Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm un starp pirmajām 12 Eiropas valstīm, kuru plāni ir apstiprināti Eiropas padomē, norāda Finanšu ministrija (FM).
Pirmo finansējuma daļu – 13% jeb 237 miljonus eiro – no Eiropas Komisijas (EK) izveidotā Atveseļošanas un noturības mehānisma (Recovery and Resilience Facility), kas ir izveidots, lai novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai un stimulētu Eiropas ekonomikas noturību, Latvija varēs saņemt līdz vasaras beigām kā avansa maksājumu. Savukārt, lai EK varētu izmaksāt tālāko finansējumu, Latvijai jāizpilda plānā noteiktie reformu un investīciju mērķi.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, kas atbildīgs par ekonomiku un starptautisko tirdzniecību, preses konferencē 14. jūlijā, vērtējot Latvijas Atveseļošanas fonda plānu, norādīja, ka tas ietver nozīmīgas strukturālās reformas un investīcijas: “Finansējums 1,82 miljardu eiro apmērā dos labu iespēju attīstīt Latvijas tautsaimniecību un uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labklājības līmeni. Pozitīvi, ka plāns izstrādāts, konsultējoties ar sociālajiem partneriem.”
Finansējums 1,82 miljardu eiro apmērā dos labu iespēju attīstīt Latvijas tautsaimniecību un uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labklājības līmeni.
Uzņemtais ātrums ir jāturpina
Latvijas Atveseļošanas fonda plānam ir 383 lappuses. Finanšu ministrs Jānis Reirs atzīmēja, ka plānā iekļauti 24 reformu un 61 investīciju pasākums. Atveseļošanas fonda plānā ietvertie pasākumi veicinās ekonomikas zaļo un digitālo transformāciju, ieviešot strukturālās reformas un sekmējot sociālās un cilvēkkapitāla attīstības jautājumus. “Pašreiz esam uzņēmuši labu ātrumu, un tādā tempā arī būtu jāturpina,” tā finanšu ministrs.
Vairāk nekā puse no kopējā Latvijai atvēlētā fonda finansējuma – 1,04 miljardi eiro – paredzēta klimata mērķu sasniegšanai un digitālās transformācijas īstenošanai.
Plāns paredz klimata pārmaiņu mazināšanas projektiem novirzīt 676,2 miljonus eiro (37%), digitālajai transformācijai – 365,29 miljonus eiro (20%), nevienlīdzības mazināšanai – 370 miljonus eiro (20%), ekonomikas transformācijai un produktivitātei – 196 miljonus eiro (11%), veselības jomai – 181,5 miljonus eiro (10%), bet likuma varai – 37 miljonus eiro (2%).
ES Atveseļošanas un noturības mehānismu finansēs no līdzekļiem, ko EK tās vārdā aizņemsies finanšu tirgos. Kopumā dalībvalstu plānu finansēšanai EK plāno aizņemties 672,5 miljardus eiro (2018. gada cenās). Kopīgais parāds ir jāatmaksā līdz 2058. gadam, FM mājaslapā raksta ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.
To, kā šo parādu atdos, lems kopā visas ES dalībvalstis, skaidroja J. Reirs. Iespējams, finansējuma segums būs kopējais digitālais Eiropas nodoklis, plastmasas nodoklis vai vēl kāds cits risinājums, kuru atbalstītu visas dalībvalstis.
Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), īstenojot plāna noteiktos pasākumus kopumā par 363,84 miljoniem eiro, darbosies trijos virzienos:
- klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja;
- digitālā transformācija;
- reģionālās nevienlīdzības mazināšana.
Atveseļošanas fonda plāns dos iespēju ilgtermiņā mazināt Covid-19 krīzes radītās sekas, sniedzot atbalstu uzsāktajām strukturālajām reformām, piemēram, administratīvi teritoriālajai reformai, un primāri investīcijām zaļajā un digitālajā ekonomikas transformācijā, norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.
