Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
EPPO būs pirmā pārnacionālā prokuratūra, kurai būs tiesības neatkarīgi veikt noziedzīgu nodarījumu, kas apdraud ES finanšu intereses, piemēram, krāpšanas, korupcijas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, ar PVN saistītas pārrobežu krāpšanas, izmeklēšanu un kriminālvajāšanu.
Freepik
Trešdien, 20. janvārī, stājas spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas nodrošinās likuma atbilstību Padomes Regulai 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras izveidei, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai 2018/1805 par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpējo atzīšanu. Vienlaikus izmaiņas Kriminālprocesa likumā risina dažādas praksē konstatētās, ar likuma piemērošanu saistītās problēmas starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības jomā.
2017. gada 12. oktobrī Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēma Padomes regulu (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (turpmāk – EPPO regula), savukārt 2018. gada 14. novembrī Eiropas Parlaments un ES Padome pieņēma Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra regulu (ES) 2018/1805 par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpējo atzīšanu (turpmāk – Konfiskācijas regula).
Kā norādīts Grozījumu Kriminālprocesa likuma anotācijā, izmaiņas Kriminālprocesa likumā (KPL) bija nepieciešamas, lai nodrošinātu normatīvā regulējuma atbilstību EPPO regulai un Konfiskācijas regulai. Vienlaikus pēc Tieslietu ministrijas (TM) iniciatīvas sakarā ar dažādām praksē konstatētām neskaidrībām normatīvā regulējuma piemērošanā darba grupā tika izstrādāti grozījumi arī citās KPL C daļas „Starptautiskā sadarbība krimināltiesiskajā jomā” tiesību normās, precizējot regulējumu attiecībā uz ārvalstī un ES dalībvalstī piemērotas mantas konfiskācijas izpildi Latvijā, nolēmuma par mantisku piedziņu definīciju, kā arī rīcību gadījumos, kad tiek saņemta informācija no ES dalībvalsts par Latvijas pilsoņa izdošanu ārvalstij.
2017. gada aprīlī 16 dalībvalstis vienojās par Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidi, lai ES ietvaros īstenotu ciešāku sadarbību noziedzīga nodarījuma „krāpšana” apkarošanā. Šobrīd vēlmi aizsargāt ES budžetu pret krāpšanu ir izteikušas 22 dalībvalstis: Latvija, Lietuva, Igaunija, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Kipra, Čehija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Itālija, Malta, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Spānija.
Ungārija, Īrija, Zviedrija un Polija (arī Apvienotā Karaliste pirms izstāšanās no ES 2020. gada 31. janvārī) lēmušas pagaidām neiesaistīties EPPO, savukārt Dānija jau ir izlēmusi, ka nepiedalīsies EPPO. ES dalībvalstis par pievienošanos EPPO var izlemt jebkurā brīdī.
2020. gada 27. jūlijā ES padome iecēla amatā pirmos Eiropas prokurorus EPPO. Latviju EPPO pārstāvēs Eiropas prokurors Gatis Doniks, kurš 2020. gada 28. septembrī Eiropas Savienības Tiesā deva svinīgo zvērestu un kura pilnvaru termiņš Eiropas prokurora amatā būs seši gadi.
EPPO būs pirmā pārnacionālā prokuratūra, kurai būs tiesības neatkarīgi veikt noziedzīgu nodarījumu, kas apdraud ES finanšu intereses, piemēram, krāpšanas, korupcijas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, ar PVN saistītas pārrobežu krāpšanas, izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. EPPO varēs veikt noziedznieku kriminālvajāšanu un nodošanu tiesai 22 iesaistītajās ES dalībvalstīs. Prokurori pārraudzīs izmeklēšanu un kriminālvajāšanu un kopā ar galveno prokurori veidos EPPO Kolēģiju.
Kā norāda Latvijas Republikas Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka, precīzs datums, kad EPPO uzsāks savu darbību, vēl nav zināms: „Visticamāk, tuvākajos mēnešos EPPO vēl nesāks strādāt.”
Grozījumu KPL anotācijā norādīts, ka EPPO regula ir tieši piemērojama, savukārt, ņemot vērā, ka atbilstoši tai Eiropas deleģētie prokurori un atsevišķos gadījumos Eiropas prokurors veiks izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un apsūdzības uzturēšanu tiesā saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, KPL bija nepieciešams veikt atsevišķus grozījumus, lai dotu pilnvaras Eiropas deleģētajiem prokuroriem un Eiropas prokuroram veikt kriminālprocesu saskaņā ar KPL noteikumiem.
Tādējādi grozījumi ir papildinājuši KPL ar 26.1 pantu, kurā noteikts, ka Eiropas galvenajam prokuroram, Eiropas Prokuratūras Pastāvīgajai palātai, Eiropas prokuroram, Eiropas deleģētajam prokuroram un asistējošajam Eiropas deleģētajam prokuroram ir pilnvaras veikt kriminālprocesu saskaņā ar EPPO regulu un ka EPPO lietvedībā esošajos kriminālprocesos Eiropas prokurors pilda amatā augstāka prokurora un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora funkcijas līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim, ciktāl tas nav pretrunā ar EPPO regulu un KPL.
