, jo tā vēl ir izmeklēšanas stadijā.
Veiksmīga sadarbība sāk veidoties arī ar VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi.
EPPO ne tikai aizsargā ES finanšu resursus no to izkrāpšanas, korupcijas un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet nepieciešamības gadījumā spēj saukt pie atbildības vainīgās personas. Cik lietu šobrīd atrodas izmeklēšanā?
Sākotnēji, pirms tika izveidots EPPO un tika prognozēts lietu apmērs, attiecībā uz Latviju tās bija 20 lietas gadā. Šobrīd esam ļoti pietuvojušies šim skaitlim.
Jūsu kolēģis Igors Gerasimins konferencē, lai veicinātu kopīgu izpratni par attieksmi, pieejām un iespējām aizsargāt ES fondu līdzekļus, teica, ka ir svarīga proaktīva izmeklēšana, jāiesaistās iespējami agrākā fāzē, jo tad ir lielākas iespējas, ka nelikumīgās darbības būs vieglāk pierādīt.
Kad uzsākām darbību, veicām VP un citu tiesībsargājošo iestāžu lietvedībā esošo kriminālprocesu izvērtēšanu, kas varēja būt EPPO kompetencē. Tas, ko sapratām, – šādu noziegumu atklāšanā un pierādījumu iegūšanā ir būtiski informāciju saņemt iespējami ātrāk. Šogad esam ļoti strādājuši, lai nodibinātu ciešas attiecības ar ES fondu uzraugošajām iestādēm, piemēram, ar Centrālo finanšu un līguma aģentūru, Lauku atbalsta dienestu, Labklājības un Iekšlietu ministrijām.
Izmeklēšanas, kuras ir mūsu lietvedībā, nav par veciem notikumiem, tās ir ļoti optimālas, un pastāv liela iespējamība iegūt pierādījumus.
Kādi ir EPPO izaicinājumi tuvākajos gados? Kā tos pārvarēt?
Galvenais izaicinājums – būtu jāizveido specializēta vienība vai jānosaka specializēti izmeklētāji, kuri tieši Latvijā nodarbotos ar Eiropas Prokuratūras uzsāktajiem kriminālprocesiem. Patlaban par šādas struktūras izveidi notiek sarunas ar VP vadību.
Šāda specializācija ir būtiska, jo, lai izmeklētu konkrētos noziegumus, ir jābūt noteikta veida pieredzei. Novērojam, ka citās dalībvalstīs, kurās ir specializētie izmeklētāji, var izdarīt daudz vairāk. Labs piemērs ir Itālija, kur ar Eiropas Prokuratūras lietām strādā Finanšu policija. Arī Lietuvā ir specializēta struktūrvienība, kas kopā ar Eiropas deleģētajiem prokuroriem strādā Eiropas Prokuratūras lietās.
Izaicinājums ir sadarbība ar citām ES dalībvalstīm, kuras nav EPPO, un trešajām valstīm, kuras varētu atteikties sniegt atbildes uz tiesiskās palīdzības lūgumiem, līdz ar to pierādījumu iegūšana varētu būt apgrūtināta. Par to notiek sarunas EPPO centrālajā līmenī, un tiek slēgti līgumi.
Trešais izaicinājums ir PIF Direktīvā (Direktīva par cīņu pret krāpšanu, kas skar Eiropas Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības) definētās krāpšanas pilnvērtīga ieviešana Krimināllikumā. Kaut arī krāpšanas definīcija Direktīvā ir plaša, un likumā ir vairāki panti, kuros paredzēta atbildība par Direktīvā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, praksē, strādājot ar ES fondu līdzekļu krāpšanas gadījumiem, redzam, ka Direktīvas tvērums un ES likumdevēju griba, kas ir uzskatāms par krāpšanu, Direktīvas izpratnē ir plašāks. Iepriekš jau ir bijušas diskusijas par šo jautājumu, taču tās tika noraidītas. Manuprāt, būtu jāatsāk diskusija starp ekspertiem par atsevišķa noziedzīga nodarījuma izveidošanu, kas vairāk atbilstu tam, kas noteikts Direktīvā, definējot krāpšanu.