Plānā ietvertajā klimata pārmaiņu un vides ilgtspējas komponentē plānots mazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un palielināt ogļskābās gāzes (CO2) piesaisti. Lai sasniegtu šos mērķus, paredzēts veicināt pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem, investēt ilgtspējīgos transporta risinājumos, kā arī uzlabot energoefektivitāti dzīvojamajās ēkās un uzņēmējdarbībā un veicināt katastrofu pārvaldības pasākumus un pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā plānā ir iekļauta valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana (92,3 miljoni eiro).
Lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību reģionos, plānots attīstīt komersantu pieprasījumā balstītus industriālos parkus un teritorijas reģionos (80 miljoni eiro).
Tāpat plāna finansējums ļaus iegādāties bezizmešu transportlīdzekļus pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai (10 miljoni eiro), sniedzot iespēju iegādāties vismaz 15 tīros transportlīdzekļus, primāri – skolēnu autobusus, kas darbināmi ar elektrību, un nodrošinot to apkalpošanai nepieciešamo uzlādes infrastruktūru.
Digitālās transformācijas reformas mērķis ir valsts pārvaldes, tostarp pašvaldību pakalpojumu un procesu, modernizācija un pieejamība, datu ekonomikas attīstība, kā arī racionāli organizētas un zaļas valsts digitālās infrastruktūras nodrošināšana, uzsver VARAM. Šo mērķu realizēšanai paredzēti 149,74 miljoni eiro.
Atbalsts būs pieejams jau nākamgad
Ekonomikas ministrijas piedāvātais pasākumu kopums Atveseļošanas fonda plāna ietvaros ietver četrus darbības virzienus:
- reģionālās nevienlīdzības mazināšanu;
- uzņēmumu digitalizāciju;
- klimata pārmaiņas;
- ekonomikas transformāciju un produktivitāti.
Šajos virzienos kopumā sešu gadu periodā plānots investēt 657,6 miljonus eiro.
Ekonomikas ministrijas pārziņā Atveseļošanas fonda plāna ietvaros ir 13 atbalsta instrumentu izstrāde pārejai uz zaļo, inovatīvo un digitālo ekonomiku, skaidroja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Ministrija jau sākusi darbu pie šo atbalsta instrumentu izstrādes, daļa no tiem varētu būt pieejami 2022. gada sākumā.
Svarīgākie investīciju virzieni ir daudzdzīvokļu māju siltināšana (57 miljoni eiro) un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi valsts sektora ēkās (23,9 miljoni eiro). Finansējumu 80 miljonu eiro apmērā plānots ieguldīt elektrības augstsprieguma un sadales tīklos, kas nostiprinās elektroapgādes drošumu un kvalitāti.
Savukārt uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos paredzēts ieguldīt 120,58 miljonus eiro.
Lai mazinātu nevienlīdzību un nodrošinātu investīciju piesaisti reģioniem, plānots sniegt atbalstu 80 miljonu eiro apmērā pašvaldībām uzņēmējdarbības vides attīstībai, veidojot industriālos parkus.
Savukārt, lai nodrošinātu mūsdienu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošu mājokli, plāna ietvaros plānots investēt 42,9 miljonus eiro īres mājokļu izveidē, uzbūvējot 700 dzīvokļus zemas īres mājokļos.
Produktivitātes un ieguldījumu veicināšanai pētniecībā, inovācijās un attīstībā plānā paredzētas investīcijas 113,5 miljonu eiro apmērā.
Nodrošinās skolu modernizāciju
Savukārt izglītības un zinātnes jomā fonda ietvaros ieguldījumi 212,9 miljonu eiro apmērā plānoti, lai stiprinātu augstākās izglītības un zinātnes konkurētspēju, nodrošinātu skolu modernizāciju un pieejamību, kā arī attīstītu digitālās prasmes.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece: “Atveseļošanas fonds ir nozīmīgs resurss, kā īstenot Izglītības attīstības pamatnostādnēs noteiktos mērķus, piemēram, investīcijas tehnoloģijās un koplietošanas risinājumos, iedzīvotāju un uzņēmumu digitālo pamatprasmju stiprināšanu vai datoru un viedierīču nodrošināšanu skolēniem.”
Augstākās izglītības un zinātnes attīstībai un starptautiskajai konkurētspējai no Atveseļošanas fonda plāna paredzētas investīcijas 82,5 miljonu eiro apmērā.
Vispārējā izglītībā nevienlīdzības mazināšanai un kvalitatīvas pieejamas izglītības nodrošināšanai dažādos pasākumos plānots ieguldīt 45,7 miljonus eiro.
Digitālās transformācijas jomā paredzēts ieguldīt 84,7 miljonus eiro.
Atbalsts tieslietu sistēmas attīstībai
Atveseļošanas fonda plāna likuma varas sadaļā finansējumu plānots piešķirt arī trijiem nozīmīgiem projektiem tieslietu sistēmas attīstībai, t. i., Tieslietu mācību centra izveidei, E-lietas ieviešanai un Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas modernizācijai, informē Tieslietu ministrija.
Tieslietu mācību centra izveide cels tiesnešu, prokuroru, tiesu un prokuratūras darbinieku, kā arī specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikāciju. Līdz 2024. gada beigām tiek plānots izstrādāt normatīvo aktu bāzi, uz kuras pamata tiks izveidots mācību centrs, tā modelis, mācību programmas un infrastruktūra.
Fonda līdzekļi tiks ieguldīti arī E-lietas projektā, lai nodrošinātu digitālo transformāciju tieslietu un iekšlietu sistēmā. E-lietas programma paredz ieviest elektronisku lietu izmeklēšanas, tiesvedības un sodu izpildes procesu, nodrošinot lietas dalībniekiem un citām procesā iesaistītajām personām elektroniski pieejamu informāciju par lietu, sākot no pirmstiesas procesa un beidzot ar nolēmuma izpildi.
Tāpat tiks izveidota moderna, ilgtspējīga un pašapkalpošanās vidē balstīta Uzņēmumu reģistra informācijas sistēma, kas būs lietotājorientēta ar inovatīviem pakalpojumiem un nodrošinās to pārrobežu pieejamību.
Finansējums plāna ietvaros paredzēts arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai – tiks veidots nelikumīgi iegūtu līdzekļu identificēšanas inovāciju centrs, celta ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitāte u. c.
Trūkst lielā mērķa
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, vērtējot Atveseļošanas fonda plānu, atzina, ka tas ietver daudz labu, ekonomikai un sabiedrības attīstībai lietderīgu pasākumu, tomēr tam trūkst “lielā mērķa” ambīciju, kas ievērojami ietekmētu ilgtspējīgu ekonomikas un valsts sociālo attīstību.
I. Šteinbuka minēja plāna vājās vietas: ir nepieciešama plāna ciešāka saite ar citiem valsts plānošanas dokumentiem, īpaši Nacionālo attīstības plānu; trūkst valsts investīciju un būvniecības nozares analīzes; plānā nepieciešams paredzēt ieguldījumu atdeves un kvalitātes uzlabošanu, kā arī tas nepietiekami risina cilvēkkapitāla nepietiekamības problēmu.
I. Šteinbuka: “Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļi tautsaimniecībā ir jāiegulda gudri, lai tie īsā laikā nestu vislielāko atdevi – nevis vienkārši ieguldot infrastruktūras projektos. Šobrīd izdevumi plāna infrastruktūras projektiem veido 65% no kopējām investīcijām, turpretī produktivitātes palielināšanai tik nozīmīgie ieguldījumi jauno tehnoloģiju attīstībā ir vien 5%, bet ieguldījumi cilvēkkapitālā – tikai 10%. Jāapsver investīciju struktūras maiņa, samazinot būvniecībai atvēlēto daļu.”
Savukārt J. Reirs preses konferencē atspēkoja FDP pārstāves teikto par būvniecības jomas iespējamu pārkaršanu, skaidrojot, ka starp diviem ES fondu plānošanas periodiem ir pārrāvums un šajā laikā Atveseļošanas fonda plāna nauda nāks vajadzīgajā laikā un aizpildīs radušos robu.