Atbilstoši grozījumiem 375.1 panta „Žurnālistu tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem” ceturtās daļas 2. punkts ir izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka lēmumu par atļauju iepazīties ar krimināllietas materiāliem vai to daļu vai par atteikumu iepazīties ar krimināllietas materiāliem 30 dienu laikā varēs pieņemt arī Eiropas prokurors, ja kriminālprocess pabeigts prokuratūrā.
Vienlaikus 375.1 pants ir papildināts ar 6.1 daļu, kas atšķirībā no žurnālistu tiesībām pārsūdzēt iepriekšminēto lēmumu 10 dienu laikā virsprokuroram, ja lēmums pieņemts izmeklēšanas iestādē, amatā augstākam prokuroram, ja lēmums pieņemts prokuratūrā, vai augstāka līmeņa tiesas tiesnesim, ja lēmums pieņemts tiesā, paredz, ka Eiropas prokurora lēmums par atļauju iepazīties ar krimināllietas materiāliem vai to daļu vai par atteikumu iepazīties ar krimināllietas materiāliem nav pārsūdzams.
KPL 378. pants ir papildināts ar 1.2 daļu, nosakot: ja kriminālprocesā nepieciešams saņemt EPPO Pastāvīgās palātas lēmumu, tad procesa virzītājs kriminālprocesu var apturēt līdz laikam, kad saņemts EPPO Pastāvīgās palātas lēmums.
Kā skaidrots grozījumu anotācijā, EPPO reglaments noteiks EPPO Pastāvīgo palātu darbības principus, tostarp arī lēmumu pieņemšanas termiņus, kas var atšķirties no KPL paredzētajiem termiņiem un paildzināt atsevišķu kriminālprocesuālo lēmumu pieņemšanu, nepieciešams noteikt iespēju apturēt kriminālprocesu gadījumos, kad jāsaņem EPPO Pastāvīgās palātas lēmums. Tāpat anotācijā norādīts, ka kriminālprocesa apturēšanas nosacījums attiecināms arī uz KPL 389. panta trešo daļu, kura paredz, ka personas tiesību ierobežošanas termiņi pirmstiesas kriminālprocesā, kas minēti KPL 389. panta pirmajā un 1.1 daļā, tiek apturēti, ja tiek apturēts kriminālprocess.
Konfiskācijas regula, sākot ar 2020. gada 19. decembri, starp dalībvalstīm, kurām tā saistoša, aizstāj Padomes 2003. gada 22. jūlija pamatlēmuma 2003/577/TI par to, kā Eiropas Savienībā izpilda īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanas rīkojumus, un Padomes 2006. gada 6. oktobra pamatlēmuma 2006/783/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem noteikumus.
Grozījumu anotācijā skaidrots, ka konfiskācijas regulas mērķis ir uzlabot iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpējo atzīšanas un izpildes procedūru, neparedzot ieviest jaunus tiesiskus mehānismus, sodus vai sankcijas. Tādējādi grozījumos KPL paredzēta vispārēja atsauce uz Konfiskācijas regulu, nosakot, ka no ES dalībvalstīm saņemtie tiesiskās palīdzības lūgumi un tiesu nolēmumi par mantas konfiskāciju, kā arī Latvijas kompetento iestāžu sagatavotie tiesiskās palīdzības lūgumi un tiesu nolēmumi par mantas konfiskāciju ir izpildāmi Konfiskācijas regulā noteiktajā kārtībā.
KPL ir papildināts arī ar 683. panta sesto daļu, nosakot, ka Ģenerālprokuratūra, saņemot informāciju no ES dalībvalsts par trešās valsts lūgumu izdot Latvijas pilsoni, lemj par iespēju uzsākt kriminālprocesu un pieņemt lēmumu par Eiropas apcietinājuma ordera izdošanu, ja ir konstatēti nosacījumi tā pieņemšanai.
Kā skaidrots grozījumu KPL anotācijā, lai gan KPL nosaka kārtību, kādā var tikt pieņemts Eiropas apcietināšanas lēmums, praksē secināts, ka efektīvai Latvijas pilsoņu aizsardzības nodrošināšanai gadījumos, kad ir saņemta informācija no citām ES dalībvalstīm par ārvalstu lūgumu izdot Latvijas pilsoni, ir nepieciešams pilnveidot kriminālprocesuālo regulējumu.
Tādējādi turpmāk, konstatējot, ka Latvijā pret personu jau ir uzsākts kriminālprocess par izdošanas lūgumā norādītajiem noziedzīgiem nodarījumiem, tiks vērtēts, vai konkrētajā kriminālprocesā pastāv priekšnosacījumi Eiropas apcietinājuma lēmuma pieņemšanai, un attiecīgi, pastāvot šādiem priekšnosacījumiem, tiks lemts par Eiropas apcietinājuma lēmuma pieņemšanu. Savukārt, ja tiks secināts, ka kriminālprocess par izdošanas lūgumā norādītajiem noziedzīgiem nodarījumiem pret personu nav uzsākts, tiks vērtēts jautājums, vai ir pamats šāda kriminālprocesa uzsākšanai, nepieciešamības gadījumā pieprasot papildu informāciju par konkrētās lietas apstākļiem. Ja uzsāktajā kriminālprocesā tiks konstatēti KPL 692. panta pirmajā daļā minētie nosacījumi personas izdošanai uz Latviju, tiks lemts jautājums par Eiropas apcietinājuma lēmuma pieņemšanu.
Ar visām KPL veiktajām izmaiņām var iepazīties šeit.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
