NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
03. decembrī, 2021
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Noziedzība
3
3

Cīņā ar naudas izkrāpšanu izšķiroša ir savlaicīga risku atpazīšana

FOTO: Freepik

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) fondu naudas izlietojumu Latvijā pērn tika konstatēti nedaudz vairāk kā 1500 pārkāpumu, no tiem 32 bija saistīti ar krāpšanu. Par to, kādi ir lielākie izaicinājumi, riski un tā saucamie “sarkanie karogi”, kā cīnīties pret krāpšanu, konferencē “Pūļa imunitāte cīņai pret krāpšanu” diskutēja gan pašmāju, gan starptautiskie eksperti.

īsumā
  • AFCOS Latvijā vairāk koncentrējas uz krāpšanas novēršanu un prevenciju, lai mazinātos neatklāta krāpšana un lai vairotu sabiedrības neiecietību pret krāpšanu.
  • Palielinoties digitālo datu apjomam, nepieciešams piesaistīt mākslīgo intelektu, kas ir spējīgs analizēt un tādējādi atvieglot izmeklēšanu.
  • Korupcijas risku pārvaldība ir svarīga jau organizācijas procesu līmenī.
  • Ārkārtējās situācijās palielinās ne tikai investīcijas, bet arī negodīgas rīcības riski, jo nav iespējams veikt pilnvērtīgas publisko iepirkumu procedūras.
  • Šogad, deviņos mēnešos, Latvijā krāpšanas gadījumu skaits tiešsaistē ir pieaudzis par 200%, salīdzinot ar attiecīgo laikposmu pērn.  

Konferenci, kas attālināti notika 24.—25. novembrī, rīkoja Finanšu ministrija kā Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests (AFCOS) Latvijā. Tā pulcēja dažādu jomu un institūciju speciālistus no Latvijas un ārvalstīm, lai veicinātu kopīgu izpratni par attieksmi, pieejām un iespējām aizsargāt ES fondu līdzekļus, lai vairotu neiecietību pret krāpšanu.

Kas ir AFCOS

Paneļdiskusijā “Krāpšanas risks, sarkanie karogi un to izmantošana iespējamās krāpšanas atklāšanai un novēršanai/Covid-19 izaicinājumi” AFCOS Latvijā pārstāve Olga Guza akcentēja, ka šāds dienests Latvijā darbojas jau gandrīz 20 gadu un tā izveides mērķis ir veicināt efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF). AFCOS Latvijā vairāk koncentrējas uz krāpšanas novēršanu un prevenciju, lai mazinātos neatklāta krāpšana un lai vairotu sabiedrības neiecietību pret krāpšanu.

2007. gadā Latvijā izveidoja AFCOS konsultatīvo padomi, kurā ir pārstāvētas gan izmeklēšanas, gan ES fondu administrējošās institūcijas (kopā vairāk nekā 20 iestāžu).

Ministru kabinets 2020. gadā apstiprināja AFCOS Latvijā attīstības stratēģiju trīs gadu periodam, kurā ietverti trīs rīcības virzieni. Pirmais – sadarbība –, kurā galvenās aktivitātes ir saistītas ar Eiropas prokuratūru. Otrais virziens ir OLAF atbalsta likuma ieviešana Latvijā, bet trešais – krāpšanas novēršana vai prevencija.

Mērķis – krāpšanas shēmu prevencija

O. Guza kā galvenos izaicinājumus sadarbības jomā minēja krāpšanas tipoloģiju jeb tā saukto “sarkano karogu” definēšanu.

AFCOS Latvijā ir uzsācis darbu ar Eiropas Prokuratūru un citām kompetentām iestādēm, lai definētu krāpšanas shēmas, kuras tiek pielietotas visbiežāk, lai izkrāptu ES fondu naudu. Galvenais mērķis – izstrādāt rīku, lai krāpšanas shēmas tiktu novērstas laicīgi, pirms noziedzīgās darbības tiek veiktas.

Otrs AFCOS Latvijā izaicinājums – sabiedrības iesaiste. “Ir svarīgi panākt sabiedrības neiecietību pret krāpšanu, svarīgi ir preventīvie pasākumi,” uzsvēra O. Guza. Kā sabiedrības iesaistes rīkus viņa minēja konferences, kampaņas “Atkrāpies” izstrādāšanu un uzturēšanu, kā arī ziņošanas rīku, ar kuru jebkurš var ziņot par pārkāpumiem vai aizdomām par pārkāpumiem.

Darbu uzsākusi Eiropas Prokuratūra

Eiropas Prokuratūras Eiropas deleģētais prokurors Igors Gerasimins konferences dalībniekus iepazīstināja ar jaunākajām metodēm iespējamās krāpšanas identificēšanai un novēršanai, atklājot un analizējot noziegumus, kuru rezultātā ir radīts vai var tikt radīts kaitējums ES finanšu interesēm.

Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir ES institūcija, kurai ir tiesības neatkarīgi veikt noziedzīgu nodarījumu, kuri apdraud ES finanšu intereses, izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. EPPO ir izveidota ar 2017. gada 12. oktobra Padomes Regulu (ES) 2017/1939, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei. Eiropas Prokuratūra darbu sāka šogad, 1. jūnijā, un patlaban EPPO ir iesaistījušās 22 dalībvalstis. To finansē no ES budžeta. Latvijā EPPO strādā četri prokurori.

EPPO veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par šāda veida krāpšanu un citiem noziegumiem, kuri skar ES finanšu intereses:

  • ar izdevumiem un ieņēmumiem saistīta krāpšana;
  • ar PVN saistīta krāpšana (ja tā skar divas vai vairākas dalībvalstis un tās apjoms ir vismaz 10 miljoni eiro);
  • nelikumīgi iegūtu līdzekļu – aktīvu, kas iegūti, apkrāpjot ES budžetu, – legalizēšana;
  • aktīva un pasīva korupcija vai piesavināšanās, kas ietekmē ES finanšu intereses;
  • dalība noziedzīgā organizācijā, kuras darbība ir vērsta uz noziegumu izdarīšanu pret ES budžetu.

Svarīga proaktīva rīcība un pārrobežu sadarbība

Pēc I. Gerasimina teiktā, EPPO cieši sadarbojas ar OLAF, nacionālajām izmeklēšanas iestādēm, prokuratūru, ES fondu administrēšanas iestādi u. c. “Ir skaidrs, ka, palielinoties digitālo datu apjomam, nepieciešams piesaistīt mākslīgo intelektu, kas ir spējīgs analizēt un tādējādi atvieglot izmeklēšanu,” uzsvēra EPPO pārstāvis.

Viņaprāt, ir svarīga proaktīva izmeklēšana, jāiesaistās iespējami agrākā fāzē: “Jo agrāk iesaistāmies, jo lielākas iespējas, ka nelikumīgās darbības būs vieglāk pierādīt.” Svarīga ir visu iestāžu sadarbība, metodoloģiskais materiāls, kuru izstrādā AFCOS, kas apkopos un identificēs krāpšanas pazīmes.

EPPO priekšrocības ir arī tiešā, nepastarpinātā pārrobežu sadarbība EPPO virzītajos kriminālprocesos. “EPPO deleģētie prokurori atrodas dalībvalstīs. Tas nozīmē, ja, piemēram, Lietuvā ir nepieciešams veikt izmeklēšanas darbības, nav vajadzības darbināt pilno tiesiskās sadarbības mehānismu. Ar EPPO sistēmas palīdzību visu ir iespējams noskaidrot pie kolēģa Lietuvā. Tas ietaupa laiku. EPPO darbojas kā vienots mehānisms,” skaidroja I. Gerasimins.

Kukuļošana nav abstrakta

Metodoloģija risku novērtēšanai un krāpšanas atpazīšanai ir apkopota arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības biroja (United Nations Office on Drugs and Crime – UNODC) vadlīnijās, kas pieejamas organizācijas mājaslapā. Konferences laikā ar labo praksi un pieredzi krāpšanas, korupcijas risku identificēšanā un atklāšanā dalījās arī UNODC pārstāvis Konstantīns Palicarskis (Constantine Palicarsky).

Viņš uzsvēra: “Kad runā par kukuļošanas, piesavināšanās riskiem, tas nav nekas abstrakts. Tie ir konkrēti cilvēki, kuri piesavinās līdzekļus no organizācijām, lieto fiktīvus rēķinus, lai nauda tiktu pārnesta no viena konta uz otru, izmanto organizācijas resursus personīgiem pirkumiem.” Ne mazāk svarīgi ir runāt par tirgošanos ar ietekmi, kas izpaužas, piemēram, kā ietekme pār citu publisku amatpersonu vai institūciju, tādējādi iegūstot kādas priekšrocības.

K. Palicarskis uzsvēra, ka korupcijas risku pārvaldība ir svarīga jau organizācijas iekšējo procesu līmenī. Ja nelikumīgas darbības ir notikušas pagātnē, tad, piemērojot metodoloģiju, ir jāidentificē veidi, kādā organizācija ir tikusi un var tikt apkrāpta. Izvērtējot vēsturisko pieredzi un saprotot identificētās korupcijas shēmas, ir iespējams saprast, ko varētu darīt, lai izvairītos no šādiem riskiem nākotnē.

K. Palicarskis: “Jāvērtē –, kas var īstenot krāpšanu? Kādā līmenī korupcija vai krāpšana varētu tikt īstenota? Kad ir atbildes uz šiem jautājumiem, ir skaidrs shēmas raksturojums, un tas ļauj identificēt krāpšanas riskus.”

Krīze un investīciju pieaugums rada papildu riskus

OLAF informācijas analītiķis Alesandro Andželīni (Alessandro Angelini), analizējot Covid-19 ietekmē radušos krāpšanas riskus un to ietekmi uz publiskajiem iepirkumiem, secināja, ka tie ir palielinājušies līdz ar investīciju pieaugumu. Piemēram, Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu padome ir apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanas fonda plānu, kura izmaksas ir 1,82 miljardi eiro.

Krīzē steidzamība un ātrāka lēmumu pieņemšana ir būtiski priekšnoteikumi, lai atbalsts sabiedrībai un ekonomikai būtu efektīvs. Vienlaikus nedrīkst aizmirst, ka ārkārtējās situācijās palielinās arī negodīgas rīcības riski, jo nav iespējams veikt pilnvērtīgas publisko iepirkumu procedūras. Piemēram, pandēmijas laikā, kad ir augsts pieprasījums pēc medicīnas, aizsardzības līdzekļiem, pārbaudīt ražotāju un piegādātāju īstumu un atbilstību kļūst arvien grūtāk, atgādina A. Andželīni.

OLAF pārstāvis aicina pievērst uzmanību maskētām bankrotu vai maksātnespējas procedūrām, čaulas kompānijām. Piemēram, uzņēmumi var piedāvāt vienus un tos pašus pakalpojumus dažādos projektos, paaugstinot cenas, veidojot neesošu konkurenci iepirkumos. Tādējādi svarīgs aspekts ir izmaksu izvērtējums.

Krāpšanas riskus ietekmē arī tas, kāda veida projekti tiek attīstīti. Piemēram, būtu jāpievērš uzmanība arī tam, vai tie nepārklājas ar projektiem, kuri jau ir ieguvuši finansējumu ES fondu 2014.—2020. gada periodā.

“Tie visi ir reāli riski, kas ir saistīti ar projektu atlasīšanu un īstenošanu. Tās ir vājās vietas, kuras var izmantot krāpnieki,” norāda OLAF analītiķis.

Izplatītākie iedzīvotāju apkrāpšanas veidi tiešsaistē

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Dmitrijs Homenko dalījās ar Latvijas pieredzi krāpšanās, kas ir izdarītas interneta vidē vai, izmantojot mūsdienīgas IT tehnoloģijas.

Latvijā 90% mājsaimniecību jeb 1 400 000 unikālo lietotāju izmanto internetu. Iedzīvotāju rīcībā ir ap 2,2 miljoniem ierīču, kuras apdraud virtuālie uzbrucēji.

Šogad, deviņos mēnešos, Latvijā krāpšanas gadījumu skaits tiešsaistē ir pieaudzis par 200%, salīdzinot ar attiecīgo laikposmu pērn. 

D. Homenko izdalīja trīs vispopulārākos virtuālos krāpšanas fenomenus. Pirmais ir viltus brokeri un investīciju platformu telefonkrāpnieki, kuri Latvijā parādījās 2017. gadā.

Plašāk par tēmu:

Zināms, ka Latvijā šādā veidā darbojušās divas starptautiskās organizētās noziedzības grupas. Pret vienu no grupām ir ierosināti vismaz 20 kriminālprocesi. Grupas darbību rezultātā iedzīvotāju kopējais zaudējums ir vairāk nekā 300 000 eiro. Pret otru grupu sākts 121 kriminālprocess, tās nodarītais kaitējums tiek lēsts vismaz 2,3 miljonu eiro apmērā.

Savukārt 2020. gada beigās parādījās viltus pircēji, kuri iegūst kredītkaršu, Smart-ID datus, lai izkrāptu naudu. Ir ierosināti vairāk nekā 700 kriminālprocesi, iedzīvotāju kopējie zaudējumi ir sasnieguši 150 000 eiro.

Trešais veids ir kredītkaršu datu krāpēji, kuri uzdodas par banku darbiniekiem. Ir nodarīts kaitējums vairāk nekā sešu miljonu eiro apmērā, ir pieejama informācija par 778 šāda veida noziedzīgiem nodarījumiem.

Krāpnieciskas vietnes iespējams bloķēt

D. Homenko uzskata, ka vajadzētu sākt runāt par virtuālo ceļu lietošanas sakārtošanu: “Vajadzētu nevis liegt piekļuvi internetam, bet gan informēt lietotājus par to, ka viņi apmeklē vietni, kas, iespējams, ir krāpnieciska.”

Kopš 2018. gada Valsts policija izmanto IT rīku, kas ļauj bloķēt Latvijas iedzīvotāju piekļuvi starptautiskiem interneta resursiem, kuri ar Interpola lēmumu ir atzīti par aizliegtiem. Vairāku gadu laikā mēģinājumi piekļūt šāda veida noziedzīgam saturam bloķēti 2,5 miljonus reižu.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU