SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
11. janvārī, 2022
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Noziedzība
3
3

Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta uzdevumi Latvijā

FOTO: Freepik

Lai veicinātu efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), Latvijā jau gandrīz 20 gadus darbojas Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests (AFCOS). Latvijā par kontaktiestādi sadarbībai ar OLAF ir noteikta Finanšu ministrija, un saskaņā ar ministrijas reglamentu AFCOS funkcijas pilda Eiropas Savienības fondu revīzijas departaments.

īsumā
  • Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai izmeklē krāpšanos ar Eiropas Savienības budžetu, korupciju un nopietnus pārkāpumus Eiropas Savienības iestādēs, kā arī izstrādā krāpšanas apkarošanas politiku.
  • 2007. gadā tika izveidota Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padome.
  • Viens no galvenajiem AFCOS darbības virzieniem ir normatīvo aktu papildināšana un uzlabošana.
  • AFCOS katru gadu ziņo Ministru kabinetam par veiktajiem krāpšanas apkarošanas un Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības pasākumiem un AFCOS darbības stratēģijas un pasākuma plāna izpildi.
  • AFCOS Latvijā ir uzsācis darbu ar Eiropas Prokuratūru un citām kompetentajām iestādēm, lai definētu krāpšanas shēmas, kuras tiek pielietotas visbiežāk, lai izkrāptu ES fondu naudu.

Šādu Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu (AFCOS – no angļu valodas ‘anti-fraud coordination service’) līdz 2014. gada beigām bija izveidojušas visas Eiropas Savienības dalībvalstis, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un, ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 prasību.

Veic neatkarīgu izmeklēšanu par krāpšanu, kas saistīta ar ES fondiem

OLAF izmeklē krāpšanos ar Eiropas Savienības (ES) budžetu, korupciju un nopietnus pārkāpumus ES iestādēs, kā arī izstrādā krāpšanas apkarošanas politiku. Birojs ietilpst Eiropas Komisijas struktūrā, taču darbojas neatkarīgi.

OLAF mājaslapā norādīts, ka šī iestāde īsteno savu misiju:

  • veicot neatkarīgu izmeklēšanu par krāpšanu un korupciju, kas saistīta ar ES līdzekļiem, lai nodrošinātu, ka visa ES nodokļu maksātāju nauda nonāk projektos, kuri sekmē darbavietu radīšanu un izaugsmi Eiropā;
  • stiprinot iedzīvotāju uzticēšanos ES iestādēm, izmeklējot nopietnus pārkāpumus, ko pieļāvuši ES ierēdņi un ES iestāžu darbinieki;
  • veidojot stabilu ES krāpšanas apkarošanas politiku.

ES fondu revīzijas departamenta direktore Nata Lasmane, kas vada AFCOS Latvijā, uzsver – AFCOS nav izmeklējoša iestāde, bet gan vairāk darbojas kā kontaktpunkts, lai sadarbotos ar OLAF.

ES finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padome

“Negribējām, lai AFCOS būtu tikai pastkastīte, gribējām, lai koordinācijas dienests attīstās. Tāpēc 2007. gadā tika izveidota ES finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padome, kuras vadītājs ir Finanšu ministrijas valsts sekretārs,” stāsta N. Lasmane. “Tādā veidā tiek uzsvērts, ka AFCOS ir vadības līmeņa koordinējoša struktūra.”

Padome ir horizontāls tīklojums, kurā ietilpst būtiskākās iestādes, kuras strādā ar ES fondiem, piemēram, Zemkopības ministrija, kā arī tiesībsargājošās iestādes – prokuratūra, Valsts ieņēmumu dienests u. c. Padome tiekas divas reizes gadā un pieņem konsultatīvus lēmumus, kas skar normatīvo aktu izmaiņas un dažādus pasākumus. Padomes lēmumi ir jāapstiprina Ministru kabinetam.

Padomes galvenais uzdevums ir veicināt vienotas valsts politikas ieviešanu, lai aizsargātu ES finanšu intereses. Padomei ir tiesības ierosināt grozījumus normatīvajos aktos, bet katra iestāde ir atbildīga par politikas īstenošanu attiecīgajā kompetences jomā.

Likuma pieņemšana

Lai noregulētu veidu, kā tiek sniegts atbalsts OLAF veiktajās administratīvajās izmeklēšanās, AFCOS 2019. gadā sāka izstrādāt likumprojektu “Par atbalstu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai”. Likumprojekts tika izstrādāts, lai nodrošinātu efektīvu atbalstu OLAF tā veiktajās administratīvajās izmeklēšanās, ar mērķi aizsargāt ES finanšu intereses pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām.

Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai sniedzamā atbalsta likums stājās spēkā 2021. gada 16. februārī.

AFCOS ir izstrādājis arī procedūru rokasgrāmatu, lai efektīvi īstenotu likumu “Par atbalstu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai”, paredzot arī kārtību, kā AFCOS vēršas pēc atbalsta pie OLAF.

Trīs stratēģijas virzieni

Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 288 2020. gada 28. maijā tika apstiprināta Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas dienesta (AFCOS) darbības stratēģija un pasākumu plāns 2020.—2022. gadam.

AFCOS darbības stratēģijas mērķis ir definēt kopējos sadarbības pamatvirzienus, mērķus un uzdevumus starp kompetentajām iestādēm krāpšanas novēršanai un apkarošanai, kā arī stiprināt sadarbības modeli ES finanšu interešu aizsardzībai, lai veicinātu un formalizētu sadarbību starp Latvijas kompetentajām iestādēm un OLAF.

