Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Līdz 2019. gada 12. decembrim Eurojust sastāvā bija viens pārstāvis no katras Eiropas Savienības dalībvalsts, kurš tika norīkots darbam Eurojust mītnē Hāgā, Nīderlandē.
FOTO: Eurojust
Eurojust kā tiesiskās sadarbības organizācija ir dibināta 2002. gadā, un Latvija tajā ir pārstāvēta kopš 2004. gada 1. maija, proti, vienlaikus ar iestāšanos Eiropas Savienībā. Līdz šim Eurojust tiesiskais pamats bija Eiropas Savienības Padomes lēmums, bet no 2019. gada 12. decembra jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes regula par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās. LV portāls skaidro, kas ir Eurojust, kāds ir šīs organizācijas mērķis un uzdevumi un kā tā sekmē un uzlabo koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām tiesu iestādēm.
Līdz 2019. gada 12. decembrim, kad stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes regula par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), ar kuru tiek aizstāts un atcelts Padomes lēmums 2002/187/TI (turpmāk tekstā – regula par Eurojust), Eurojust sastāvā bija viens pārstāvis no katras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kurš tika norīkots darbam Eurojust mītnē Hāgā, Nīderlandē. Tā kā Dānijai regula par Eurojust nav saistoša, šobrīd šīs organizācijas sastāvā ir 27 ES dalībvalstu pārstāvji (National Members), kā arī Dānijas pārstāvis (Representative) ar atšķirīgu statusu, kas izriet no Eurojust un Dānijas nolīguma par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās.
Eurojust pārstāvji pārsvarā ir pieredzējuši prokurori ar augsta līmeņa praktisko pieredzi krimināltiesiskajā jomā. Šobrīd Latvijas pārstāve Eurojust ir Dagmāra Skudra, kuru amatā 2019. gada 1. maijā apstiprināja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Līdz tam D. Skudra ieņēma Ģenerālprokuratūras Dalības analīzes un vadības departamenta virsprokurores amatu. Savukārt pirms viņas apstiprināšanas amatā no 2004. līdz 2019. gadam Latvijas pārstāvja Eurojust pienākumus pildīja Gunārs Bundzis.
Kā norāda D. Skudra, “noziegumiem nav robežu, īpaši ņemot vērā straujo kibernoziegumu un citu ar internetu saistīto noziegumu pieaugumu”. Viņasprāt, Eurojust ir būtiska un unikāla loma cīņā pret jebkura veida pārrobežu noziedzību Eiropā, kā arī ārpus tās, kas izpaužas savstarpējās krimināltiesiskās sadarbības koordinēšanā un veicināšanā.
D. Skudra skaidro, ka Eurojust ir ES 2002. gadā dibināta tiesiskās sadarbības organizācija, kuras mērķis ir atbalstīt un stiprināt koordināciju un sadarbību starp tām nacionālajām iestādēm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu smagu pārrobežu noziegumu jomā, jo īpaši tādās noziedzības lietās kā terorisms, narkotiku tirdzniecība, cilvēku tirdzniecība, krāpšana, korupcija, kibernoziegumi, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un citas darbības, kas saistītas ar organizētās noziedzības grupu klātbūtni tautsaimniecībā. Oficiālajā ES tīmekļa vietnē norādīts, ka Eurojust veido sakarus starp tiesībaizsardzības iestādēm un prokuroriem, lai tiem palīdzētu cīnīties pret smagu organizēto noziedzību, kas skar vismaz divas ES valstis.
Atbilstoši kopīgajam dokumentam “Palīdzība starptautiskās sadarbības krimināllietās jomā nozares speciālistiem: Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls un Eurojust – kā mēs varam jums palīdzēt?” (turpmāk tekstā – kopīgais dokuments) Eurojust galvenokārt sastāv no katras dalībvalsts prokuroriem, kuri organizēti “valsts nodaļās” un kurus atbalsta administratīvie darbinieki. Vienlaikus Eurojust sadarbojas ne tikai ar ES dalībvalstu prokuroriem, bet arī ar prokuroriem no citām valstīm. Eurojust mītnē Hāgā strādā arī sadarbības prokurori no Norvēģijas, ASV, Ukrainas un Ziemeļmaķedonijas.
Kā norāda D. Skudra, Eurojust ir pilnvaras lūgt dalībvalstu kompetentās iestādes:
Eurojust nodrošina funkcionālu atbalstu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādēm lietu izskatīšanā, piemēram, organizējot koordinācijas sanāksmes un daloties pieredzē un zināšanās, kas iegūtas lietās, kurās Eurojust jau ir sniedzis atbalstu, skaidrots kopīgajā dokumentā. Tajā kā piemēri norādīti “Vadlīnijas lēmumam par jurisdikcijas izvēli lietas iztiesāšanai”, kā arī ziņojums “Cilvēku tirdzniecības, kas veikta darbaspēka ekspluatācijas mērķiem, lietu izskatīšana”.
Regulas par Eurojust 2. pants nosaka šādus Eurojust uzdevumus:
Ja, piemēram, izmeklētājam, nepieciešama Eurojust palīdzība, viņam ir jāsazinās ar savas valsts kontaktpersonu Eurojust. Kopīgajā dokumentā norādīts, ka Eurojust palīdzību var izmantot šādos gadījumos:
“Eurojust ir noslēgti sadarbības līgumi un izveidots tiesiskās sadarbības kontaktpunktu tīkls ar citām valstīm, tādējādi palīdzot nacionālajām iestādēm uzlabot tiesisko sadarbību arī ar kolēģiem ārpus ES robežām,” stāsta D. Skudra. Viņa skaidro, ka pēc ES dalībvalstu lūguma Eurojust palīdz nacionālajām iestādēm koordinēt procesuālo darbību veikšanu, nodrošinot konkrēto procesuālo darbību saskaņotu un vienlaicīgu veikšanu vairākās iesaistītajās valstīs, tādējādi padarot izmeklēšanu maksimāli efektīvu.
Atbilstoši Eurojust Latvijas pārstāves stāstītajam Eurojust ir galvenais informācijas un pierādījumu apmaiņas centrs: “Katrai Eiropas valstij ir atšķirīga tiesiskā sistēma, līdz ar to ir ļoti svarīgi, ka pastāv institūcija ar pārstāvjiem no katras dalībvalsts, kuri cits citam ekspertu līmenī var sniegt konsultācijas par atšķirīgajām tiesību sistēmām. Tas būtiski atvieglo un uzlabo savstarpējo sadarbību un palīdz izvēlēties katrai konkrētajai situācijai vispiemērotāko sadarbības veidu, tādējādi sekmējot smagu, sarežģītu, organizētu pārrobežu noziegumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu.”
D. Skudra norāda, ka Eurojust veicina sekmīgu savstarpējās atzīšanas instrumentu piemērošanu, piemēram, Eiropas apcietināšanas orderu un Eiropas izmeklēšanas rīkojumu izpildi citās dalībvalstīs. Viņa uzskata, ka Eurojust ir ļoti noderīga institūcija, ko apliecina sasniegtie rezultāti un strauji pieaugošo lietu skaits, kas katru gadu palielinās par aptuveni 20%, iepriekšējā gadā kopumā pārsniedzot 6500 lietas: “Katru gadu Eurojust uzsākto lietu ietvaros tiek koordinēti simtiem arestu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu izņemšanu, kā arī konfiskāciju milzīgos apmēros.”
Katra ES dalībvalsts vēlas saglabāt savu tiesību un tiesu sistēmu, taču šīs atšķirības būtiski ietekmē krimināltiesisko sadarbību. Tā kā noziegumiem nav robežu, valstīm jāsadarbojas, lai panāktu taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu saprātīgos termiņos. Savukārt Eurojust piedāvā praktisku un ātru risinājumu savstarpējās sadarbības veicināšanai.
“No sava biroja es kā Latvijas nacionālā pārstāve varu ātri doties pie kolēģiem, lai apspriestu konkrētas lietas un sadarbības problēmas. Mēs pazīstam cits citu un strādājam kopā katru dienu, tādējādi ir izveidojušās uz savstarpējo uzticēšanos balstītas attiecības, kas ir vitāli svarīgi krimināltiesiskajā sadarbībā,” stāsta D. Skudra. Viņa skaidro, ka sevišķi sarežģītās lietās tiek organizētas koordinācijas sanāksmes, kurās piedalās dalībvalstu un, ja nepieciešams, arī trešo valstu tiesu, izmeklēšanas un prokuratūras iestāžu pārstāvji. Vienlaikus tajās var piedalīties arī Eurojust sadarbības partneru pārstāvji, piemēram, no Eiropola, kas sniedz analītisko atbalstu, kā arī no OLAF. Nepieciešamības gadījumā Eurojust nodrošina arī augsti kvalificētu tulku piedalīšanos sanāksmju laikā.
D. Skudra norāda, ka koordinācijas sanāksmēs tiek izskatītas konkrētas lietas un izstrādāti operatīvās darbības plāni, kas paredz, piemēram, vienlaicīgus arestus vai kratīšanas, lai aizdomās turētās personas nevarētu cita citu brīdināt. Citkārt sekmīgai lietu norisei var izveidot pat koordinācijas centrus, lai kopīgi veiktu nepieciešamās procesuālās darbības organizētās noziedzības grupu likvidēšanai. “Šādos gadījumos tiek izveidota īpaša operatīvā telpa, lai nodrošinātu, ka iesaistītās iestādes ar Eurojust starpniecību var viegli saglabāt tiešos kontaktus un apmainīties ar informāciju kopīgu, daudzpusēju plaša mēroga darbību laikā,” stāsta Eurojust pārstāve no Latvijas.
Piemēram, ja notiek operācija, kurā Latvijai ir galvenā loma, kopā ar Portugāli, Franciju un Zviedriju, D. Skudra no saviem kolēģiem Eurojust var nepastarpināti saņemt informāciju par to, kas notiek pārējās trijās iesaistītajās valstīs, un to nodot tālāk Latvijas iestādēm.
D. Skudras ieskatā Eurojust ir unikāla institūcija, jo tai līdzīga neeksistē ne Eiropā, ne arī citur pasaulē. Piemēram, prokurori no Latīņamerikas valstīm vēlas iepazīties ar Eurojust darbības veidu, jo šajās valstīs nav tamlīdzīgas krimināltiesiskās sadarbības veicināšanas un koordinācijas iespējas.
Šobrīd tiek paredzēts, ka EPPO, kas būs pilnvarota izmeklēt un veikt kriminālvajāšanu tikai attiecībā uz noziegumiem, kuri skar ES finanšu intereses, sāks darboties 2020. gada novembrī. Kā norāda D. Skudra, EPPO izveidē nav iesaistījušās visas ES dalībvalstis, līdz ar to Eurojust būs jāizveido cieša sadarbība ar EPPO, balstoties uz šo institūciju noteiktajām pilnvarām un kompetenci.