Galvenie identificētie šīs stratēģijas rīcības virzieni ir:

  • informācijas apmaiņa un sadarbība starp AFCOS, kompetentajām iestādēm un OLAF;
  • likuma “Par atbalstu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai” ieviešana;
  • preventīvie pasākumi krāpšanas novēršanai.

Trīs darbības virzieni

N. Lasmane norāda, ka viens no galvenajiem AFCOS darbības virzieniem ir normatīvo aktu papildināšana un uzlabošana. Otrs virziens ir informācijas apmaiņa un sadarbība gan starp Latvijas iestādēm, gan ar ES kompetentajām iestādēm un OLAF.

Trešais darbības virziens ir sabiedrības iesaiste un izpratnes veidošana par krāpšanu, izmantojot dažādas kampaņas, piemēram, “Atkrāpies” un konferences. Viena no AFCOS publiskajām aktivitātēm bija konference “Pūļa imunitāte cīņai pret krāpšanu”, kas attālināti notika 2021. gada 24.—25. novembrī.

Kā būtisku sadarbības punktu N. Lasmane min iespēju apmainīties ar informāciju no ministriju un iestāžu datu bāzēm: “Iepriekš tā bija diezgan liela problēma. Katra ministrija, iestāde turēja savu datu bāzi, un bija grūti tai piekļūt. Tagad situācija ar datu apmaiņu starp ministrijām un iestādēm ir krietni uzlabojusies, bet darbs ir turpināms, piemēram, lai identificētu interešu konfliktus.”

Kā piemēru N. Lasmane min elektronisko iepirkuma sistēmu, kuru uztur Iepirkumu uzraudzības birojs un Valsts reģionālā attīstības aģentūra. Tā varētu būt sasaistīta ar Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzi. Līdz ar to tajā brīdī, kad tiek slēgts līgums, automātiskā sistēma jau brīdinātu par interešu konfliktu. 

ES fondu projektu pārkāpumi

AFCOS katru gadu ziņo Ministru kabinetam par veiktajiem krāpšanas apkarošanas un ES finanšu interešu aizsardzības pasākumiem un AFCOS darbības stratēģijas un pasākuma plāna izpildi. Lai gan gadu no gada ir vērojamas ES fondu izlietojumā konstatēto neatbilstību summu un skaitļu svārstības, ir skaidrs, ka ir nepieciešama ilgstoša rīcība.

Stratēģijā pievienotajā tabulā “Neatbilstību skaits un summas 2014.—2020. plānošanas periodā visos ES finanšu instrumentos kopā” redzams, ka 2015. gadā Latvijā saistībā ar ES fondiem tika konstatēti 539 pārkāpumi, kuros nepamatoti izlietoti ES fondu līdzekļi 151 165 eiro apmērā.

2020. gadā tika konstatēti 1544 pārkāpumi, neatbilstību summa – 9,8 miljoni eiro. No tiem 32 bija saistīti ar krāpšanu. Šajos pārkāpumos izmantoti 4,2 miljoni eiro ES fondu līdzekļu, atklāj ES fondu revīzijas departamenta direktores vietniece Olga Guza.

“Neatbilstoši noteiktajam ES fondu līdzekļi izmantoti 0,7% no 2020. gadā piešķirtā finansējuma projektiem Latvijā. Tas nav daudz. Eiropas Komisijas publicētajos datos redzams, ka šāds cipars ir arī vidējais rādītājs dalībvalstīs,” secina AFCOS pārstāve.

“Tās ir kļūdas ES fondu projektu naudas apguvē,” piebilst N. Lasmane. “Piemēram, publiskiem iepirkumiem regulējums ir sarežģīts, to nav viegli saprast.”

Definēs krāpšanas sarkanos karogus

Papildus stratēģijā noteiktajiem pasākumiem AFCOS Latvijā ir uzsācis darbu ar Eiropas Prokuratūru un citām kompetentajām iestādēm, lai definētu shēmas, kuras visbiežāk tiek pielietotas, lai izkrāptu ES fondu naudu.

O. Guza: “Redzējām, ka šāds materiāls ir nepieciešams. Ir dažādi OLAF materiāli par sarkanajiem karogiem, bet tie ir novecojuši un nav tik ērti lietojami. Gribam vilkt sarkanos karogus pret noziegumu tipoloģijām, respektīvi, aprakstīt, kā tiek izkrāpti ES fondu līdzekļi. Piemēram, projektu atlases stadijā tiek iesniegti viltoti dokumenti, līdz ar to nodrošinot, ka projekts tiek apstiprināts, pamatojoties uz neesošu pieredzi vai nepietiekamiem finanšu līdzekļiem. Pie konkrētās noziegumu tipoloģijas aprakstām, kādi sarkanie karogi ir fiksējami šajā gadījumā. Piemēram, ja tas ir viltots dokuments, var pamanīt, ka tas nav sagatavots uz uzņēmuma veidlapas, ir aizdomīgi paraksti u. c.”

Ja konstatēti vairāki sarkanie karogi, kuri norāda uz vienu nozieguma veidu, tad šajā procesā var iesaistīt policiju vai prokuratūru, kura ar operatīvajām darbībām var izmeklēt, vai uzņēmējs patiešām vēlas izkrāpt ES fondu naudu.

Rīks, kas aprakstīs krāpšanas tipoloģijas, varētu tikt pabeigts 2022. gadā. Tas būs pieejams arī plašākai sabiedrībai, ES fondu projektu iesniedzējiem.

2022. gadā, balstoties uz tipoloģijām, tiks izveidots arī apmācību modulis.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU